Jaunajam SAB direktoram nedalīts Saeimas atbalsts
Saeimas balsojumā par E. Zviedri nobalsoja visi klātesošie - 90 Saeimas deputātu. Šāda vienprātība mūsu parlamentā ir reta parādība. Piemēram, arī 2013. gadā, kad atbildīgajā amatā pirmo reizi ievēlēja bijušo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, balsojumā piedalījās 90 deputātu, taču viņa kandidatūru atbalstīja tikai 59 tautas priekšstāvji. Otrajā reizē, kad J. Maizītis tika ievēlēts, atbalsts viņam bija krietni lielāks - 85 no 97 balsojošajiem deputātiem. Bet divi koalīcijas pārstāvji balsoja pret. Viens no viņiem bija Nacionālo apvienību pārstāvošais Romāns Naudiņš, kurš J. Maizīša kandidatūru neatbalstīja, jo uzskatīja, ka SAB nepamatoti un, iespējams, politisku motīvu vadīts liedza viņam piekļuvi valsts noslēpumu saturošai informācijai. Tā rezultātā R. Naudiņam bija jāatstāj Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amats.
Jautājums par pielaidēm valsts noslēpumam aktuāls ir arī šim Saeimas sasaukumam. Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Viktors Valainis pauž cerību, ka E. Zviedra vadītā biroja lēmumi sabiedrībā neradīs diskusiju, kā tas vairākkārt bijis līdz šim.
V. Valainis arī vēlētos, lai birojs vairāk sadarbotos ar citām institūcijām, piemēram, palīdzot novērst karteļu veidošanos. Viņaprāt, SAB vajadzētu vairāk sadarboties ne tikai ar valdību, bet arī pašvaldībām.
“Jānāk palīgā publiskajam sektoram, sniedzot informāciju arī par ekonomiskiem jautājumiem, ne tikai augstākajā valsts līmenī, bet arī pašvaldību līmenī. Arī tajās tiek veikti desmitiem miljonu vērti darījumi. SAB vajadzētu būt vairāk redzamam ne tikai pielaižu gadījumā, bet arī ekonomiskajos jautājumos,” saka deputāts un atgādina, ka birojam arī jāparūpējas par savu reputāciju, kuru nedaudz iedragājuši pret tā bijušajiem darbiniekiem vērsti kriminālprocesi.
Uz dažiem SAB iepriekšējiem lēmumiem, kas likuši aizdomāties, vai birojs nestrādā kā politisko pasūtījumu galds, norada arī pie frakcijām nepiederošā Ļubova Švecova. Taču viņai pieejama informācija par E. Zviedri ļaujot cerēt, ka birojs vairāk strādāšot valsts labā.
Savukārt “Attīstībai/”Par!”” pārstāvošā Inese Voika norādīja, ka E. Zviedra teiktais par to, ka biroja darbu tā vadītājs neietekmē, nav jāuztver burtiski. Tā esot skaidra norāde, ka SAB darbojas stingri saskaņā ar likumu.
“Šī tēze nebūtu jāsaprot burtiski, jo vadītājam jebkurā organizācijā, bet jo īpaši valsts iestādē ar lielām pilnvarām, kāda ir SAB, ir liela loma (..) Tomēr Zviedra kunga teiktais ir labs atgādinājums tiem, kas veikuši uzbrukumus, vārdiskus uzbrukumus SAB attiecībā uz valsts noslēpumu pielaižu izsniegšanu valsts amatpersonām. Atgādinājums, ka tieši likumā noteiktā valsts aizsardzība nedrīkst tikt pakļauta politiskai konjuktūrai. Diskusijas, kas uzjundī katru reizi, kad kādai valsts augstākai amatpersonai tiek atteikts izsniegt atļauju darbam ar valsts noslēpumu, parādās ik pēc laika, un to esam piedzīvojuši arī mēs šajā Saeimā,” saka I. Voika.
Iepriekš E. Zviedra iecelšanu SAB direktora amatā vienbalsīgi atbalstīja arī Saeimas Nacionālās drošības komisija, atbalstu viņa kandidatūrai paudušas arī pārējās valsts drošības iestādes un valsts stratēģiskie sadarbības partneri.
Tiek uzsvērts, ka E. Zviedris valsts drošības iestādēs strādā kopš 1992. gada, SAB - kopš 2000. gada. Viņš Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis inženierzinātņu bakalaura grādu būvniecībā, bet Biznesa augstskolā “Turība” - maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā.
E. Zviedris strādājis Valdības apsardzes dienestā, Valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departamentā (VESAD), Drošības policijā, 2000. gadā kļuvis par SAB Izlūkošanas pārvaldes sevišķi svarīgu lietu inspektoru, 2011. gadā - par SAB Izlūkošanas pārvaldes NVS nodaļas priekšnieku, bet kopš 2014. gada ieņēma SAB direktora vietnieka un Izlūkošanas pārvaldes priekšnieka amatu.
Kopš pagājušā gada augusta E. Zviedris pārstāvējis SAB vadību Eiropas Savienības un NATO izlūkošanas un drošības dienestu starptautiskajās sanāksmēs.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
