Neatkarīgā iesaka: TOP 10 notikumi kultūrā no 1. līdz 7. maijam

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Pakalniņa un Mizišs, Osokins un Bēthovens, Znotiņš un Treinis, izlāde un uzlāde

3.lapa

Latviešu mūzikas koncerts «Mūsu Latvija»

Publicitātes foto

Lai arī šogad Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gadadiena atkal jāatzīmē attālināti, Orķestris «Rīga» diriģenta Gunta Kuzmas vadībā iecerējis klausītājus priecēt ar latviešu mūzikas koncertu «Mūsu Latvija».

Koncerts iecerēts kā svētki Latvijai un svētki klausītājiem, programmā cildinot dažādu paaudžu latviešu komponistus un viņu radīto mūziku, kā arī kavējoties atmiņās par 4. maija notikumiem 1990. gadā.

Par savu Latviju vēstīs gan orķestra mūziķi, gan īpaši viesi. Koncerta režiju veido Daina Kricmane-Vilciņa, sarunas - moderatore Signe Lagzdiņa. Saksofonu solo skaņas koncertā ieskanēsies Oskara Petrauska un Arvydas Kazlauskas sniegumā. Pie Orķestra «Rīga» diriģenta pults - Guntis Kuzma (attēlā).

Koncertprogrammā iekļauta latviešu mūzika, kas tapusi dažādos laikos un dažādā stilistikā, tādējādi caur komponistu sniegto vēstījumu portretējot atšķirīgu un daudzveidīgu Latviju.

Jāzepa Vītola simfoniskā svīta «Dārgakmeņi» un tās daļas, kas iekļautas koncertā - «Ametists», «Smaragds» un «Pērles», - tapusi brīvās Latvijas laikos, 1924. gadā, un, iespējams, aiz grezno dārgakmeņu tēliem gleznaini simbolizē tā laika Latvijas dārgumus - dabu, vērtības un cilvēka domu. Skaņdarbs oriģināli radīts simfoniskajam orķestrim, bet tā aranžējumu pūtēju orķestrim veidojis komponists Vilnis Šmīdbergs.

Imanta Kalniņa Ceturtā simfonija ir leģendāra latviešu mūzikas vēsturē, un tās fragmenta atskaņojums sniegs psiholoģiski smalku tā laika portretējumu. Simfonija sacerēta 1973. gadā, sintezējot rokmūzikas un akadēmiskās mūzikas elementus, tādējādi simbolizējot stāstu par tobrīd aktuālo - cerībām uz mīlestību un brīvību, kurām šķietami nav lemts piepildīties. Imanta Kalniņa mūziku pūtēju orķestrim instrumentējis Pēteris Rudzītis.

Mūsdienās komponēto mūziku pūšaminstrumentu orķestrim pārstāvēs komponistu - Ilonas Breģes, Riharda Zaļupes un Alvila Altmaņa - mūzika. Ilonas Breģes «Saulains stūrītis» diviem saksofoniem un pūšaminstrumentiem sacerēts 2011. gadā. Komponisti iedvesmojis Aspazijas dzejoļu krājums ar tādu pašu nosaukumu, kura lirikā caur poētiskiem dabas tēliem viņa izjutusi dzejnieces dvēseles skaidrību un dzīvotprieku, kas idealizēti attēlo dzimtās Latvijas ainas, dzejniecei pašai atrodoties Šveicē, Kastaņolā. Šo mūziku kopā ar orķestra mūziķiem atskaņos solisti Oskars Petrauskis (soprāna saksofons) un Arvydas Kazlauskas (tenora saksofons).

Savukārt Riharda Zaļupes koncertsvīta «Palatīnas svētki» (2014) rakstīta iedvesmojoties no izcilā itāļu gleznotāja Džovanni Batista Piranēsī gleznas «Cēzaru pilsdrupu paliekas Palatīnā», tādējādi attēlojot pilnīgi citu vēstures laiku, taču rodot neapšaubāmu pārliecību par mūsdienu pūšaminstrumentu orķestra spēcīgo skanējumu arī latviešu mūzikā, kas nereti tuvinās simfoniskā orķestra intonācijām.

Koncertā pirmatskaņojumu piedzīvos Alvila Altmaņa balāde pūtēju orķestrim «Reiz sensenos laikos». Tas, par cik seniem laikiem skaņdarbā stāstīs komponists, lai paliek mums visiem kā pārsteigums, gaidot un saklausot šī skaņdarba vēstījumu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienai veltītajā svētku koncertā.

*Koncerts digitālajās platformās izskanēs 4. maijā pulksten 19 un bez maksas būs pieejams Orķestra «Rīga» vietnēs «Facebook» un «YouTube». Pulksten 19.10 koncerts skanēs arī Latvijas Radio 3 ēterā.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā

 
Turpinājumu lasi nākamajā lapā