Propadomisko ielu nosaukumu mainīšanā Saeimā pagaidām neiejaucas

Reaģējot uz Saeimas pieņemto likumu par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu, Saeimas deputāti saskatījuši iespēju iznīdēt arī ar padomju varoņiem, kolaborantiem un Krievijas pilsētām saistītos ielu nosaukumus. Sastopoties ar Saeimas Juridiskā biroja iebildumiem, no šīs ieceres tomēr nācās atteikties.
Andreja Upīša akmenī kaltais portrets pie viņam veltītā memoriālā muzeja Rīgā ©Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Ar priekšlikumu pārdēvēt ielu nosaukumus, kuriem ir saistība ar PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, kā arī kuri atspoguļo Krievijas Federācijas kā PSRS mantinieces pilsētu nosaukumus, klajā nāca “Konservatīvo” partiju pārstāvošā Linda Medne. Viņa pārdēvējamo ielu sarakstu vēlējās uzticēt Tieslietu ministrijai.

Ideju aktīvi atbalstīja Nacionālo apvienību pārstāvošais Aleksandrs Kiršteins, kas piesauca vairākus piemērus, kuri, viņaprāt, 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas ir teju apkaunojums valstij. Viens no tiem - Andreja Upīša iela vairākās valsts pilsētās. Deputāts atgādināja, ka visādi citādi cienījamais rakstnieks ir tautas nodevējs, kura dēļ padomju okupanti arestējuši un nogalinājuši Latvijas patriotus. Politiķis gan nenoliedza A. Upīša pienesumu latviešu literatūrai, taču šī nopelna godināšanai pietiekot ar muzeju, nevis viņa vārdu ielas nosaukumā.

Atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs, “Jauno Vienotību” pārstāvošais Arvils Ašeradens meklēja veidu, kā idejas atbalstītājiem paskaidrot, ka šis jautājums nav Saeimas darba kārtībā, taču viņa vietā punktu tam pielika Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone.

Viņa atgādināja, ka, apstiprinot likumprojektu pirmajā lasījumā, parlaments devis mandātu lemt tikai par pieminekļu demontāžu. Šādiem priekšlikumiem ir arī finansiāla ietekme, kas saistīta ar adrešu maiņām, un dažādas neērtības tiek radītas šajās ielās dzīvojošajiem. Turklāt jau šobrīd pašvaldībām ir autonomas tiesības mainīt savu ielu nosaukumus, un likumdevēja iejaukšanās šajā procesā pašlaik neesot lietderīga. Līdz ar šo paskaidrojumu jautājums par ielu nosaukumu maiņu noteicošu likumu tika izsmelts.

Saeimā pēc emocionālām debatēm šo likumprojektu atbalstīja 26. maijā. Tas cita starpā arī paredz, ka Uzvaras parkā esošais piemineklis Rīgas pašvaldībai būs jādemontē līdz 15. novembrim.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas virzītais likumprojekts paredz, ka citu padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu demontāžu pašvaldības īsteno ne vēlāk kā līdz šī gada 15. novembrim.

Likumā paredzēts ierakstīt, ka pašvaldībām ir tiesības ierosināt objekta demontāžu neatkarīgi no objekta piederības un bez saskaņošanas ar zemes vai objekta īpašnieku vai tiesisko vadītāju.

Ar jauno likumu paredzēts noteikt, ka publiskajā vidē tiek aizliegts eksponēt pieminekļus, mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem - piemineklis slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu, slavina totalitārisma ideoloģiju, vardarbību, militāru agresiju un kara ideoloģiju, kā arī ietver padomju varas vai nacisma simbolus.

Tomēr likumprojektā tiek izcelts, ka tas neattiecas uz pieminekļiem, piemiņas zīmēm, piemiņas plāksnēm, piemiņas vietām vai citiem veidojumiem, kas atrodas karā kritušo karavīru apbedījuma vietās, kā arī padomju vai nacistiskās terora upuru piemiņas vietās.