Kaimiņam bīstas dot jaunu atspērienu nākamajām Saeimas vēlēšanām

Izdodot kriminālvajāšanai pie frakcijām nepiederošo, bet Jaunajai konservatīvajai partijai simpatizējošo Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, viņam varētu tikt dots atspēriens nākamā popularitātes viļņa sasniegšanai, kas, ņemot vērā lēnīgo tiesu sistēmu, augstāko punktu varētu sasniegt tieši uz nākamajām Saeimas vēlēšanām.
20.01.2021. Jānis Lasmanis
 
©Oksana Džadana/ F64

Šādas bažas otrdien vairākkārt izskanēja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, kurā tika izskatīts prokuratūras lūgums izdot A. Kaimiņu kriminālvajāšanai lietā par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu.

Tā Nacionālo apvienību pārstāvošā komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule, jautājot prokuratūru pārstāvošajam Mārim Urbānam, vēlējās noskaidrot, cik ilgā laikā no deputāta nodošanas kriminālvajāšanai lieta varētu tikt iztiesāta tiesā. Deputāti bažīgu darīja fakts, ka nākamā gada rudenī gaidāmas Saeimas vēlēšanas, kurās startējot A. Kaimiņš varētu izmantot pret viņa vērsto apsūdzību, lai pozicionētos, kā pie varas esošās politiskās elites upuris.

“Kaimiņš var tikt padarīts par mocekli un ar mocekļa tēlu iegūt balsis, un prokuratūra nav spējīga īsā laikā pierādīt vai nepierādīt izvirzītās apsūdzības.

Tad sanāk, ka kaut kur strādāšana ir garām. Pirmo reizi [ļaujot A. Kaimiņu aizturēt Saeimas telpās, 2018. gada vasarā] es balsoju ar pilnu pārliecību, ka tūlīt kas šausmīgs atklāsies par Kaimiņu, bet nekas nenotika [..] Jūs atstājat ietekmi uz politisko gaisotni,” savās pārdomās dalījās J. Kursīte-Pakule.

Arī viņas partijas biedrs, organizācijas līderis Raivis Dzintars pauda viedokli, ka A. Kaimiņa aizturēšana īsi pirms 13. Saeimas vēlēšanām kardināli mainīja tās rezultātus - no A. Kaimiņa tolaik pārstāvētās partijas KPV LV reitinga diviem reitinga procentiem līdz sešpadsmit vietām parlamentā.

Otrreiz nesanāks

Deputāti, kas A. Kaimiņa aizturēšanu saista ar viņa tolaik pārstāvētās partijas veiksmi parlamenta vēlēšanās, uzskata, ka bez šīs aizturēšanas politiskā vide Saeimā būtu pavisam savādāka, un nevēlas pieļaut, ka līdzīga situācija atkal ietekmē vēlētāju izvēli.

Tam, ka A. Kaimiņa dibinātās partijas KPV LV veiksme 13. Saeimas vēlēšanās saistāma ar viņa aizturēšanu īsi pirms tām, piekrīt politologs Filips Rajevskis, taču viņš ir skeptisks, vērtējot iespēju, ka līdzīgs scenārijs varētu atkārtoties 14. Saeimas vēlēšanās.

“Domāju, ka divreiz vienā upē neiekāpsi. Te ir divi svarīgi momenti: viņš tai mirklī bija tādā kā pacēlumā pats par sevi, kā cilvēks, viņam bija dienaskārtība, aktīvi kampaņoja. Aizturēšana nebija vienīgais elements, tā bija viens no elementiem. Tagad situācija varētu būt radikāli savādāka.

Ja iepriekš viņa vēlētāji bija imūni pret Kaimiņam izvirzītajiem pārmetumiem, tad šobrīd, kad ļoti daudz vēlētāju vīlušies Kaimiņā - ko nevar noliegt -, viņi būs dzirdīgāki

pret šāda veida informāciju un kritiskāk attieksies. Tas nenesīs pozitīvu efektu, tas nesīs negatīvu efektu un tur nav par ko bažīties,” uzskata eksperts.

Meklēs politisko pasūtījumu

Atbildīgās komisijas deputāti gan skaļi apsver iespēju nodot A. Kaimiņu Temīdas rokās tikai pēc 14. Saeimas vēlēšanām - drošs paliek drošs. Taču līdz komisija pieņems gala lēmumu - izdot A. Kaimiņu kriminālvajāšanai vai neizdot - vēl jāpagaida, jo arī otrajā komisijas sēdē deputāti līdz balsojumam netika.

Netika, jo ārkārtīgi skrupulozi vētīja prokuratūras darbu pie A. Kaimiņa lietas un neslēpa aizdomas, ka politiķa aizturēšana īsi pirms vēlēšanām bijusi politiski motivēta. Un, ja tā, tad A. Kaimiņš kriminālvajāšanai nav izdodams.

Šajā virzienā sliecas domāt Jauno konservatīvo partiju pārstāvošais komisijā strādājošais Normunds Žunna.

Viņš uzskata, ka 2018. gadā iepriekšējā, 12. Saeimas, sasaukuma deputāti saistībā ar lūgumu izdot A. Kaimiņu tikuši maldināti. Politiķis pauda neizpratni, kāpēc A. Kaimiņš bija jāaiztur, jo tagad esot zināms, ka neesot bijuši pietiekami pierādījumi, lai tālāk virzītu aizdomas par politiskās partijas nelikumīgu finansēšanu [sākotnējā apsūdzība šajā pārkāpumā vēlāk tika pārkvalificēta].

Atbildīgais prokurors Māris Urbāns skaidro, ka aizturēšanai piekrita ne tikai izmeklētājs un prokurors, bet arī izmeklēšanas tiesnesis. Tāpat arī iepriekšējā sasaukuma Saeimas komisija atbalstīja deputāta izdošanu kriminālvajāšanai.

Žunna arī pauda, ka iepriekšējās Saeimas sasaukums lūgumu A. Kaimiņu izdot kriminālvajāšanai neesot vērtējis pēc būtības, tādēļ A. Kaimiņš 2018. gadā esot “prettiesiski aizturēts”, tāpēc tagad esot svarīgi, lai “Mandātu komisija nekļūst par marionetēm, vienkārši izdodot kolēģi kriminālvajāšanai bez iedziļināšanās”, akcentēja politiķis.

Izdot vai neizdot A. Kaimiņu kriminālvajāšanai - atbildīgā komisija varētu lemt nākamajā sēdē. Taču, ņemot vērā, ka tajā jāpiedalās gan prokuroram M. Urbānam, gan A. Kaimiņa aizstāvim un pašam izdodamajam, pašlaik grūti prognozēt, kad šī sēde notiks.