Ilze Indriksone: Vislielākie riski ir, ja sākam ekonomiku bremzēt ar inflāciju ierobežojošiem pasākumiem

Ceturtdien Saeima ekonomikas ministra amatā apstiprināja Nacionālo apvienību pārstāvošo Ilzi Indriksoni, kura guva ne tikai koalīciju veidojošo partiju, bet arī Zaļo un zemnieku Saeimas frakcijas atbalstu.
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Pirms parlamenta balsojuma deputātus uzrunāja Krišjānis Kariņš, kas akcentēja prioritāros jaunās ministres darbus. “Mēs labi zinām, ka viens no lielajiem izaicinājumiem, kas mūsu valstī ir saistībā arī ar Krievijas karu Ukrainā, ir mūsu energoneatkarība no Krievijas Federācijas, ka mēs varētu nodrošināt, ka mūsu valsti vairs nekad nevarētu nevienā veidā šantažēt enerģētikas jomā, kā tas faktiski šobrīd var notikt, kā tas faktiski notiek no Krievijas puses visai Eiropai,” teica Ministru prezidents un norādīja, ka daudzie Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra amatā pavadītie gadi ir garants tam, ka par viņas kompetenci nevienam nevajadzētu šaubīties.

I. Indriksones kandidatūru neatbalstošā “Saskaņa” viņas kompetenci neapšaubīja. Valērijs Agešins vien norādīja, ka balsot “par” nozīmē uzņemties atbildību par kandidātu. Uzņemties atbildību par šīs valdības ministriem “Saskaņas” frakcija nevar. Opozicionāri gan sola, ka atbalstīs tos ekonomikas likumprojektus, kuri risinās sociālekonomiskas problēmas.

Jaunā ekonomikas ministre, kurai jaunajā amatā atvēlēts strādāt vien dažus mēnešus, brīnumus nesola, taču ir apņēmusies darīt visu iespējamo, lai nebremzētu valsts ekonomikas izaugsmi.

Enerģētiskās neatkarības nodrošināšana ir prioritāte numur viens, kādi būs otrā plāna darbi, kas veicami, varbūt opozīcijas pieminētā darbaspēka nodokļu sistēmas maiņa?

Diez vai šobrīd, tik īsā laikā pirms vēlēšanām, izdosies izveidot būtiskas izmaiņas, bet diskusija būs. Arī par darbaspēka nodokļu iespējamajām izmaiņām. Mēs apzināmies, ka visus nodokļus samazināt šobrīd nav iespējams, jo budžets ir ļoti svarīgs, lai finansētu drošības un veselības jomas pasākumus. Katrā ziņā vissvarīgākais ir nodrošināt ekonomisko izaugsmi, lai tā neapstājas. Vislielākie riski ir, ja sākam ekonomiku bremzēt ar inflāciju ierobežojošiem pasākumiem, to nevar darīt, jo šī krīze atšķiras no iepriekšējās.

Vai aicināsiet Jāni Vitenbergu kļūt par Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru?

Mēs jau esam pauduši, ka šo piedāvājumu esam izteikuši un ļoti ceram uz viņa iesaisti ekonomikai būtiskajos darbos, kur viņš jau ir darbojies. Tuvākajās dienās šo sarunu atkārtosim, un tad viņš pieņems lēmumu.

Eksperti ir gana pārliecināti, ka rudenī pie mums atkal atgriezīsies kovids, kas, visticamāk, atkal piespiedīs ieviest kaut kādus ierobežojumus. Vērtējot J. Vitenberga darbu, premjers viņam pārmeta, ka viņš pārāk ļāvies uzņēmēju ietekmei. Kāda būs jūsu nostāja, ja atkal būs jālemj par ierobežojumiem?

Manuprāt, komunikācija ar uzņēmējiem ir ļoti svarīga. Sevišķi krīzes apstākļos tā ir būtiska sastāvdaļa. Ja vēlamies pārvarēt krīzi, tad ietekme uz ekonomiku jāvērtē, un, ja ir būtiski ierobežojumi, tad atbalstam jābūt. Jāatbalsta tie, kurus valsts pati ir ietekmējusi. Bet es ļoti ceru - ja būs vēl viena kovida atnākšana, tad tā būs savādāka, ne tik izteikta. Mēs esam citā situācijā, mums ir pieredze, esam vērtējuši ierobežojumu sekas, gan pozitīvās, gan negatīvās. Arī vakcinācijas aptvērums ir lielāks nekā pirms gada.