Opozīcija apšauba valsts stratēģisko mērķu atbilstību sabiedrības interesēm
Oktobra vidū sabiedrības neizpratni izraisīja ziņa, ka Valsts prezidenta kanceleja iecerējusi tērēt aptuveni 180 tūkstošus eiro, lai Rīgas pilij iegādātos jaunu flīģeli. Tautai šķita, ka šādi tēriņi laikā, kad daudziem kovida dēļ jāsavelk jostas un valstij nauda jāiegulda svarīgāku problēmu risināšanai, nav pieņemami. Prezidenta kanceleja šo viedokli sadzirdēja un paziņoja, ka jaunā flīģeļa pirkšana tiks atlikta.
Lai tā patiešām notiktu, nepieciešams Saeimas deputātu balsojums, ar kuru budžetā iekļauto pozīciju dzēstu. Ņemot vērā, ka šāda balsojuma pagaidām nav bijis, opozīcija nelaiž garām iespēju politiskos pretiniekus pamācīt, kur flīģelim pagaidām iezīmētie eiro tūkstoši nestu lielāku pievienoto vērtību.
Kā tērēt “prezidenta flīģeļa” naudu
“Saskaņu” pārstāvošais Ivars Zariņš aicina flīģeļa naudu novirzīt “migrēnas ārstēšanai”. Politiķis atsaucas uz faktu, ka Saeima ar balsojumu apliecinājusi, ka deputāti atbalsta migrēnas zāļu iekļaušanu valsts kompensējamo medikamentu sarakstā. Taču viņam nav pieņemami, ka atbildīgā komisija vilcinās ar reāliem darbiem, solot, ka nauda šim mērķim varētu tikt atrasta vien 2023. gada budžetā.
“Ņemot vērā, ka 2022. gada valsts budžetā ir paredzēts finansējums “prezidenta flīģelim” 183 921 eiro apmērā, no kā prezidenta kanceleja it kā nu esot gatava atteikties, tad šo jau budžetā ieplānoto finansējumu ir iespējams izmantot citam mērķim - piemēram, migrēnas ārstēšanai, kas tieši sastāda apmēram to summu, kuru iesākumam varētu novirzīt migrēnas ārstēšanai jau 2022. gadā - tā, kā to vēlējās Latvijas Galvassāpju pacientu biedrība,” saka I. Zariņš.
Arī pie Saeimas frakcijām nepiederošais Vjačeslavs Dombrovskis, kas nākamajās Saeimas vēlēšanās startēs no paša dibinātās partijas “Republika”, pievērsies “prezidenta flīģelim”. Viņš un Saeimas deputāti, kas pievienojušies “Republikai”, rosina flīģeļa naudu novirzīt kādai reģionālajai slimnīcai.
“Par slaveno Levita flīģeli - uzskatām, ka šos līdzekļus labāk novirzīt medicīniskajai aprūpei vai Kuldīgas slimnīcas ventilācijas sistēmas izveidošanai. Bet tā varētu būt jebkura reģionālā slimnīca,” saka Vj. Dombrovskis.
Stratēģisko mērķu revīzija
Līdzekļus sabiedrībai, iespējams, labāk saprotamu mērķu sasniegšanai opozicionāri rosinājuši smelties arī no programmām, kuras valsts līdz šim definējusi kā stratēģiskas.
Piemēram, jau vairākus gadus Latvija virzās uz to, lai līdzīgi Igaunijai un Lietuvai kļūtu par ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekli. Tiek uzskatīts, ka, iekļūstot padomē, Latvija gūs iespēju ne tikai iepazīstināt sevi ar plašāku starptautisko sabiedrību, bet ANO darba kārtībā iekļaut jautājumus, kas ir svarīgi “mazajām” valstīm.
“Latvija ir sasniegusi visus līdzšinējos ārpolitiskos mērķus, tādus kā dalība NATO, ES un OECD, un tagad tā ir izaugusi līdz globālas aktivitātes līmenim, un tai ir svarīgi vairot savu atpazīstamību, kurā nozīmīgu pienesumu var dot jau kandidēšana un dalība ANO Drošības padomē,” iepriekš skaidrojis politoloģijas doktors Kārlis Bukovskis.
Kā veiksmes piemērs tiek piesaukta Igaunijas darbība padomē. Proti, tā spēja aktualizēt kiberdrošības jautājumus, kā arī guva iespēju aktīvi darboties jomās, kuras interesē mūsu reģionu.
Lai sasniegtu šo mērķi 2025. gada Drošības padomes nepastāvīgo locekļu vēlēšanās, Aizsardzības ministrija nākamā gada budžetā ir pieprasījusi 873 tūkstošus eiro priekšvēlēšanu lobija kampaņas nodrošināšanai.
