Krišjānis Feldmans: Tas, ka "Latvijas gāze" iebilst aizliegumam, parāda, cik priekšlikums ir svarīgs

Trešdien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijā šim likumprojektam asi iebilda “Latvijas gāzes” Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs Jānis Kalējs. Viņš norādīja, ka šādam lēmumam būtu jābūt pārdomātākam, kā arī, ja Latvija to pieņemtu viena pati, no tā varētu nebūt jēgas, ņemot vērā, ka Latvija ir vienotā dabasgāzes tirgū ar pārējām Baltijas valstīm un Somiju.

Savukārt uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis pirms sēdes komisijai bija nosūtījis savus iebildumus par iecerēto aizliegumu. Vēstulē viņš vērsa komisijas deputātu uzmanību uz to, ka enerģijas, tajā skaitā dabasgāzes, piegāde ir virknes tiesisku un tehnisku darbību kopums, kurā izmaiņas prasa laiku un līdzekļus. Uzņēmuma ieskatā šis lēmums būtu pārāk kardināla rīcība un enerģētisko krīzi padarītu vēl ilgāku, dārgāku un grūtāk pārvaramu, nevis to risinātu.

“Konservatīvos” pārstāvošais komisijas vadītājs Krišjānis Feldmans uzskata, ka Krievijas dabasgāzes pirkšana vairs nav iedomājama, kaut vai morālu apsvērumu dēļ.

Latvija jau kopš aprīļa sākuma neiepērkot dabasgāzi no Krievijas, kāpēc nepieciešams arī likums?

Šobrīd no 1. aprīļa gāze no Krievijas Inčukalnā netiek iesūknēta. Bet tas nav saistīts ar karu. Tas saistīts ar to, ka cenu līmenis ir tik augsts, ka Aigara Kalvīša vadītā “Latvijas gāze” vienkārši nolēma nepirkt gāzi šajā mēnesī. Viņi uzskata, ka izdevīgāk patērētājiem izsniegt gāzi no krātuves un vietā nepirkt.

Tas, ka vēstulē no “Latvijas gāzes” saņēmām stingrus iebildumus šim priekšlikumam, parāda, cik priekšlikums ir svarīgs. Tas nebija tā, ka “Latvijas gāzes” vadībai pēkšņi būtu parādījusies sirdsapziņa vai morāli apsvērumi, izrādās, ir vienkārši un ciniski - viņiem šobrīd nesanāk bizness.

Protams, deputāti, to noskaidrojot, nevienam neiebilstot, atbalstīja priekšlikumu. Pie tam neļaujoties norādēm, ka to vajadzētu darīt juridiski pareizāk. Lēmām atbalstīt likumprojektu tādu, kāds tas ir, un, ja kaut kas būs jālabo, tad izlabosim līdz trešajam lasījumam.

Un šis likumprojekts ir vajadzīgs, jo nav cita instrumenta, kā šo Krievijas gāzi aizliegt, jo Kremļa kontrolētā “Latvijas gāze” to pati nav taisījusies darīt.

Jūs sākotnēji rosinājāt ar likumu liegt dabasgāzi iepirkt no Krievijas, sākot ar nākamā gada jūniju, bet šo iniciatīvu atsaucāt. Kāpēc?

Sākotnēji bija šaubas, vai būs vienots atbalsts nekavējošai rīcībai. Tādēļ likumprojektā bija paredzēts pārejas periods, kas beigtos nākamajā gadā. Pats likums spēkā stātos ātri, bet būtu manevra iespējas līdz nākamās apkures sezonas beigām.

Jaunajos apstākļos šāds pārejas periods - kaut vai morālu apsvērumu dēļ - nav pieņemams.

Ja nu uz trešo lasījumu Ekonomikas ministrija teiks, ka tas nav iespējams, tad tā arī pati iesniegs nepieciešamos priekšlikumus. Bet jautājums, vai tiem būs atbalsts. Šaubos.

Vai jau ir atrasti alternatīvie gāzes piegādes avoti?

Tā ir sašķidrinātā gāze, kuru var piegādāt no Norvēģijas, ASV, Kataras un citām valstīm.

Bet ir jautājums par infrastruktūru. Dažiem ir liels pārsteigums, ka nav viegli tikt pie Klaipēdas termināļa. Tie divi kuģi ar gāzi, kuri mums jau ir, tie iet uz Klaipēdu un sūknēs naftu tur. Bet ir jautājums, ko darīt tālāk. Klaipēda taisa biznesu, paceļ tarifus, rīkos izsoles, un pie termināļa tiks tie, kas vairāk maksās.

Nezinu, uz kāda pamata līdz šim bija tāda paļaušanās uz Klaipēdas termināļa pieejamību. Tagad ir skaidrs, ka uz Klaipēdu nedrīkst paļauties. Arī Igaunija saprot, ka nepietiek ar Klaipēdu, arī Somijai nepietiek. Tagad Igaunija aicina latviešus investēt viņu terminālī Paldiskos. Latvieši maksās igauņiem, lai piekļūtu alternatīvajai infrastruktūrai, bet nav garantiju, ka viņam izdosies to termināli iekārtot šogad. Tādēļ mums būs jāmaksā lietuviešiem jebkāda nauda, lai mūsu kuģi varētu tur pietauvoties.

Latvijā pa šiem 30 gadiem nekas nav izveidots, un tikai tagad parādās doma, ka vajadzētu kaut ko darīt arī mums.

Vai ir kaut kādi aprēķini, cik atteikšanās no Krievijas gāzes izmaksās patērētājiem?

Gāzes cena jau ir pieaugusi. Jautājums ir par nākamo apkures sezonu. Ir skaidrs, ka gāze tik lēta, kā bija agrāk, vairs nebūs. Cena var svārstīties, sakārtosies loģistikas ķēdes, bet tik lēti, kā bija, nekad vairs nebūs.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā