Nacionālā apvienība definē sevi kā tautas imūnsistēmu

Par Nacionālās apvienības priekšsēdētāju atkārtoti kļuvis Raivis Dzintars, kuram politiskā organizācija būs jāvada 14. Saeimas vēlēšanu cīņās. Tās politiķis prognozē ļoti saspringtas, taču par Nacionālās apvienības nozīmi valsts attīstībā arī nākotnē viņam nav ne mazāko šaubu.
06.12.2021. Jānis Lasmanis
 
©Nacionālā apvienība

Par atbalstītāju trūkumu nevar sūdzēties arī pats R. Dzintars. Uz partijas valdes priekšsēdētāja amatu viņš bija vienīgais kandidāts un kā tāds atbildīgajā amatā tika arī pārliecinoši ievēlēts. Par viņa kandidatūru balsoja 188 kongresa delegāti, bet pret - četri.

Uzrunājot uz partijas kongresu aizvadītajā sestdienā sanākušos, R. Dzintars uzsvēra, ka nacionālisms ir vienīgais, kas spēj saglabāt tautu šajos strauji mainīgajos laikos, un nākotnē tam būs aizvien lielāka nozīme.

“Nacionālisms jeb nacionālais konservatīvisms ir tautas imūnsistēma. Tam jāspēj atbildēt uz jebkuru apdraudējumu latviešu tautai. Arī tādiem, kurus šodien nevaram prognozēt vai varam prognozēt tikai aptuveni,”

norādot arī uz kovida radītajiem apdraudējumiem, teica R. Dzintars.

Turklāt Nacionālā apvienība ir vienīgā partija, kas nacionālisma karogu turot godam, jo līdz šim daudzas partijas centušās izskatīties nacionālas, bet laiks pierādījis, ka droši var paļauties tikai uz Nacionālo apvienību.

“Mēs nesolām neiespējamo, bet mēs savus solījumus pildām,” teica R. Dzintars un ņēmās uzskaitīt Nacionālās apvienības sasniegto. Kā pirmais paveiktais darbs tika uzsvērts latviskuma un valstiskuma sadaļai pievienotais panākums, ka ar šī mācību gada sākumu visām pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm ir pienākums nodrošināt programmas pieejamību valsts valodā.

Ne mazāk svarīgi esot arī tas, ka turpmāk gājienos, piketos, kā arī publiskos izklaides un svētku pasākumos ar likumu liegts izmantot tā dēvēto Georga lentīti. Turklāt Nacionālā apvienība nobloķējusi arī centienus rast līdzekļus saturam krievu valodā Latvijas medijos.

Kaut arī nolemta neveiksmei, pabeigta joprojām arī neesot cīņa pret 40 miljonu eiro vērto restitūcijas likumu. Nacionālā apvienība vēlas panākt, ka šos miljonus izmanto ne tikai ebreju kopienas vajadzībām, bet visu totalitāro režīmu upuriem - arī latviešiem.

Taču iedzīvotājiem svarīgāk varētu šķist tas, ka Nacionālā apvienība panākusi ģimenes valsts pabalstu palielināšanu, kuru apvienība dēvē par “pēdējās desmitgades lielāko finansiālo piešķīrumu ģimeņu atbalstam gadā - papildus ap 90 miljoniem eiro jau nākamgad”. Saprotamākos skaitļos tas nozīmē, ka ģimenei, kurā aug viens bērns, pabalsts no 11 eiro pieaugs līdz 25 eiro, bet trīs bērnu ģimene saņems jau 225 eiro.

Protams, nekas nebūtu sasniedzams, ja Nacionālā apvienība būtu opozīcijā, taču tā sevi esot pierādījusi kā stabilu, profesionālu un uzticamu valdības partiju. Par to nešaubās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Viņa arī akcentēja, ka apvienībai ir izdevies palielināt savu politiskās atbildības jomu - iegūstot partijas pārziņā Ekonomikas ministriju līdz ar visu ministru, no “KPV LV” saraksta Saeimā ievēlēto Jāni Vitenbergu.

Tiesa, ne visiem Nacionālās apvienības biedriem šķiet, ka organizācijai ir jāstrādā koalīcijā. Neapmierināts ar daudziem valdības lēmumiem, kas pieņemti pretēji Nacionālās apvienības programmatiskajiem uzstādījumiem, to, ka partijai jau pirms laba laika vajadzēja pamest koalīciju, no kongresa tribīnes paziņoja Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins.

To, ka A. Kiršteins nav vienīgais šādas pozīcijas atbalstītājs organizācijā, apliecina arī R. Dzintars, taču viņš norāda, ka tā ir normāla viedokļu dažādība, kas neapdraud partijas monolītumu, jo galvenajā jautājumā - latviskuma pamatos balstīta valsts labklājība - partija esot vienota. “Nacionālās apvienības pamati ir arī Latvijas valsts pamati,” saka R. Dzintars.