Latvijai iespēja tikt pie labāka LNG termināļa – Rīgā

Lai Latvija tiktu pie sava sašķidrinātās dabasgāzes termināļa, kas nodrošinātu valsts enerģētisko neatkarību, darbojoties pēc godīgiem tirgus likumiem, un neapgrūtinātu iedzīvotājus ar neizpildāmiem pienākumiem, koalīcijai būtu jāatsauc pagaldes sarunās vienam konkrētam attīstītājam, “Skulte LNG Terminal”, sadotie neoficiālie solījumi.
©Kundziņsalas termināļa vizualizācija

Attīstītāja publiski izrādītais labuma guvējs ir amerikānis vārdā Peter A. Ragauss. Viņa piedāvājuma būtība ir līcī iepretim Saulkrastiem noenkurot milzu baržu un tālāk gāzi no tās sūknēt uz Inčukalna pazemes krātuvi. Lai attīstītājs varētu likumīgi ignorēt kūrortpilsētas iedzīvotāju iebildes un nacionalizēt viņu ainavu, pludmali, vasarnīcas un gāzes vada izbūvei nepieciešamās zemes, projektam neoficiāli pasolīts piešķirt nacionālo interešu objekta statusu, kā arī monopoltiesības uz garantētu gāzes iepirkumu. Tiesa gan - oficiāli tas vēl nav izdarīts, un, tā kā pie apvāršņa uzradies cits potenciāls LNG termināļa attīstītājs - Rīgā, amerikāņa Peter A. Ragauss pārstāvētie attīstītāji steigšus iesnieguši Latvijas valdībai oficiālu piedāvājumu LNG termināļa izbūvei.

Kundziņsalas termināļa vizualizācija

Nauda Trīs jūru iniciatīvā

Projekta mājaslapā, un līdz šim arī nekur citur Skultes termināļa attīstītāji nav atklājuši projekta finansējuma avotus, un nojaušams ir arī iemesls. Būvēt termināli viņi plāno, izmantojot publiskos līdzekļus. “Neatkarīgā” jau vēstīja, ka “Koalīcijas prioritāte ‒ superprojekts "Skulte LNG Terminal” ar valdības gādību tiek virzīts Trīs jūru iniciatīvas finansējumam. Šī iniciatīva būtībā ir politisks starptautisks biznesa instruments. Nosaukumā minētās trīs jūras ir Baltijas, Melnā un Adrijas jūras, un 12 to krastos esošas valstis vienojušās ar kopīgiem ieguldījumiem veicināt infrastruktūras projektus transporta, enerģētikas un digitalizācijas nozarēs. Kopējā katla pārvaldība uzticēta ASV bāzētai investīciju kompānijai “Amber Infrastructure Group”. Latvija no savas puses ieguldījusi sēklas naudu 20 miljonu apmērā caur Attīstības finanšu institūciju ALTUM. Iesniegts arī astoņu prioritāri interesējošu projektu saraksts finansējumam. Tie ir: “Rail Baltica” dzelzceļš, vēja fermu attīstība, viedās apgaismes tehnoloģijas, mobilitātes risinājumi, Salaspils-Baltezers ceļa posms, pārrobežu optiskās šķiedras tīklu attīstība, pārrobežu datu centru attīstība, un visbeidzot - piekrastes LNG terminālis. Nepārprotami te runa ir par “Skulte LNG Terminal” projektu, kam neoficiāli sasolīts gan naudu sarūpēt, gan garantēt noieta tirgu, gan apklusināt Saulkrastu kūrortpilsētas ļautiņu vaimanas.

Piemērotākā vieta Rīga

Skultes projekta lobētājiem lieliska iespēja pavirzīt finansējuma jautājumu būs jūnija beigās, kad Rīgā notiks Trīs jūru iniciatīvas samits un biznesa forums. Taču nule pie apvāršņa parādījusies problēma spēcīga konkurenta veidā. Kamēr amerikānis Peter A. Ragauss savu gāzes projektu bīdīja krogā kopā ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, tikmēr Rīgas ostā konkurējošu sašķidrinātās gāzes termināļa projektu virzīja citi amerikāņi - ASV kompānija “Millennium Energy Partners LLC”, un tikuši viņi daudz tālāk, jo, pirmkārt, investēt plāno pašu, nevis Latvijas valsts sarūpētu naudu, otrkārt, izvēlētā vieta ir daudz piemērotāka šādai saimnieciskai darbībai - Rīgas ostas industriālā zona Kundziņsalas dienvidu daļā. Treškārt, valdībai pieprasīto garantiju apjoms ir ievērojami mazāks. Par šo projektu mazāk zināms tādēļ, ka tā biznesa plāns jau no paša sākuma tika veidots uz komerciāliem tirgus pamatiem, neprasot publisko finansējumu, valsts subsīdijas, jaunu OIK un iepirkuma monopolu.

Tiesa gan, sākotnējais plānotais apjoms atbilda sašķidrinātās gāzes pirmskara tirgus pieprasījumam. Ap 300 000 tonnu gadā. Plašāk ar projektu var iepazīties ŠEIT. Tagad, kad Latvijai steidzami jāatvienojas no Krievijas gāzes caurules, attīstītāji apsver iespēju projektu paplašināt līdz 1 000 000 tonnu sašķidrinātās dabasgāzes gadā. Un gāzi līdz saņēmējiem nogādāt ne tikai ar autocisternām, kā sākotnēji bija plānots, bet arī ievadīt esošajā “Gaso” cauruļvadu sistēmā. Tas ļaus apgādāt ar gāzi lielāko patērētāju - Rīgu - un arī uzpildīt Inčukalna dabasgāzes krātuvi.

Alternatīva būs, ja nebūs monopola

Taču ir arī kāds būtisks priekšnosacījums - projekta paplašināšanas gadījumā uzņēmumam nepieciešams apliecinājums, ka tā piegādātā gāze kādam būs vajadzīga. Lūk, ko kompānijas “Millennium Energy Partners LLC” valdes priekšsēdētājs Laša Šanidze atbild uz jautājumu par projekta izmaksām un nepieciešamajām valdības garantijām intervijā nacionālajai ziņu aģentūrai LETA:

“Mūsu projekta vērtība ir 120 miljoni eiro. Mēs nemeklējam nekādus ieguldījumus vai garantijas no valsts puses. Šis ir pilnībā komerciāls projekts. Vienlaikus, lai šis projekts strādātu, ir nepieciešami gāzes pircēji, jo nav nekādas vajadzības piepildīt infrastruktūru ar gāzi, ja to nepirks. Tādēļ mēs nelūdzam garantijas to klasiskajā nozīmē, bet mums ir vajadzīga vienošanās ar gāzes saņēmējiem, ka viņiem ir nepieciešama gāze.”

Faktiski no minētā izriet, ka terminālis Rīgā taps jebkurā gadījumā, taču Latvijas enerģētisko neatkarību garantējoša jauda tam būs tikai tad, ja viss Latvijas sašķidrinātās dabasgāzes tirgus netiks monopolizēts par labu vienam konkrētam tirgus dalībniekam - amerikānim Peter A. Ragauss un viņa izsapņotajam Skultes terminālim, kā tas pirms pāris gadiem tika sarunāts krogā pie alus glāzes.