Ilze Znotiņa – finanšu nozares grēkāzis un valdības vienaldzības "upuris"

Senie ebreji, atbrīvojot tautu no grēkiem, tos simboliski guldīja uz āža, kuru pēc tam izdzina tuksnesī pie Azazela. Līdzīgi šim āzim, uz Ilzi Znotiņu Saeimas vairākums guldīja visus finanšu nozares grēkus. Izsūtījuma tuksnesī vietā viņai tika liegta iespēja turpināt vadīt Finanšu izlūkošanas dienestu. Sava loma šajā balsojumā bija arī Ministru kabineta vienaldzībai par pašu apstiprinātās kandidātes nākotni un Saeimas vēlēšanu tuvumam.
©Ģirts Ozoliņš/F64

Četru gadu laikā, vadot Finanšu izlūkošanas dienestu, I. Znotiņa starptautiskajā radniecīgu organizāciju vidē bija ieguvusi ievērojamu reputāciju. Kā apliecinājumu tam šīs organizācijas apsvēra savu ikgadējo sanāksmi organizēt Latvijā, bet pēc Saeimas lēmuma tā varētu tikt pārcelta citur.

Viņas profesionālās īpašības kā atbilstošas atkārtotai FID vadīšanai tika novērtētas arī Valsts kancelejas organizētajā konkursā. Tam uzticējās arī pārliecinošs valdības vairākums. Ministru kabineta balsojumā par I. Znotiņas kandidatūras virzīšanu apstiprināšanai Saeimā visi balsojušie ministri to atbalstīja. Balsojumā nepiedalījās vien labklājības ministrs Gatis Eglītis, jo, būdams civiltiesiskā strīdā ar I. Znotiņu, nekādi nevēlējās ietekmēt viņas profesionālās gaitas.

Valdību Znotiņas izredzes neinteresēja

Pārsvarā šāda valdības vienprātība diezgan droši ļauj prognozēt, ka kandidāts tiks apstiprināts arī Saeimā. Taču I. Znotiņas gadījumā tā nenotika. Vispirms “Konservatīvo” dēļ viņas apstiprināšana tika izņemta no Saeimas darba kārtības. Partija vēlējās tuvāk iepazīties ar FID vadītāju. “Konservatīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Krišjānis Feldmans skaidro, ka daļa deputātu, strādājot komisijās, I. Znotiņu iepazinuši ļoti labi, bet pārējiem par viņu vispār nav nekādas informācijas.

Taču iepazīties ar kandidāti bijis sarežģītāk nekā būtu gribējies. Valsts kanceleja uz Saeimu atsūtījusi vēstuli par kandidātes apstiprināšanu Saeimā, bet pretēji ierastajai praksei nav bijis nekādas informācijas par to, kā varētu kandidāti uzaicināt uz Saeimu. Arī koalīciju veidojošo partiju iknedēļas sanāksmē pirms Saeimas sēdes valdības pārstāvji nav izrādījuši ne mazāko interesi par to, vai viņu apstiprinātajai kandidātei atbalsts ir visā koalīcijā.

“Bija interesanta situācija, ka ne no premjerministra, ne no finanšu ministra koalīcijas sēdē nebija nemazākās intereses par tik augstas amatpersonas apstiprināšanu,”

saka Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava, kas, cenšoties ieturēt kaut kādu koleģialitāti, balsojumā vispār nepiedalījās.

Bez koordinācijas no valdības puses divu koalīcijas partiju - “Konservatīvo” un Nacionālās apvienības - frakcija lēma balsot “pēc sirdsapziņas”. Koleģialitāti ar valdību pretēji savam personīgajam viedoklim saglabāja vien Saeimas prezidijā un atbildīgajā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā strādājošie Nacionālās apvienības un “Konservatīvo” pārstāvji.

Atbildība par visu finanšu nozari

Aizdomas, ka I. Znotiņas kandidatūras apstiprināšanai varētu nepietikt balsu, gan bija, tomēr balsojuma rezultāts nedaudz pārsteidza, jo viņas apstiprināšanu neatbalstīja arī koalīcijas pārstāvji, kuru ministri bija atbalstījuši viņu.

Viens no balsošanas pultī pogu “pret” nospiedušajiem, “Konservatīvos” pārstāvošais Sandis Riekstiņš skaidro, ka sākotnēji sliecies atbalstīt I. Znotiņas pārapstiprināšanu, taču tikšanās ar viņu frakcijā un sarunas ar mazajiem un vidējiem uzņēmējiem likušas pārdomāt. “Viena lieta ir starptautiskais stāsts, cita - vietējais,” saka S. Riekstiņš.

