Sola totālu autovadītāju kontroli uz Latvijas noslogotākajiem ceļiem

Sākot ar nākamo gadu, Latvijā tiek plānots veikt visaptverošu ceļu satiksmes dalībnieku kontroli. Lai noķertu noteikumu pārkāpējus, tiks izmantotas modernās tehnoloģijas, dažādas ierīces, piemēram, fotoradari, sarkanās gaismas radari, kā arī kampaņveidīgas transporta līdzekļu vadītāju pārbaudes uz ceļiem. Kontroles veikšanai būs nepieciešams miljons eiro gadā.
05.10.2021. Ilze Šteinfelde
 
©Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Lai līdz 2050. gadam panāktu, ka ceļu satiksmes negadījumos nav bojāgājušo un smagi ievainoto, jāapzinās, ka būtiski ir arī turpmāk veidot pilnībā drošus, nevis drošākus ceļus; nodrošināt spēcīgu un ilgtspējīgu pārvaldību pār ceļu satiksmes drošību; izveidot un nodrošināt dalītu atbildību par ceļu satiksmes drošību, nosakot atbildīgās institūcijas par konkrētiem rīcības virzieniem, teikts Satiksmes ministrijas izstrādātajā Ceļu satiksmes drošības plānā 2021.-2027. gadam, ko valdība plānojusi skatīt šodienas valdības sēdē.

Viens no plānotajiem pasākumiem ir vērsts uz visaptverošu ceļu satiksmes dalībnieku kontroli, plašāk izmantojot automatizācijas un viedās tehnoloģijas satiksmes kontrolē, tostarp plašāk īstenojot kampaņveidīgas transporta līdzekļu vadītāju pārbaudes, kurās tiktu noteikts, vai vadītāji (tostarp elektroskrejriteņu un velosipēdu vadītāji) nepiedalās ceļu satiksmē alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē, vai vadītāji transporta līdzekļu vadīšanas laikā nelieto mobilās ierīces, vai tiek lietoti bērnu sēdeklīši utt.

Visaptverošas kontroles nodrošināšanai ik gadu būtu vajadzīgs miljons eiro, ko nodrošinātu ceļu satiksmes negadījumu profilakses un novēršanas budžeta finansējums. (To nodrošina apdrošinātāju iemaksas ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai biedrības „Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” kontā.)

Lielāks vidējais ātrums, vairāk mirušo

Satiksmes ministrija (SM) uzsver, ka vairāku pasaules valstu, tostarp arī Latvijas, prakse liecina: ja tiek sistemātiski veikta ātruma kontrole (atļautā ātruma ievērošana), ievērojami samazinās ceļu satiksmes negadījumi (CSNg), kā arī samazinās tādu negadījumu skaits, kuros ir smagi ievainotie vai bojāgājušie. Vidējam ātrumam palielinoties par 1%, letālu CSNg risks palielinās par 4%. CSNg rezultātā mazaizsargātākajam ceļu satiksmes dalībniekam - gājējam, kuru notriec vieglā automašīna ar ātrumu 65 km/h, ir vairāk nekā četras reizes lielāks bojāejas risks nekā tad, ja šī vieglā automašīna brauktu ar ātrumu 50 km/h, liecina SM aprēķini.

Tāpēc, lai samazinātu atļautā braukšanas ātruma neievērošanu ceļu satiksmē, SM ieskatā ir jāturpina pilnveidot ceļu satiksmes dalībnieku kontroli, paplašinot dažādu tehnisko līdzekļu izmantošanu.

Policijas mašīnas aprīkos ar 360 grādu kamerām

Līdz 2018. gadam tika realizēts plāns izveidot stacionāro ātruma mērierīču tīklu ar 100 stacionārajiem fotoradariem visā Latvijā. Izvērtējot fotoradaru pārkāpuma fiksēšanas pamatrādītājus, SM secina, ka stacionāro radaru izmantošana ir ievērojami palielinājusies. Tajā pašā laikā Valsts policijas (VP) patrulēšana ir samazinājusies, ko atspoguļo sastādīto lēmumu skaita samazinājums.

Ņemot vērā, ka no 2018. gada ceļu satiksmē ātruma kontrolei tiek izmantoti 100 stacionārie radari, SM norāda, ka to vietas ir izvēlētas, sadarbojoties ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), VP, “Latvijas valsts ceļiem”, Latvijas pašvaldību savienību un Rīgas domes Satiksmes departamentu. Stacionāro fotoradaru kartes aktuālā versija ir pieejama CSDD tīmekļa vietnē https://www.csdd.lv/stacionarie-fotoradari/stacionaro-fotordaru-karte

Tāpat šie stacionārie fotoradari var veikt ne tikai atļautā braukšanas ātruma pārkāpumu kontroli, bet pēc atļautā braukšanas ātruma pārkāpumu fiksēšanas informācijas sistēmās tiek pārbaudīta arī tehniskās apskates un transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) esamība, kā arī autoceļu lietošanas nodevas apmaksas fakts. Tādējādi, SM ieskatā, lai mazinātu pārkāpumus, stacionārie fotoradari būtu jāizmanto pilnas satiksmes plūsmas kontrolei, lai tos fokusētu ne tikai uz atļautā braukšanas ātruma pārkāpumu fiksēšanu, bet arī uz OCTA spēkā esamības kontroli, kā arī to, vai transportlīdzeklim ir veikta tehniskā apskate, jo transportlīdzekļu īpašnieki/vadītāji, kuri piedalās ceļu satiksmē bez OCTA un tehniskās apskates, ar daudz lielāku varbūtību izdara arī citus pārkāpumus.

Vienlaikus SM secinājusi, ka sodu skaits diemžēl rāda kopējo braukšanas kultūru un attieksmi pret satiksmes drošību. Ņemot vērā ierobežoto VP kapacitāti un tehnisko līdzekļu trūkumu, VP aktīvi izmanto iespēju robežās tos tehniskos līdzekļus, kas tiks piešķirti un ir iegādāti, tostarp speciāli aprīkotu transportlīdzekli ar 360 grādu kameru. Ar šo transportlīdzekli tiek arī konstatēts, ka daudzi transportlīdzekļi satiksmē piedalās bez derīgas tehniskās apskates un obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas.