Neatkarīgā iesaka: TOP 10 notikumi kultūrā no 25. februāra līdz 3. martam

Gogoļa varoņu pieticīgā ikdiena

Publicitātes foto

Otrdien, 28. februārī, pirmizrāde Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) - Ulda Tīrona veidotā izrāde “Gogolis. Nature morte” pēc N. Gogoļa stāsta “Veclaiku muižnieki”. Lomās: Čulpana Hamatova, Gundars Āboliņš un Kaspars Znotiņš.

JRT pirmais jauniestudējums jaunajā gadā un arī pēdējais šajā sezonā tapis teātra Mazajā zālē. Izrāde “Gogolis. Nature morte” veidota kā lugas “Veclaiku muižnieki” mēģinājums, kurā aktieri iejūtas Gogoļa varoņu pieticīgajā ikdienā. Nikolaja Gogoļa stāstā divi veci, mīļi cilvēki to vien dara, kā ēd, guļ un uzņem viesus. Tomēr laimīgā un šķietami nebeidzamā nomaļās sadzīves idille slēpj sava sabrukuma draudus un sastingušais klusums vasaras dienvidū izraisa šausmas. Mīlošā pieķeršanās, kas valda starp abiem vecajiem ļaudīm, cīņā ar laiku izrādās stiprāks bruņojums nekā pārejošas kaislības un tukšas idejas - pat tad, ja mierpilnā sendienu idille ir vien rakstnieka pusnomoda sapnis.

Izrādes dramaturģiju, režiju un scenogrāfiju veido Uldis Tīrons (iestudējis izrādes “Klāvas tantes skūpsts”, “Pēdējā Ļeņina eglīte”, “Apmānītā”, “Mielasts”).

“Kad mēs jau mēģinājām Gogoli, es ieraudzīju fotogrāfiju, kas man joprojām ir acu priekšā. Uz tās redzama krievu raķetes sagrauta māja Ukrainā. Bloku mājai nobrukusi ārsiena, atsedzot kāda dzīvokļa virtuvi. Virtuvē ir dzelteni skapīši, televizors, mikroviļņu krāsniņa, ledusskapis, divi krēsli un galds. Uz galda ir šķīvis ar āboliem,” stāsta Uldis Tīrons.

“Izrādījās, ka iztulkot no jauna šo šķietami vienkāršo Gogoļa stāstu bija krietni grūtāk nekā iesākumā likās,” atzīst stāsta tulkotājs un viens no izrādes aktieriem Gundars Āboliņš. Viņš turpina: ““Veclaiku muižnieki” šķita vien sentimentāla pasaciņa par to, ka visam skaistajam ir lemts reiz aiziet nebūtībā, mums pašiem piepalīdzot… Tie vecie, labie laiki, kad vēl “kliņģerlietiņš” lija… Kliņģeriem, pīrāgiem, sālītām sēnītēm, kaltētām zivtiņām, dažnedažādiem marinējumiem un citiem Gogoļa dzimtās puses Mazkrievijas gardumiem šajā stāstā ir lielāka nozīme nekā vien saimnieces meistarības cildinājumam. Te patrāpās arī tādas ēdmaņas, šnapsti un uzlējumi, ko mūsdienu latviešu valodā nemaz nav tik viegli aprakstīt! Šajā, tāpat kā citos Gogoļa agrīnajos darbos, ir daudz “ukrainismu” un “nepareizību”, ko paši krievu izdevēji un redaktori laika gaitā ar katru jaunu izdevumu ir “uzlabojuši”. Palasot pirmos izdevumus, kā arī Gogoļa dzīves un daiļrades pētnieku darbus, atklājas, ka Mikola Vasiļjevičs ir rakstījis “nepareizi” - nepietiekami krieviski!.. Taču nepareiza, mūsdienu izpratnē, izrādās, ir arī visa šā stāsta galveno varoņu dzīve! Un tā ir tik skaista savā “nepareizajā” mierā un harmonijā!”

Izrādes radošajā komandā ir arī kostīmu māksliniece Kristīne Jurjāne, horeogrāfe Anna Abalihina un komponists Jēkabs Nīmanis.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā