"Saskaņa" atkal izvairās no konfrontācijas ar Krieviju

Nepilnu mēnesi pēc Krievijas atsāktā kara Ukrainā Saeimas opozīcijā strādājošā “Saskaņa” bez iebildumiem atbalstīja parlamenta paziņojumu, ar kuru atzīst, ka Krievija veic genocīdu pret Ukraiņu tautu un tās nodarītais atzīstams par kara noziegumiem. Taču ar to “Saskaņas” kapacitāte konfrontācijai ar Krieviju, šķiet, ir izsmelta. Paziņojumu, ar kuru šonedēļ parlamenta vairākums Krieviju grasās atzīt par terorismu atbalstošu valsti, partijas deputāti neatbalstīs.
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka Saeimas Ārlietu komisija 2. augustā apstiprināja paziņojumu, ar kuru atzīst Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Jau komisijas sēdes laikā “Saskaņu” pārstāvošais Nikolajs Kabanovs vēlējās pieklusināt paziņojuma antikremlisko noskaņojumu. Proti, viens no šāda Ārlietu ministrijas atbalstīta paziņojuma tapšanas iemesliem bija Krievijas spēku īstenotais uzbrukums Oļeņivkas cietumam, kurā bojā gāja vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu. Šis aspekts komisijā apstiprinātajā ziņojumā ir iekļauts, bet N. Kabanovs, norādot, ka pēc notikušā joprojām turpinās izmeklēšana, vēlējās no argumentācijas izņemt vārdu “Krievijas” un vārdu “uzbrukumu” aizstāt ar “traģēdiju”.

Komisijas priekšsēdētājam, Nacionālo apvienību pārstāvošajam Rihardam Kolam norādot, ka starptautiskajai sabiedrībai nav ne mazāko šaubu par Krievijas vainu šajā uzbrukumā un izmeklēts tiek, ar kādiem tieši ieročiem uzbrukums realizēts, komisijas vairākums apstiprināja paziņojuma veidotāju sagatavoto versiju.

Nākamajā dienā pēc komisijas sēdes “Saskaņa” izplatīja paziņojumu, ka balsojumā par šo paziņojumu nepiedalīsies.

“Neatkarīgās” jautāts, ar ko atšķiras “Saskaņas” atbalstītais paziņojums par Krievijas Ukrainā paveiktajiem kara noziegumiem un pret ukraiņiem vērsto genocīdu no šī par “terorismu atbalstošu valsti”, politiskā spēka līderis Jānis Urbanovičs skaidro, ka “Saskaņas” redzējumā šāds paziņojums ir provokatīvs un var nozīmēt diplomātisko attiecību ar Krieviju pārtraukšanu, kas saspīlētajā situācijā nebūtu vēlams.

“Tas ir bišķi par daudz, jo terorismam ir savs redzējums un juridiskais formulējums. Tam ir sekas. Ja stingri ievērojam, tad jāpārtrauc diplomātiskās attiecības. Es tā to saprotu, cik esmu mācīts un skolots,” saka J. Urbanovičs.

Viņa teiktais gan ir pretrunā ar “Jauno Vienotību” pārstāvošā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča “Neatkarīgajai” skaidroto, ka “terorisma atbalstošas valsts” statusa piešķiršana Eiropas Savienības tiesību izpratnē nerada tūlītējas sekas un nepaģēr diplomātisko attiecību pārtraukšanu. Tās nav pārtraukusi arī Lietuva, kas tādu paziņojumu starp ES dalībvalstīm pieņēma pirmā. Tiesa, diskusiju par plašāku sankciju vēršanu pret agresīvo kaimiņu, šādu paziņojumu pieņemot vairākām dalībvalstīm, tas varētu aizsākt.

J. Urbanovičam ir arī cits arguments, kāpēc, nepiedaloties balsojumā, neatbalstīt šo paziņojumu: “Es saprotu patriotisma saukļus, man nav nekas pretim, ja kampaņas laikā izmanto visu, tai skaitā nelaimi vārdā karš - bada laikā velns mušas ēd. Bet mēs negribam būt bandinieki Nacionālās apvienības priekšvēlēšanu kampaņā un negribam, no otras puses, būt arī Krievijas advokāti vai nosodītāji. Krievijai nekas nav izdevīgāk par visādu apsaukāšanos, tas palīdz viņu iekšzemes propagandai, un Nacionālā apvienība kaut kā māk uzminēt, kas vajadzīgs Krievijai.”

Nenoliedzami, dažas par latviskajām sevi dēvējošās partijas Krievijas agresiju zināmā mērā izmanto savā priekšvēlēšanu kampaņu retorikā. Tā, atgādinot, ka par Krievijas patieso dabu tā brīdinājusi jau ļoti sen, dara arī Nacionālā apvienība. Taču politologs Filips Rajevskis uzskata, ka arī “Saskaņa” karu var izmantot vēlēšanu kampaņā, tikai caur atšķirīgu prizmu.

“Mana teorija ir tāda, ka viņi ilgtermiņā baidās, ka šādam lēmumam būs projekcija uz krieviem Latvijā - ka arī viņi tādi ir. Viņi baidās no tā, kādi tilti tiks pārmesti no šī lēmuma uz Latvijas krieviem, kurus “Saskaņa” uzskata par savu vēlētāju. Viņu auditorija sensitīvi uztver šos jautājumus,” saka eksperts.