Civilās savienības likumā saskata draudus valsts drošībai
Proti, civilās savienības likuma redakcija, kas tiek virzīta uz otro lasījumu, nosaka, ka civilo savienību Latvijā var noslēgt jebkuras valsts pilsonis, ja tam attiecību reģistrēšanas laikā ir tiesības uzturēties mūsu valsts teritorijā.
Nacionālo apvienību atbildīgajā Saeimas Juridiskajā komisijā pārstāvošais Jānis Iesalnieks pauda bažas, ka šāda redakcija ar Latvijas valstspiederīgo civilo savienību noslēgušam trešās valsts pilsonim varētu ļaut pieprasīt uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai tās termiņa pagarināšanu. Politiķis pieļauj, ka šādā veidā Latvijai nedraudzīgas valstis varētu pie mums iesūtīt savus spiegus.
Šīs bažas, norādot, ka neviens likums neko tādu neparedz, centās kliedēt klātesošā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve. Viņa arī atgādināja, ka pašlaik vīzu izsniegšana Krievijas pilsoņiem ir apturēta. Taču tad jautājumam pievērsās neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko, kas, velkot paralēles ar laulības institūtu, apšaubīja, ka ar ceļojumu vīzu Latvijā iebraukušu un civilo savienību ar mūsu valstspiederīgo noslēgušu personu no valsts izradīs uzreiz pēc uzturēšanās dokumenta termiņa beigām.
Diskusija par šo jautājumu turpināsies Juridiskās komisijas ārkārtas sēdē rīt un nākamajās komisijas sēdēs, jo darbs ir gana ietilpīgs - civilās savienības likumprojektam iesniegti 83 priekšlikumi, bet gandrīz divas stundas ilgušajā komisijas sēdē trešdien paspēja izskatīt tikai 15 priekšlikumus.
Kā prognozēts un solīts, pret likumu ar visu sparu vēršas Nacionālā apvienība, J. Stepaņenko un frakcijas “Neatkarīgie” deputāte, bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča.
Viņa, pildot savu solījumu likumprojektu vismaz censties padarīt par absurdu, bija iesniegusi priekšlikumu ļaut civilo savienību noslēgt arī trim vai vairāk personām.
Deputāte norādīja, ka sabiedrībā pastāv arī šāds attiecību modelis un neesot pamata to ignorēt.
Šo ideju pārtvēra arī J. Iesalnieks, kura pārstāvētā partija uzskata, ka civilās savienības likums tiek radīts kā analogs laulību institūtam, lai ar laiku legalizētu arī viendzimuma pāru laulības. “Ja šis likumprojekts nav domāts kā laulībai analoga tiesību institūta radīšana, kāpēc ir šīs civilās savienības ierobežotas ar divām personām, jo man šeit izskatās pēc diskriminācijas,” pauda politiķis.
Tieslietu ministrijas pārstāvei Dagnijai Palčevskai skaidrojot, ka likumprojekts radīts, sekojot Satversmes tiesas spiedumam un sabiedrības daļas pieprasījumam, bet pieprasījuma pēc poligāmu attiecību reģistrēšanas tiesībām nav, šis ierosinājums tika noraidīts.
Noraidīts tika arī Nacionālo apvienību pārstāvošā Aleksandra Kiršteina mēģinājums atšķaidīt civilās savienības likumu līdz tādai koncentrācijai, kas, viņaprāt, neapdraud tradicionālās ģimenes un laulību institūtu.
A. Kiršteins bija ierosinājis paplašināt civilās savienības likumprojektu, kā arī mainīt likumprojekta nosaukumu uz “likumu par kopīgā mājsaimniecībā dzīvojošo privātpersonu tiesību aizsardzību”. Viņš piedāvāja arī visā likumprojektā, ievērojot gramatiskās normas, vārdus “civilā savienība” aizstāt ar “kopīga mājsaimniecība” - ar šo terminu saprotot gan brāļus un māsas, gan citādi nesaistītus seniorus, kas ekonomisku apsvērumu dēļ būtu nolēmuši veidot kopīgu mājsaimniecību.
Tāpat deputāti ar četrām balsīm par un piecām balsīm pret noraidīja Saeimas deputātes J. Stepaņenko priekšlikumu, kas paredzēja mainīt likumprojekta nosaukumu uz “ģimenes aizsardzības un stiprināšanas likums”.
Stepaņenko rosināja grozīt likuma mērķi, nosakot, ka tas būtu noteikt organizatoriskus un tiesiskus pasākumus ģimenes stiprināšanai. Tāpat likums noteiktu kārtību, kādā izstrādājama ģimenes politika un nodrošināma iestāžu darbības koordinēšana ģimenes stiprināšanas politikas izstrādē un ieviešanā.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
