Nav skaidrs liktenis 3,3 miljoniem no SIA "Ventrans Rīga", kas varētu izrādīties piekritīgi valstij

Ņemot vērā, ka šā gada 14. janvārī uzsākta SIA “Ventrans Rīga” likvidācija, būtisks ir 3,3 miljonu eiro liktenis, kas vismaz pirmās instances tiesas ieskatā ir piekritīgs Latvijas valstij.
18.10.2021. Uldis Dreiblats
 
ATBILDĪBA BŪS JĀPRASA NE TIKAI NO VIŅA. Par SIA “Ventrans Rīga” likvidatoru iecelts Rudolfa Meroni “labā roka” Gints Laiviņš-Laivenieks (attēlā), no kura būs jāprasa atbildība, kur palika 3,3 miljoni eiro. Tas būs jādara tad, kad tiesa šo miljonu likteni izlems pēdējā instancē. Tomēr arī prokuroriem un tiesai par radīto situāciju sava deva atbildības būs jāuzņemas ©Nora Krevneva/F64

Tā dēvētajā Lemberga lietā prokurori arestēja 27,853% “patiesā labuma guvēja tiesību” SIA “Ventrans Rīga”. Bet pirmās instances tiesa spēra soli vēl tālāk, lemjot, ka šis daudzums “patiesā labuma guvēja tiesību” ir jākonfiscē.

Neatkarīgā šeit neanalizēs, no kurienes radies šāds ļoti dīvains cipars “tiesību” un kam šīs “tiesības” patiesībā pieder u.tml. Neatkarīgā šeit tikai minēs argumentus, kāpēc šīs vairs nav nesaprotamas “tiesības”, bet gan reāla nauda, par kuru kādam no valsts varas pārstāvjiem tomēr ir jārūpējas arī šajā kriminālprocesa stadijā.

Proti, SIA “Ventrans Rīga” likvidācijas gadījumā dalībniekiem tiek izmaksāta likvidācijas kvota (faktiski notiek peļņas sadale), līdz ar to būtu tikai loģiski, ja 27,853% no šīs likvidācijas kvotas tiktu droši saglabāti līdz brīdim, kamēr tiks galējā instancē noskaidrots, vai likvidācijas kvota (nauda) tiešām ir piekritīga valstij vai tā tomēr ir jāatdod “Ventrans Rīga” dalībniekiem.

Ļoti būtiski ir tas, ka citā, bet faktiski identiskā situācijā Rīgas apgabaltiesas krimināllietu kolēģija tolaik tiesneša Borisa Geimana vadībā naudu arestēto “patiesā labuma guvēja tiesību” apmērā peļņas sadales gadījumā kategoriski lika ieskaitīt Rīgas apgabaltiesas kontā.

Atbildes nav

Jāatgādina, ka procesa virzītājs t.s. Lemberga lietā brīdī, kad tika uzsākta SIA “Ventrans Rīga” likvidācija, bija Rīgas apgabaltiesas krimināllietu kolēģija tiesneses I. Jansones vadībā.

Tāpēc Neatkarīgā tieši tiesnesei I. Jansonei uzdeva vairākus jautājumus, pirms tam rakstiski izklāstot argumentāciju, kāpēc SIA “Ventrans Rīga” likvidācijas gadījumā runa vairs nav par “kaut kur virmojošām” (advokāta Mārtiņa Kvēpa lietots termins) “patiesā labuma guvēja tiesībām”, bet runa ir tieši par naudu 3,3 miljonu eiro apmērā, līdz ar to būtu bijis kaut kas jālemj, kā šo summu saglabāt.

Neatkarīgā jautāja, vai SIA “Ventrans Rīga” vadība šīs uzņēmējsabiedrības likvidācijas uzsākšanu saskaņoja ar procesa virzītāju t.s. Lemberga kriminālprocesā. Tāpat Neatkarīgā vaicāja, vai procesa virzītājs lika SIA “Ventrans Rīga” iespējamo likvidācijas kvotu ieskaitīt Rīgas apgabaltiesas depozītu kontā, līdzīgi kā tas tika darīts citā gadījumā. Savukārt, ja procesa virzītājs netika informēts par SIA “Ventrans Rīga” likvidāciju un tāpēc nevarēja adekvāti reaģēt, tad kādas tagad ir iespējas nodrošināt, ka apmēram 3,3 miljoni eiro, kas Latvijas valstij pienāktos arestētās mantas konfiskācijas gadījumā, tiktu saglabāti?

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas palīgs sabiedrisko attiecību jautājumos Raimonds Ločmelis Neatkarīgo informēja, ka no tiesneses Irīnas Jansones ir saņemta šāda atbilde: “Uzdoto jautājumu saturs skar kriminālprocesa materiālus, kas ir izmeklēšanas noslēpums, līdz ar ko tiesai nav likumīga pamata sniegt atbildi personai, kura nav procesa dalībnieks.”

