Daniels Pavļuts neatkāpjas no obligātās vakcinācijas prasības

Ar Covid-19 inficēto skaitam pakāpeniski augot, veselības ministrs Daniels Pavļuts valdošās koalīcijas līmenī vēlas atsākt diskusiju par iespēju ieviest vakcinācijas pienākumu – jeb obligāto vakcināciju noteiktu profesiju pārstāvjiem. Pagaidām izskatās, ka Saeimā šai idejai vairākuma atbalsta nav joprojām.
15.09.2021. Jānis Lasmanis
 
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Jau vēstīts, ka Jaunās konservatīvās partijas paspārnē esošā Tieslietu ministrija izstrādāja likumprojektu, kas noteiktu profesiju pārstāvjiem, piemēram, pedagogiem un sociālās aprūpes iestāžu darbiniekiem, paredzētu obligātu vakcināciju.

Kaut arī valdībā šis likumprojekts sākotnēji guva nedalītu atbalstu, īsi pirms Saeimai bija jābalso par šī likumprojekta nodošanu komisijām, kļuva skaidrs, ka tam tomēr nav visas koalīcijas atbalsta. Tādēļ likumprojekts no Saeimas dienaskārtības tika atsaukts.

Statistika satrauc lēmējus

Taču D. Pavļuts atgādina, ka obligātās vakcinācijas jautājums joprojām ir dienaskārtībā un politiķiem ir jāizlemj, vai, nosakot pienākumu vakcinēties, to darīs, pieņemot likumu vai Ministru kabineta noteikumus.

Veselības ministrijā uzskata, ka vajadzība vakcinēties ir nemainīgi augsta. “Ir pienākums nodrošināt pakalpojumu sniegšanas drošumu vidēs, kur cilvēki saskaras un cieši kontaktējas, īpaši riska grupas,” pauž ministrs, piebilstot, ka tas nepieciešams gan veselības aprūpē, gan sociālajā aprūpē, kā arī izglītībā.

Otrdien - dienu pēc ministra teiktā - kļuva zināms, ka Rīgas 72. vidusskolā nevakcinētas un ar Covid-19 saslimušas skolotājas dēļ karantīnā devušās 25 klases, bet Covid-19 pozitīvi gadījumi konstatēti vairāk nekā pusē Rīgas mācību iestāžu. Inficējušies ir gan skolnieki, gan pedagogi - lielākoties nevakcinējušies.

Pieaug arī hospitalizēto ar Covid-19 saslimušo skaits. Otrdien Latvijas slimnīcās ārstējās 266 pandēmijas skartie, no kuriem 26 ar smagu slimības gaitu. Savukārt pirmdien, konstatējot 460 (no tiem 106 vakcinētie) jaunus inficējušos, saslimstības divu nedēļu kumulatīvais rādītājs pieauga no 260,3 gadījumiem pirmdien līdz 272,1 gadījumam otrdien uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Skeptiskie nepārdomā

Tomēr skeptiskos parlamentāriešus šī statistika nepārliecina. Tā opozīcijā strādājošās Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis uzsver, ka ZZS atbalsta vakcināciju, taču joprojām uzstāj, ka tai jābūt brīvprātīgai. “Lai nešķeltu sabiedrību, jāmēģina pārliecināt, savādākā veidā argumentēt vakcinācijas nepieciešamību. Par to jādomā valdībai un koalīcijai,” saka U. Augulis.

Arī Nacionālā apvienība joprojām iebilst pret obligātās vakcinācijas ieviešanu noteiktu profesiju pārstāvjiem. Organizācijas valdes loceklis Jānis Dombrava skaidro, ka apvienība par pareizāku uzskata noteiktu riska grupu pārstāvju vakcinēšanu, bet pedagogi neatbilst riska grupas pazīmēm.

“Seniori joprojām ir ļoti mazā īpatsvarā vakcinējušies iepretim citām ES dalībvalstīm. Vairāk nekā 90% no tām personām, kur bijuši letāli iznākumi, ir bijušas vecumā virs 60 gadiem. Tā būtu tā riska grupa, kurā vakcinācija būtu strauji jākāpina,” saka J. Dombrava un piebilst, ka pienākumu vakcinēties varētu tomēr noteikt medicīnas un sociālās aprūpes dienestu darbiniekiem.

Laiks nepopulāriem lēmumiem

Obligāto jeb pēdējā laikā par pienākumu vakcinēties dēvētā procesa ieviešanu atbalsta, protams, veselības ministra pārstāvētā “Attīstībai/Par! ”, “Jaunā Vienotība”, kas labprāt pēc iespējas ātrāk atbalstītu plašāku ierobežojumu ieviešanu nevakcinētajiem, un Jaunā konservatīvā partija.

Pēdējā gan pauž neapmierinātību, ka pats premjers un viņa pārstāvētā “Jaunā Vienotība” bija tā, kas iniciēja likumprojekta atsaukšanu.

“Ņemot vērā svaigāko statistiku, un šodien ir astoņi mirušie, ir zināms pamats ieklausīties tajā, ko saka veselības ministrija. Domāju, ka valdības līmenī ir sapratne par to, ka situācija labāka šobrīd nekļūs.

Mums ir graujoša statistika, te būs jāpieņem kaut kādi nepopulāri lēmumi,”

saka konservatīvo valdes loceklis Krišjānis Feldmans. Vienlaikus viņš uzsver, ka pirmajam lēmumi jāpieņem premjerministram K. Kariņam. “Pēdējā laikā viņam un “Jaunajai Vienotībai” nav veicies, nav bijusi gatavība pieņemt nepopulārus lēmumus. Ja viņš iet uz priekšu, tad ir viena situācija, ja atkal neko nedarīs - tā ir otra situācija,” skaidrojot, ka konservatīvie par savu rīcību lems atkarībā no premjera lēmumiem, saka politiķis.