Viņš atsaucas uz aizvien skaļāk dzirdamajām sūdzībām par to, ka bankas, it kā cīnoties pret nelegālo naudu, pret saviem klientiem ir tik ļoti prasīgas, ka reizēm uzņēmumu darbību burtiski padara neiespējamu un tie spiesti kontus atvērt ārvalstu bankās.

Tiekoties ar “Konservatīvajiem”, I. Znotiņa banku “nulles tolerances” attieksmē vainojusi Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, un tas S. Riekstiņu nav apmierinājis. Viņaprāt, FID būtu jāiesaistās trialogā ar FKTK un banku sektoru, lai panāktu, ka naudas atmazgāšanas novēršanas vadlīnijas tiek ievērotas samērīgi.

Arī Nacionālo apvienību pārstāvošais Aleksandrs Kiršteins norāda, ka FID ir līdzatbildīgs par finanšu sektorā notiekošo un banku pārlieku piekasīgo attieksmi pret saviem klientiem.

“Kāpēc Lietuvā uzņēmēji, kas Latvijā mēnešiem nevar atvērt kontu, to var izdarīt vienas dienas laikā?” retoriski jautā politiķis.

Viņš norāda, ka 2018. gadā, kad I. Znotiņa stājusies amatā, Latvija, Lietuva un Igaunija investīciju piesaistes ziņā bijušas vienā līmenī, bet pēc četru gadu I. Znotiņas darbības mēs no kaimiņiem atpaliekam par desmitiem procentu un tas viss tikai banku, FID un FKTK dēļ. “Vairāki baltkrievu IT uzņēmumi, kas no Lukašenko atbēga uz Latviju, tagad ir aizbēguši uz Lietuvu.”

Politiski nozīmīgu personu diskriminācija?

Līdzīgi S. Riekstiņam, pēc sarunām ar uzņēmējiem domas mainīja arī sākotnēji I. Znotiņu atbalstīt domājušais, nule Zaļo un zemnieku savienības frakciju pametušais opozicionārs Edgars Tavars. Viņš pēc atklāšanas, ka gatavojas atbalstīt līdzšinējo FID vadītāju uz atkārtotu pilnvaru termiņu, no uzņēmējiem saņēmis sašutuma un neizpratnes pilnu reakciju un stāstus par to, cik neiespējami kļuvis veikt uzņēmējdarbību finanšu sektora attieksmes dēļ. “Es biju domājis balsot par, bet tad to jautājumu pārrunāju ar uzņēmējiem - tur bija bez variantiem. Viņi kontu slēdz ciet mūsu pašu uzaicinātajiem baltkrieviem, jo saskaņā ar FID vadlīnijām viņi atbilst aizdomīgo kategorijai.”

Taču “nulles tolerances” politika finanšu sektorā problēmas rada ne tikai uzņēmējiem. Arī privātpersonām. “Saskaņas” frakcijas lēmumam neatbalstīti I. Znotiņu pamatā kā viens no faktoriem, piemēram, bija politiski nozīmīgo personu tuviniekiem radītās problēmas.

“Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs stāsta - kāda “Saskaņas” deputāta tuvinieks nav varējis atvērt bankā kontu tikai tādēļ, ka viņa rados ir “politiski nozīmīga persona” jeb deputāts.

“Mēs dzirdam uzņēmēju vaimanas, un arī mūsu pašu deputāti zināja stāstīt par nepamatotām represijām pret viņu radiniekiem. Neatver kontus pat bērniem, kuriem ir kāds vecāks deputāts - politiski nozīmīga persona, vai aizver kontu tikai tāpēc. Tas notiek, pateicoties Znotiņas kantorim un FKTK. Tas nevarēja neradīt reakciju,”

saka J. Urbanovičs. “Mēs izlūkošanas dienestam un FKTK pārmetam pārlieku subjektivitāti, tas nav pieļaujams, un kādam ir jāatbild.”

A. Kiršteins ir noskaidrojis vienu no iemesliem šādai banku rīcībai. Ar politiski nozīmīgām personām saistītie banku klienti tiek pastiprināti uzraudzīti un pārbaudīti, kas bankām prasa papildu izdevumus, kurus tās nevēlas. Tie tiek uzkrauti uz šādu klientu pleciem, vai klients vispār netiek pieņemts.