Kariņš pēc palīdzības cīņā ar Covid un saviem ministriem vēršas pie Levita

Būdams nemierā ar veselības ministres un viņas ekspertu komandas sniegumu cīņā ar Covid izplatīšanos, premjerministrs Krišjānis Kariņš pēc palīdzīga pleca vērsies pie Valsts prezidenta Egila Levita un Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces. Par to, ka premjers centīsies iniciatīvu pārņemt savās rokās, liecināja arī viņa svētdienas uzruna televīzijā. Taču šāda stratēģija sarežģī jau tā saasinātās attiecības koalīcijā.
01.12.2020. Jānis Lasmanis
 
©Foto kolāža/ F64

Par ieceri rosināt ārkārtējās situācijas pagarināšanu un vēlmi ieviest jaunus ierobežojumu, K. Kariņš paziņoja svētdien. “Draugi, nav labi! Mēs jau astoņas nedēļas no vietas redzam, ka saslimstība ar Covid-19 aug un aug un diemžēl aug arī mirstība,” teica premjerministrs.

Nu jau ilgāku laiku nav noslēpums, ka K. Kariņš ļoti rūpējas par savu veselību un Covid krīzi uztver ļoti nopietni. Šādā attieksmē meklējams arī skaidrojums tam, ka sarunās ar veselības ministri Ilzi Viņķeli un viņas pārstāvēto politisko spēku Ministru prezidents paudis nepieciešamību ieviest stingrākus ierobežojumus, kas, viņaprāt, sērgu palīdzētu apkarot ātrāk.

Savukārt veselības ministrei un viņas ekspertu komandai ir cits viedoklis - ierobežojumi jāievieš pakāpeniski, atbilstoši situācijai un nepārbaudot sabiedrības pacietību, kura jau tagad nelabprāt pakļaujas relatīvi maigajiem, spēkā esošajiem ierobežojumiem.

Bez sabiedrotajiem neiztikt

Jāatceras, ka K. Kariņa pārstāvētajai

“Jaunajai Vienotībai” koalīcijā ir mazākā pārstāvniecība un jebkuram premjera priekšlikumam jāiztur koalīcijas partneru pretestība.

Piemēram, KPV LV pārstāvošie iekšlietu ministrs un ekonomikas ministrs neslēpj, ka dažus ierobežojumus uzskata par nepamatotiem. Vēl īsi pirms trīs valsts augstāko amatpersonu tikšanās ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs paziņoja, ka rosinās brīvdienās ļaut strādāt visiem tirdzniecības centros esošajiem veikaliem, ne tikai pārtikas.

Tādēļ K. Kariņa televīzijas paziņojumu, kura vispārīgā satura dēļ daudzi dēvē par tukšu, varēja uztvert kā partnerus un sabiedrību sagatavojošu prelūdiju nākamajiem soļiem.

Un pirmdien K. Kariņa plāns kļuva skaidrāks. Viņš paziņoja, ka tiksies ar Valsts prezidentu Egilu Levitu un Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, kurus iepazīstinās ar savu Covid izplatīšanās ierobežošanas plānu.

Levita atbalsts gūts

Vienam pašam K. Kariņam un “Jaunajai Vienotībai” premjera ieceres realizēt būtu grūti, ja ne neiespējami, taču pieaicinot I. Mūrnieci, kuras pārstāvētās Nacionālās apvienības biedri ne vienreiz vien izteikušies par labu daudz radikālākiem ierobežojumiem, un Valsts prezidentu, premjera teiktajam ir daudz lielāks svars.

Un ne prezidents, ne Saeimas priekšsēdētāja savu atbalstu K. Kariņa plānam neliedza. Vēl vairāk, E. Levits savu atbalstu pauda teju imperatīvā tonī.

“Sagaidu, ka rīt valdībā būs vienotība par šo jautājumu, jo šis nav laiks, kad var eksperimentēt ar cilvēku dzīvībām, veselību, ekonomiku. Sagaidu no valdības, ka būs skaidra komunikācija cilvēkiem saprotamā valodā, lai katrs zina, ko var darīt un ko nevar darīt,”

vienlaikus netieši kritizējot līdzšinējo komunikāciju un pieprasot K. Kariņa plāna apstiprināšanu valdībā, teica Valsts prezidents.

E. Levitam piebalsoja arī I. Mūrniece, kas nozīmē, ka valdības balsojumā K. Kariņš ar Nacionālās apvienības atbalstu var rēķināties: “Atbalstu premjerministra Kariņa priekšlikumus, ka nepieciešami stingrāki pasākumi, jo esošie šo situāciju neuzlabo.”

Kariņa ierobežojumi

Šodien Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētājas atbalstu guvušais K. Kariņš par sava plāna lietderību, kas, balstoties Pasaules veselības organizācijas ieteikumos, tapis ekspertu grupā, centīsies pārliecināt burkšķošos koalīcijas partnerus.

Kā pirmo premjers piesauca vēlmi pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim, līdz tam laikam nebūtu pieļaujamas “nekādas ciemošanās, nekādas viesošanās”, bet

visās iekštelpās un sabiedriskajā transportā būtu jāvalkā sejas maska.

Premjerministrs vēlas ieviest arī aktīvu robežkontroli, lai tiktu reģistrēts katrs Latvijā iebraucošais, kura paklausību, ievērojot karantīnas pašizolāciju, varētu izkontrolēt atbildīgie dienesti. Preču plūsmai robežas joprojām paliktu atvērtas.

Premjers arī vēlas paaugstināt veikto testu skaitu. Viņš norādīja, ka nepieciešams identificēt un izolēt tos ar Covid sasirgušos, kuriem nav nekādu simptomu, bet tie aplipina līdzcilvēkus ar vājāku imūnsistēmu.

Savukārt jaunākajām klasēm premjerministrs iecerējis uzdāvināt par divām nedēļām garākas Ziemassvētku brīvdienas. Tās sāktos jau nākamnedēļ. Tiesa, šis sērgas laika brīvlaiks būs jāatstrādā uz vasas brīvlaika rēķina.

Premjers uzskata, ka šis priekšlikums skolām dos laiku sagatavoties jaunajai kārtībai, kādā veicams mācību darbs.

Savukārt par frizieru un manikīru darbu ārkārtas situācijas apstākļos K. Kariņš pieļauj diskusiju. Pašlaik strādāt atļauts tikai frizieriem, bet premjers uzskata, ka regulējumam abām profesijām jābūt vienādam. “Ierosinu, ka ir vienāds regulējums: vai nu abi strādā, vai abi būtu slēgti,” saka premjerministrs.