18. novembri svinēsim bez padomju pieminekļiem
Jau sākotnēji par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu likumprojektā bija noteikts, ka Latvijas teritorijai brīvai no šiem pieminekļiem jābūt ne vēlāk kā 15. novembrī. Jānis Iesalnieks, bažījoties, ka birokrātija, paļaujoties uz relatīvi garo termiņu, varētu nepaspēt iekļauties tajā, vēlējās likumā noteikt citu datumu, 15. septembri.
Taču Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, uzklausot Rīgas domes izpilddirektora padomnieku Māri Knoku, nolēma termiņu nemainīt. M. Knoks skaidroja, ka, ņemot vērā visus sagatavošanās darbus un pieminekļa izmērus, izaicinājums būs arī paspēt nojaukt tā dēvēto uzvaras pieminekli līdz 15. novembrim.
Komisijas vadītājam Arvilam Ašeradenam zināmā mērā gan izdevās apmierināt J. Iesalnieka vēlmi. Proti, komisijas sēdē izskanēja viedoklis, ka likumprojektā jāiekļauj arī citi termiņi, piemēram, datums, līdz kuram atbildīgajām iestādēm būtu jāpabeidz demontējamo objektu iemūžināšana fotogrāfijās. A. Ašeradens iebilda šādai pieejai, brīdinot, ka - saskaņā ar līdzšinējo pieredzi - tas nozīmētu, ka atbildīgās iestādes pie sava uzdevuma veikšanas ķertos, tuvojoties šī termiņa beigām, un rezultātā pieminekļi paliks nenojaukti. Viņa viedokli atbalstīja arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji. Rezultātā likumprojekts netika piesārņots ar dažādiem termiņiem. Palika pats būtiskākais - datums, līdz kuram darbiem jābūt pabeigtiem. Izņēmums ir par okupācijas pieminekli dēvētā objekta pazemes daļa. Ar to Rīgas domei jātiek galā līdz nākamā gada jūlijam.
Likumprojekta, kuru rīt galīgajā lasījumā apstiprinās Saeima, uzmanības centrā ir Uzvaras parkā esošais piemineklis, bet pārējo nojaucamo objektu sarakstu līdz 31. jūlijam apstiprinās Ministru kabinets.
Padomiju slavinošo pieminekļu nojaukšana būs pašvaldību pienākums. Plānots, ka demontāžu primāri finansēs no fizisko un juridisko personu šim mērķim paredzētajiem ziedotajiem finanšu līdzekļiem, ja tādi ir. Pārējos nepieciešamos līdzekļus finansēs vienādā apmērā no valsts un attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Likumprojektā ietverti arī objektu demontāžas īpašie noteikumi, tostarp noteikts, ka attiecīgā pašvaldība ir tiesīga ierosināt demontāžu neatkarīgi no objekta un zemes, uz kuras tas atrodas, piederības. Tāpat likumprojekts aptver jautājumu par iepirkumu procedūras īpašajiem noteikumiem. Tostarp pašvaldībai un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei ir paredzētas tiesības veikt iepirkumus ar objekta demontāžu saistīto darbu īstenošanai, nepiemērojot publisko iepirkumu reglamentējošās tiesību normas, kas ievērojami saīsinās demontāžām nepieciešamo laiku.
Paredzēts, ka demontēto objektu oriģinālās detaļas vai fragmentus ar māksliniecisko vērtību, arhitektonisko kvalitāti vai kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi iekļaus Latvijas Okupācijas muzeja krājumā. Demontēto objektu oriģinālās detaļas vai fragmentus muzejs varēs nodot glabāšanā valsts, pašvaldības vai privātam akreditētam muzejam.
Kopumā Latvijas teritorijā ir aptuveni 300 pieminekļu, piemiņas plākšņu un memoriālo objektu, kas veltīti padomju okupācijas režīmam un armijai.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
