Opozicionāriem RD koalīcijas piedāvājums nešķiet nopietns

Topošā Rīgas domes koalīcija, kas sevi dēvē par “Pārmaiņu koalīciju”, pašvaldības darbā nolēmusi aktīvi iesaistīt opozīciju. Tiesa, stingri kontrolētos apstākļos. Daļai opozīcijas šāds žests gan šķiet nenopietns.
09.09.2020. Jānis Lasmanis
 
“Gods kalpot Rīgai” līderim Oļegam Burovam šķiet, ka topošās koalīcijas opozīcijai piedāvātie komiteju vadītāju vietnieku amati sadarbībā neko nemainīs – opozīcijai vajag uzticēt komitejas vadību ©Rūta Kalmuka/F64

Otrdien pēc tikšanās ar topošās koalīcijas partneriem “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” kopējā saraksta kandidāts Rīgas mēra amatam Mārtiņš Staķis paziņoja, ka jau šodien ir gatavs tikties ar opozīcijai nolemto partiju - “Saskaņa”, “Gods kalpot Rīgai” (GKR) un Latvijas Krievu savienība - pārstāvjiem, lai tiem piedāvātu pašvaldības komiteju vadītāju vietnieku amatus.

Ierobežota izvēle

“Mēs solījām nebūvēt sienu starp opozīciju un pozīciju,”

jautāts, vai gatavība roku rokā strādāt ar asi kritizēto “Saskaņu” un GKR nekonfliktē ar uzvarējušo partiju līdzšinējo retoriku, teica M. Staķis.

Katrai no opozīcijas partijām tiks piedāvāts viens komitejas vadītāja vietnieka amats, un tad opozicionāriem būs jāspēj piedāvāt tāds amata kandidāts, kuru spētu akceptēt visi koalīcijas spēki.

Šāda prakse “Saskaņas” vadītājos domes sasaukumos netika piekopta, un vismaz šajā ziņā “Pārmaiņu koalīcija” patiešām ir gatava ieviest pārmaiņas, taču arī tās tiks turētas ciešā pavadā - opozicionāri nevar cerēt uz jebkuru komiteju. Skaidri zināms, ka tai netiks piedāvāti amati Finanšu un administrācijas lietu un Izglītības, kultūras un sporta komitejā.

Iespējams, ka arī Jauno konservatīvo partiju pārstāvošajai Lindai Ozolai uzticētajā Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā opozicionāriem vieta neatradīsies, jo M. Staķis arī otrdien, runājot par pašvaldības kapitālsabiedrībām, atgādināja par “Saskaņas” mesto ēnu uz šiem uzņēmumiem. Pati L. Ozola gan izvairījās sniegt tiešu atbildi, vai būtu gatava sastrādāties ar GKR vai “Saskaņas” pārstāvi. Politiķe atkārtoja vien jau M. Staķa pausto, ka opozicionāriem būs jāpiedāvā tādi kandidāti, kurus koalīcija spēj pieņemt.

Lietas būtība nemainīsies

Pieredzes bagātākajos opozicionāros koalīcijas piedāvājums gan šķiet pašķidrs un sajūsmu neizraisošs.

Piemēram, GKR saraksta līderis un pieredzējušais Rīgas domes darbinieks Oļegs Burovs vēl izvairās paust savas vēlmes un grib sagaidīt oficiālu M. Staķa uzaicinājumu uz sarunām, par kurām politiķis dzirdējis tikai ziņās, taču ir skaidrs, ka O. Burovs savai partijai, kura vēlēšanās domē ieguva piecus no 60 mandātiem, vēlas ko vairāk par komitejas vadītāja vietnieka amatu.

“Par komiteju priekšsēdētāju vietniekiem, saprotiet, bez ilūzijām, tas ir cilvēks, kas vada komiteju komitejas vadītāja prombūtnes laikā. Komiteju vadītāja vietnieks nav tā kā Saeimā, nepārspīlējam šo lietu. Būs tur opozīcijas deputāts, nebūs, tas lietas būtību nemaina, no tā sadarbība nemainās.

