Krievijas agresiju Ukrainā noliedzošus ārvalstniekus tomēr varēs izraidīt
Apzinoties, ka starp Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem ir tādi, kas slavina Krievijas agresiju Ukrainā, Nacionālās apvienības politiķi bija radījuši grozījumus imigrācijas likumā, kas vērsās ekskluzīvi pret Krievijas pilsoņiem. Viens likumprojekta pants paredzēja pārtraukt visu veidu uzturēšanās atļauju izsniegšanu kaimiņzemes pavalstniekiem, bet otrs noteica, ka “visas Krievijas federācijas pilsoņiem izsniegtās uzturēšanās atļaujas tiek anulētas pēc trīs mēnešiem”, skaitot no grozījumu stāšanās spēkā.
Nacionālā apvienība bija paredzējusi arī izņēmumus, kuros Krievijas pilsonis tomēr varētu palikt Latvijā arī pēc trīs mēnešu termiņa iztecēšanas. Piemēram, ja uzturēšanās atļauja izsniegta izglītības iegūšanai Latvijas akreditētā izglītības iestādē. Izņēmuma gadījumi būtu bijuši arī tad, ja persona ir komercreģistrā reģistrēta likumā noteikto konkrēta veida uzņēmumu amatpersona, kurai termiņuzturēšanās atļauja izsniegta uz pilnvaru termiņu, kas nav ilgāks par pieciem gadiem, un citi izņēmumi.
Taču daļai sabiedrības un Nacionālās apvienības partneriem koalīcijā šāds likumprojekts nebija pieņemams, jo šādā reakcijā likumprojekts skartu arī tādus Latvijā dzīvojošus Krievijas pilsoņus, kuri ir pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina īstenoto politiku. Nacionālajai apvienībai tika arī pārmests, ka tā vēlēšanu gadā jau atkal ķērusies pie vecajiem saukļiem “krievi nāk”, kas aktuālajos apstākļos mūsu sabiedrību šķeļ vēl vairāk.
Nacionālā apvienība, šķiet, apzinājās steigā radītā likumprojekta iespējamās sekas, un pirms balsojuma par likumprojekta nodošanu komisijām Jānis Dombrava to atsauca. “Kolēģi, šis jautājums nav par iespēju nopelnīt reitingpunktus. Bez liekām kaislībām es vēlos, lai mēs visi kopā atrisinātu būtisku problēmu valsts drošībai. Lai mēs visi būtu līdzīgās domās par labāko risinājumu (..) Tāpēc atsaucu savu parakstu pie šī likumprojekta. Aicinu pārstāvjus no visām partijām vistuvākajā laikā apsēsties pie viena galda, izdiskutēt šo jautājumu, radīt redakciju, par kuru visi varam vienoties, un kopā atkārtoti iesniegt to izskatīšanai Saeimā,” teica J. Dombrava.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā jau tradicionālā tempā koalīcijas politiķi patiešām sasēdās pie viena galda un radīja redakciju, kura šķita pieņemama visu koalīcijas partiju Saeimas frakciju līderiem.
Jaunais likumprojekts atbrīvojies no kazuistiskās normas, kas tika vērsta tikai pret Krievijas pilsoņiem. Saskaņā ar jauno redakciju
uzturēšanās atļauju vai termiņuzturēšanās atļauju varēs anulēt un trešās valsts pilsoni patriekt no Latvijas, ja kompetentās valsts iestādes būs konstatējušas, ka ārzemnieks ir publiski slavinājis noziegumus pret cilvēci, agresijas noziegumus vai kara noziegumus, vai arī noliedzis vai attaisnojis tos.
J. Dombrava atzīst, ka likumprojektam vēl jāiztur atbildīgās komisijas kritika, bet, ņemot vērā, ka dokumentu parakstījuši visi koalīcijas partiju Saeimas frakcijas līderi un “Jauno Vienotību” pārstāvošais Andrejs Judins, ir ļoti ticams, ka likumprojektu parlamentā apstiprinās ātri.
Imigrācijas likuma grozījumu nepieciešamību likumprojektu parakstījušie deputāti diplomātiski pamato ar to, ka tie palīdzēs laikus identificēt un novērst atsevišķus riskus nacionālajai drošībai.
Taču patieso likumprojekta tapšanas motivāciju daudz saprotamāku padara atsauktā likumprojekta anotācija: “Ņemot vērā (..), ka Latvijas Republikā atrodas samērā daudz Krievijas Federācijas pilsoņu uz saņemto vīzu vai uzturēšanās atļauju pamata, kā arī to, ka pastāv iespējamība šo Krievijas valstspiederīgo aktīvam Krievijas darbību atbalstam, tādējādi iespējami radot apdraudējuma risku Latvijas valsts nacionālajai drošībai, rosinām veikt grozījumus Imigrācijas likumā, uz nenoteiktu laiku anulējot visa veida izsniegtās uzturēšanās atļaujas.”
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
