Radiostaciju slēgšanas procedūru grib atvieglot

Nākamgad 19 radiostacijām beigsies apraides atļaujas, un tā vien šķiet, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kurai šīs atļaujas jāpagarina, vismaz pāris radiostacijām vēlas tās atteikt, taču to pagaidām liedz likums. Lai likumu grozītu un atļaujas anulēšanu padarītu vienkāršāku, padome vērsusies Saeimā.
23.09.2020. Jānis Lasmanis
 
©Nora Krevneva/F64

Par nepieciešamību grozīt likumu padome aizdomājusies pēc tam, kad pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām rūpīgi veikusi priekšvēlēšanu raidījumu un elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu monitoringu. Tādējādi identificētas nepilnības normatīvajos aktos, kas būtu novēršamas pēc iespējas ātrāk, negaidot nākamā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu ‒ pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā paredzētas 2021. gada 5. jūnijā.

Proti, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums (EPLL) nosaka, ka, desmit gadu apraides atļaujas termiņam beidzoties, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim bez konkursa tiek izsniegta jauna apraides atļauja, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi.

Padome norāda, ka šāda likuma redakcija, tai nedod tiesības izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un uzliek par pienākumu izsniegt apraides atļauju bez konkursa uz jaunu desmit gadu termiņu.

Tiesības neizsniegt jaunu apraides atļauju bez konkursa padomei ir tikai tajā gadījumā, ja ar spēkā stājušos tiesas spriedumu elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pēdējā darbības gadā konstatēti Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumi. Gadījumā, ja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pārkāpums konstatēts ar spēkā stājušos padomes lēmumu un lēmums tiesā nav pārsūdzēts, tad padomei tāpat ir pienākums izsniegt jaunu apraides atļauju.

Padomes vadītājs Ivars Āboliņš norāda, ka

aktuālajā likuma redakcijā nav ņemts vērā, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pārkāpumi var tikt konstatēti, pamatojoties arī uz citām nozari regulējošo tiesību aktu normām, piemēram, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu

vai Reklāmas likumu, tādējādi var izveidoties situācija, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izdara būtiskus pārkāpumus priekšvēlēšanu laikā, tiek par to sodīts saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, bet, apraides atļaujas termiņam beidzoties, padomei tāpat ir pienākums izsniegt jaunu apraides atļauju bez konkursa un bez iespējas izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību.

Padomes ieskatā, Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma un citu nozari regulējošo tiesību aktu pārkāpumi ir tikpat būtiski kā EPLL pārkāpumi, tāpēc nepieciešama rīcība no likumdevēja puses, veicot nepieciešamās izmaiņas EPLL, paredzot tiesības padomei rīkoties un vērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību kopumā.

Neatkarīgā

Atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vairākumam, uzklausot I. Āboliņa argumentus, iebildumi neradās. Tā, paužot padomes iecerei atbalstu, “Jauno Vienotību” pārstāvošais Andrejs Judins vienīgi norādīja, ka, veidojot likuma grozījumus, ļoti uzmanīgi jāpievēršas to anotācijai, kurā precīzi jāargumentē grozījumu nepieciešamība.

Deputāts arī norādīja, ka pēc grozījumu stāšanās spēkā noteikti jānosaka divu vai trīs gadu ilgs pārejas periods, un, tikai tam beidzoties, varētu sākt vērtēt raidstaciju darbības atbilstību likumam un attiecīgo frekvenci interesentiem nodot izsolē. Pretējā gadījumā padomei būšot daudz tiesvedību, kas balstītas tiesiskās paļāvības principos.

Arī komisijā strādājošā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piekrita šim apsvērumam un aicināja uz nākamo sēdi padomes pārstāvjiem sagatavot statistiku par nākamgad vērtējamo raidstaciju līdzšinējām attiecībām ar likumiem.

Vienīgi pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa paziņoja, ka padome nekā nesaprot no uzņēmējdarbības, kurā tiek plānots gadiem uz priekšu, un tā strādājot tikai valdošās varas interesēs, bet, lai atspoguļotu sabiedrības intereses kopumā, nekā nedara.