Demokrātijas deficītam nav jātraucē reformas

Kaut arī ārkārtējās situācijas dēļ politisko debašu iespējas patiešām ir ierobežotas, tas nav pietiekams pamats, lai likumdevējs atliktu valsts stratēģiskajai attīstībai nozīmīgu reformu, piemēram, administratīvi teritoriālās reformas, ieviešanu. Šādu pozīciju pirmo reizi pēc gandrīz divu mēnešu pārtraukuma, tiekoties ar mediju pārstāvjiem, klātienē pauda Valsts prezidents Egils Levits.
15.05.2020. Jānis Lasmanis
 
Filips Rajevskis, politologs: “Ja skatāmies politiski, sociālie tīkli nav aizvietojuši tiešo komunikāciju, un internets nav aizvietojis tradicionālos medijus. Ir ierobežota pulcēšanās brīvība, kuru mēs nevaram aizvietot ne ar ko. “Zoom” konference, kur būtu sanākuši simt nepazīstami cilvēki – Saeimas deputāti vai protestētāji pie parlamenta ‒, nebūtu interesanta nevienam medijam. No tāda skatpunkta Valsts prezidentam līdz galam nevarētu piekrist, ka viss ir normāli. No lēmumu pieņemšanas viedokļa: ļoti šaubos, ka tas, ja procesu apstādinātu, kaut ko mainītu. Vai procesa, kas praktiski jau izlemts, apturēšana būtu valstiski jēdzīga? Te var piekrist Levitam.” ©Ģirts Ozoliņš/F64

Kopš jaunā koronavīrusa radīto draudu dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas Saeimas opozicionāri vairākkārt aicinājuši atlikt administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ieviešanu. Piemēram, “Saskaņa” mēnesi, pirms Saeimas atbildīgā komisija pirms galīgā balsojuma apstiprināja ATR likumprojektu, aicināja to atlikt, uzticot tās pabeigšanu nākamajam Saeimas sasaukumam.

Opozīcija nogaidītu

“Apstākļi ir mainījušies. To rāda situācija valstī un pasaulē pēc Covid-19 izplatības un tam sekojošu ārkārtas pasākumu ieviešanas.

Ekonomiskā krīze pēc tam, kad būsim izgājuši no Covid-19 dēļ izsludinātās ārkārtas situācijas, būs dziļa.

Tādu Latvija vēl nav piedzīvojusi, šobrīd prognozē speciālisti. Līdz ar to Latvija ir lielu izaicinājumu priekšā. Prognozēt, ko katra cilvēka ikdienā ienesīs ārkārtējās situācijas radītās sekas, nav pat iespējams,” pauda frakcijas izplatītais paziņojums.

Tāpēc “Saskaņas” Saeimas frakcija uzskata, ka darbs pie novadu reformas neatbilst jaunajiem apstākļiem, tiek strauji virzīts uz priekšu, jo likumprojekta izskatīšana pirms trešā lasījuma atsākta ārkārtas situācijas apstākļos lielā steigā, turklāt ierobežojot iespēju diskutēt. Līdz ar to likumdošanas process ir ne tikai nekvalitatīvs, bet arī jaunajiem apstākļiem neatbilstošs.

Reformas laikam pēc krīzes

Tomēr E. Levits situāciju redz savādāk. Viņš atzīst, ka politisko debašu iespēja patiešām ir ierobežota, taču atgādina, ka, pateicoties 21. gadsimta tehnoloģijām, tā joprojām notiek dažādos sociālajos tīklos, kuros notiekošajās diskusijās iesaistās gan politiķi, gan vēlētāji. Arī Saeimas atbildīgās komisijas darbs esot gana kvalitatīvs.

Prezidents ir pārliecināts, ka, realizējot ATR vēl ārkārtējās situācijas apstākļos, reformētās pašvaldības un līdz ar to arī valsts kopumā kļūs spēcīgāka, kas, izejot no ārkārtējā stāvokļa, būs ļoti svarīgi, lai valsts pēc iespējas ātrāk atkoptos no krīzes radītajām sekām. “Šis laiks jāizmanto reformām, lai pēc krīzes mēs nonāktu labākā situācijā, nekā bijām pirms krīzes,” saka Valsts prezidents.

Tiesa, ATR likumprojekts un to pavadošie grozījumi Republikas pilsētas domes un novadu domes vēlēšanu likumā var iestrēgt paša prezidenta kancelejā. Proti, Valsts prezidents neveiksmīgi centās pārliecināt likumdevēju, ka tam tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās jāsniedz arī vēlētāju apvienībām. Šis priekšlikums maija sākumā balsojumā Saeimā tika svītrots, taču vēl ceturtdien E. Levits uzsvēra, ka, viņaprāt, demokrātijai būtu svarīgi, ja apvienībām šādas tiesības tiktu sniegtas.

Jautāts, vai viņš, cerot, ka Saeimas deputāti tomēr pārdomās, izmantos savas tiesības atgriezt likumprojektu otrreizējai caurskatīšanai parlamentā, Valsts prezidents norādīja, ka vēlēšanu likumu vērtēs kontekstā ar ATR un abu likumprojektu izvērtēšanai viņš pievērsīsies ļoti nopietni, lai vajadzības gadījumā izmantotu savas tiesības.

Valsts padome nav aizmirsta

“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka vēlētāju apvienību svītrošana no likuma bija E. Levita pirmā neveiksme Saeimā. Pašlaik pieklususi arī viņa iniciatīva par konstitucionālas institūcijas ‒ Valsts padomes ‒ izveidošanu. Tās uzdevums būtu palīdzēt Saeimai, lai uzlabotu likumdošanas kvalitāti.

Neatkarīgas konsultatīvās institūcijas nepieciešamību tās atbalstītāji cita starpā pamato ar Satversmes tiesas nolēmumu statistiku. Tā rāda, ka uzlabojumi ir nepieciešami ne tikai likumdošanas procesā, - vairāk nekā pusē pēdējos gados izskatīto lietu konstatēta parlamenta pieņemto un Valsts prezidenta izsludināto likumu neatbilstība Satversmei.

Tagad Valsts prezidents uzskata, ka diskusija par jaunās institūcijas izveidi ir jārestartē. Viņaprāt, Valsts padome būtu vēl viens instruments, kas valstij ļautu ātrāk atgūties no Covid-19 krīzes radītajām sekām.

Arī to, ka šodien tiek atvērtas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas savstarpējās robežas, viņš vērtē līdzīgi: laikā, kad citas Eiropas valstis vēl dzīvo stingrā noslēgtībā, mēs esam pirmie, kas atver robežas un speram pirmos soļus Baltijas republiku ekonomikas vitalizēšanai un konkurētspējas veicināšanai.