Es vadīju komiteju no 2017. gada, un man tāda situācija nekad nebija. Ja komitejas vadītājs nevar ierasties, tad var pārcelt komiteju. Savā laikā es vadīju ne tikai komiteju, bet arī Privatizācijas komisiju. Es tai laikā piedāvāju vietnieka amatu Jānim Bordānam (JKP), lai viņš vadītu, kad es nebūtu. Bet viņš nekad nevadīja manu komisiju,” saka O. Burovs.

Politiķis arī dod mājienu, kā, viņaprāt, sadarbību starp koalīciju un opozīciju varētu padarīt patiešām jēgpilnu. “Mums ir citi piemēri. Birka [Jānis Birks (Nacionālā apvienība), Rīgas mērs no 19.02.2007. līdz 01.07.2009.] kungam, kad viņš vadīja domi, bija atsevišķs līgums ar Dolgopolova [Sergejs Dolgopolovs, tolaik “Saskaņas centra” pārstāvis] partiju, kad Kurdjumovs [Leonīds Kurdjumovs ‒ Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs] vadīja komiteju, kad opozīcija vadīja komiteju,” atceras O. Burovs.

“Saskaņas” vēlēšanu saraksta līderis Konstantīns Čekušins nevēlējās atklāt savas prioritātes sarunās par “Saskaņai” piedāvājamajiem amatiem. “Tikai šodien to dzirdēju, ka bija tāds piedāvājums. Šodien [otrdien] mums būs frakcijas tikšanās, gribam apspriest šo lietu, ja būs piedāvājums, redzēs, kāds tas būs konkrēti. Ja tur būs konstruktīvs piedāvājums darbam un nebūs nepieciešams, piemēram, atbalstīt kaut kādus piedāvājumus, kas iet pretrunā ar mūsu programmu, tas būs iespējams, ja tur būs dīvainas lietas, protams, mēs nevarēsim strādāt,” teica K. Čekušins, kurš iepriekš paudis, ka arī dziļā opozīcijā “Saskaņa” varēs pildīt saviem vēlētājiem dotos solījumus.

Šonedēļ jāpabeidz

Vienošanās ar opozīciju par tai atvēlamajiem amatiem gan varētu būt mazākā M. Staķa rūpe. Viņam joprojām jāpanāk visu partneru piekrišana tiem paredzētajiem komiteju vadītāju vietnieku amatiem. Joprojām aktuāls ir jautājums arī par Rīgas pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītājas Ivetas Zalpēteres likteni viņas ieņemamajā amatā. Tas varētu izšķirties rīt, kad turpināsies jaunveidojamās Rīgas domes koalīcijas sarunas par turpmāko sadarbību.

Topošās koalīcijas partneriem ir atšķirīgs redzējums par to, cik ilgi pilsētas izpilddirektora pienākumi ir jāpilda I. Zalpēterei, kura 12. Saeimas vēlēšanās startēja no “Attīstībai/Par!” ietilpstošās partijas “Latvijas attīstībai” saraksta.

M. Staķis uzskata, ka viņa varētu pildīt savus pienākumus, līdz noslēgsies konkurss uz izpilddirektora amatu un tiks apstiprināts jaunais izpilddirektors.

Savukārt “Jaunās Vienotības” vēlēšanu saraksta līderis Vilnis Ķirsis uzskata, ka I. Zalpēterei amats jāpamet līdz ar jaunās domes sasaukšanu. Viņas vietā varot iecelt citu Rīgas administrācijas darbinieku, kas uz laiku pildīs šos pienākumus.

Jaunā koalīcija gan ir vienisprātis, ka uz pilsētas izpilddirektora amatu ir jārīko atklāts konkurss. Šīs detaļas M. Staķis apņēmies noslīpēt līdz šīs nedēļas beigām.