Respektīvi - “sēdiet pie ratiem” jautājumā par arestēto mantu…

Vai 3,3 miljoni valstij ir maza nauda?

Neatkarīgā tiesai arī argumentēja, ka SIA “Ventrans Rīga” gadījumā nav grūti aprēķināt iepriekš minētās likvidācijas kvotas apmēru, turklāt tai jābūt naudai, nevis “kaut kur virmojošām” “tiesībām”.

Piemēram, SIA “Ventrans Rīga” pēdējā Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajā gada pārskatā (par 2016. gadu) norādīts, ka tai pieder 11,47% AS “Latvijas naftas tranzīts” akciju un šis ieguldījums gada pārskatā novērtēts vairāk nekā 12 miljonu eiro vērtībā. Nav šaubu, ka tas ir adekvāts novērtējums, jo AS “Latvijas naftas tranzīts” pamatkapitāls ir 104,7 miljoni eiro un šo pamatkapitālu vismaz sākotnēji veidoja pavisam reāla nauda. Šis ir nozīmīgākais SIA “Ventrans Rīga” aktīvs, turklāt SIA “Ventrans Rīga” ir tikai un vienīgi citu kapitālsabiedrību akciju turētāja, bet citu saimniecisko darbību neveic.

Attiecīgi var aprēķināt, ka SIA “Ventrans Rīga” likvidācijas kvota 27,853% apmērā, uz kuru attiecas prokurora uzliktais arests un Rīgas apgabaltiesas pirmās instances spriedums par konfiskācijas nepieciešamību, ir vairāk nekā 3,3 miljoni eiro.

Likvidējot SIA “Ventrans Rīga”, tai AS “Latvijas naftas tranzīts” akcijas būtu jāpārdod.

Turklāt netieši pierādījumi (AS “Ventbunkers” gada pārskats) liecina, ka SIA “Ventrans Rīga” šīs akcijas jau ir pārdevusi, kas nozīmē, ka naudai - 12 miljoniem eiro - jau jābūt tās kontā.

Ja šādas naudas SIA “Ventrans Rīga” vairs nav, tad tā ir izšķērdēta, tostarp ir izšķērdēta arestētā manta!

Tiesa citā gadījumā: “Naudu ieskaitīt tiesas kontā!”

Neatkarīgā Rīgas apgabaltiesai atgādināja arī precedentu, kā šīs pašas krimināllietas kolēģija rīkojās citā, faktiski identiskā situācijā. 2013. gada februārī AS “Ventspils tirdzniecības osta” Rīgas apgabaltiesai paziņoja, ka gatavojas pārdot tai piederošās AS “Baltic Coal Terminal” akcijas, tostarp arī tās, kas rada t.s. Lemberga kriminālprocesā arestētās un nu jau arī pirmās instances tiesas ieskatā konfiscējamās “patiesā labuma guvēja tiesības” AS “Baltic Coal Terminal”.

Rīgas apgabaltiesas krimināllietu kolēģija tolaik tiesneša Borisa Geimana vadībā lēma, ka AS “Ventspils tirdzniecības osta” šīs akcijas var pārdot un speciāla atļauja šāda darījuma veikšanai tiesai nav jāprasa.

Vienīgais ierobežojums, ko noteica tiesa, bija - ja minēto akciju pārdošanas rezultātā iegūtos naudas līdzekļus AS “Ventspils tirdzniecības osta” virzīs peļņas sadalei, tad 20,161% (tas ir arestēto “patiesā labuma guvēja tiesību” apjoms) ir jāieskaita Rīgas apgabaltiesas depozītu kontā. Tiesa arī strikti norādīja precīzu konta numuru, kurā nauda ir jāieskaita:

Attēls no grāmatas “Zagļi Lemberga kurpēs”

Respektīvi - Rīgas apgabaltiesa gadījumā ar AS “Baltic Cooal Terminal” akciju pārdošanu it kā rūpējās, lai nauda arestēto “tiesību” apjomā tomēr nepazustu līdz pat galējai instancei. Turpretī SIA “Ventrans Rīga” likvidācijas gadījumā nekādas rūpes no tiesas puses par naudu 3,3 miljonu apmērā, par kuru rūpes jātur valstij, visticamāk netika izrādītas.

Visticamāk tāpēc, ka “Ventrans Rīga” vadība tiesu nemaz neinformēja par šīs uzņēmējsabiedrības likvidācijas uzsākšanu.

Neatkarīgā jau ziņoja, ka par SIA “Ventrans Rīga” likvidatoru iecelts Rudolfa Meroni “labā roka” Gints Laiviņš-Laivenieks un Nodrošinājuma valsts aģentūra ir bezspēcīga arestētās mantas pārņemšanā, tostarp tās “mantas”, kas komandē SIA “Ventrans Rīga” īpašumtiesības.