I. Zariņš uzskata, ka Latvija nav definējusi skaidrus mērķus, kas sasniedzami, kļūstot par padomes locekli, kā arī nav skaidrs, kādi nodokļu maksātājiem būs paredzamie ieguvumi no iespējamās Latvijas dalības ANO Drošības padomē.
Tādēļ viņš 208 tūkstošus no šīs summas aicina novirzīt diagnostikai bērniem ar autiskā spektra traucējumiem.
Savukārt Vj. Dombrovskis uzskata, ka Latvija savai aizsardzībai jau šobrīd tērē pietiekami daudz, lai budžetā paredzētos līdzekļus šim mērķim varētu samazināt.
Politiķis norāda, ka Latvija NATO līgumā atrunātos 2% no iekšzemes kopprodukta jau velta savai aizsardzībai, bet nākamā gada budžetā iezīmēti līdzekļi, kas pārsniedz šo slieksni.
Uzskatot, ka valsts attīstībai daudz svarīgāka ir zinātne un veselības aprūpes sistēmas stiprināšana, “Republikas” pārstāvji rosina no Aizsardzības ministrijai iezīmētajiem līdzekļiem 102 miljonus novirzīt šiem mērķiem. Vj. Dombrovskis atgādina, ka jau 2003. gadā Eiropas Savienības dalībvalstis, ieskaitot Latviju, izveidoja vienotu Eiropas pētniecības telpu, kurā vienojās pētniecībā un attīstībā ieguldīt vismaz 3% no IKP.
“Teorētiski šai summai būtu jāsasniedz 240 miljonus eiro, bet praktiski zinātnisko darbību nepieciešams palielināt par vismaz 10 miljoniem eiro katru gadu, kamēr šī summa tiek sasniegta,” norāda politiķis un uzsver, ka no aizsardzībai paredzētajiem līdzekļiem zinātnei un veselībai vēlas novirzīt tikai to daļu, kas pārsniedz NATO līguma paģērētos 2% no IKP.
Gāzi grīdā?
Vj. Dombrovskis uzsver, ka viņa pārstāvētā spēka priekšlikumu realizācijai nepieciešamā nauda atrasta, pārskatot budžetā iezīmētos līdzekļus. “Valdība šo gadu laikā jau aizņēmusies vairāk nekā Igaunija 30 gados. Meklēt naudu uz budžeta deficīta rēķina un ieslīgt vēl lielākos parādos es neuzskatu par atbildīgu politiku,” saka Vj. Dombrovskis, kas savulaik bijis arī ekonomikas ministra amatā.
Taču šāda pieeja ir sveša bijušajai labklājības ministrei Ramonai Petravičai, kas 13. Saeimā tika ievēlēta no “KPV LV” saraksta, bet nu darbojas Saeimas frakcijā “Neatkarīgie”.
Viņa rosinājusi piešķirt 271,8 miljonus eiro, lai 2022. gadā Latvijā dzīvojošiem senioriem, apgādnieku zaudējušām personām un personām ar invaliditāti piešķirtu vienreizēju 500 eiro lielu pabalstu, bet līdzekļus šim un citiem priekšlikumiem viņa rosina iegūt, palielinot budžeta deficītu.
“Pabalsts domāts cilvēkiem, kam visgrūtāk savilkt galus kopā, saņemot jaunos apkures un elektrības rēķinus (..) Ja runājam par budžeta deficītu, mēnesis lokdauna izmaksā vairāk nekā 200 miljonus,”
norāda deputāte. Viņa arī akcentē, ka lokdauna dēļ daudzi Latvijas iedzīvotāji dodas iepirkties un atpūsties uz Lietuvu, tur atstājot savu naudu, bet pabalsta saņemšanai iezīmētā iedzīvotāju grupa šo naudu atstās Latvijā. “Šie cilvēki nekurs neaizbrauks, viņi šo naudu atstās tepat - mūsu ekonomikā,” saka R. Petraviča, kas vienlaikus pieļauj, ka pabalsta summa varētu būt arī mazāka.
Tiesa, R. Petraviča nav vienīgā, kurai vēl lielāks budžeta deficīts nešķiet biedējošs. Arī citi opozicionāri nākuši klajā ar priekšlikumiem palielināt budžeta deficītu, lai varētu paaugstināt pedagogu un veselības aprūpes sistēmas darbinieku algas, kā arī sasniegtu citus sociālos mērķus.
Saskaņā ar Eiropas Komisijā iesniegto budžeta plānu prognozēm
Latvijas vispārējais valdības budžeta deficīts 2021. gadā - 9,3% no iekšzemes kopprodukta - ir ceturtais augstākais eirozonā, atpaliekot tikai no Grieķijas, Maltas un Itālijas.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
