"Attīstībai/"Par!""jau atkal jāmeklē jauns ministrs

Krišjāņa Kariņa vadītā valdība ir visilgāk strādājusī valdība demokrātiskās Latvijas vēsturē, taču ministru maiņa tajā bijusi gana bieža parādība. Tiesa, trīs no četriem maināmajiem ministriem līdz šim bijuši no vienas partijas – “Attīstībai/”Par!””. Pirmdien par savu lēmumu demisionēt paziņoja iekšlietu ministre Marija Golubeva.
©Neatkarīgā

Otrs nomaināmais “Attīstībai/”Par!”” ministrs bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības politiskais vadītājs, jo, pieķerts melos par savas ietekmes izmantošanu Rīgas domē, lai iegūtu tiesības bez maksas novietot auto, par demisiju paziņoja Juris Pūce. Viņš atgriezās Saeimas deputāta amatā, bet ministra krēslā sēdās Artūrs Toms Plešs.

Pirmā šajā neveiksmju sarakstā bija veselības ministre Ilze Viņķele, kuras demisiju K. Kariņš pieprasīja, jo viņam nebija pieņemams, kā ministre tika galā ar pandēmijas radītajiem izaicinājumiem. I. Viņķeles amatā stājās Daniels Pavļuts, kas pirms tam vadīja “Attīstībai/”Par!”” Saeimas frakciju.

M. Golubevas demisiju pieprasīja Nacionālā apvienība, jo tai šķita nepieņemami, kā viņas pārziņā esošās tiesībsargājošās spēka struktūras tika galā ar 9. un 10. maija radītajiem izaicinājumiem pie tā dēvētā uzvaras pieminekļa Pārdaugavā.

Nacionālā apvienība savu prasību izteica ultimāta formā - ja M. Golubeva nedemisionē, viņi no valdības atsauc savus ministrus. Politologs Filips Rajevskis gan uzskata, ka relatīvi biežā ministru maiņa ir nieks, ja ņem vērā, ka K. Kariņa valdībai ir potenciāls noturēties līdz pat tās pilnvaru termiņa beigām.

M. Golubeva negaidīja, kamēr K. Kariņš paziņo, ka pieprasa viņas demisiju, un pati paziņoja, ka pamet ministra amatu un no šodienas jau atkal strādās Saeimā.

“Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam spiedienam, ir nolēmis mani neatbalstīt. Šī būs mana pēdējā darba diena iekšlietu ministres amatā. Es atgriežos Saeimā, un par turpmākajiem soļiem mēs lemsim apvienībā,”

paziņoja M. Golubeva.

F. Rajevskis uzskata, ka šādu lēmumu viņa pieņēmusi, lai valdībā neradītu nopietnāku krīzi, jo premjers nav gatavs vadīt mazākuma valdību pat tad, ja to atbalsta nominālajā opozīcijā esošā Nacionālā apvienība.

“Attīstībai/”Par!”” pretēji K. Kariņam un Nacionālajai apvienībai joprojām uzskata, ka pārmetumi par nepietiekami paveikto darbu, lai sagatavotos 9. un 10. maijam, ir nepamatoti, un M. Golubevas pēcteci nosaukt nesteidzas.

“Nesteigsim notikumu attīstībai pa priekšu, esam ieinteresēti, lai valdība strādātu pilnā sastāvā (..) Mēs būsim pietiekami aktīvi lai iekšienē nonāktu pie iespējami labākā kandidāta, kas šos darbus varētu veikt,” saka A.T. Plešs.

F. Rajevskis, kas “Attīstībai/”Par!”” rindās neredz nevienu atbildīgajam amatam piemērotu kandidātu, uzskata, ka organizācija varētu virzīt kādu pagaidām bezpartejisku kandidātu, kuru šādi varētu sagatavot jau rudenī gaidāmajām 14. Saeimas vēlēšanām.

Iespējams, līdzīgu taktiku būs spiesta izmantot arī Nacionālā apvienība, jo premjerministrs to nodomājis sodīt par publiski izteikto ultimātu un saskaņā ar sadarbības līgumā atrunāto brīdinājis to, ka pēc 48 stundām pieprasīs ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga demisiju.