Vēlēšanu mierinājuma balvu partijas novērtē – un grib vairāk
12. Saeimas vēlēšanās no 16 Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegtajiem sarakstiem Saeimā iekļuva septiņas partijas, bet trīs pārvarēja divu procentu barjeru - Latvijas Reģionu apvienība, Latvijas Krievu savienība un “Progresīvie”.
Tas nozīmēja, ka katra no šīm partijām nākamos četrus gadus par katru tai atdoto balsi no nodokļu maksātāju maciņiem saņēma 4,5 eiro un piedevām vēl pusi eiro par katru balsi, kuru izdevās iegūt Eiroparlamenta vai pašvaldību vēlēšanās.
Latvijas Krievu savienībai ar šī finansējuma saņemšanu gan nav gājis kā pa diedziņu. Tai katru gadu no valsts būtu jāsaņem gandrīz 143 tūkstoši eiro, taču organizācijai bijušas problēmas ar konta atvēršanu kādā no Latvijā reģistrētajām bankām. Rezultātā valsts finansējumu tā saņēmusi neregulāri.
“Neatkarīgajai” tā arī neizdevās noskaidrot partijas līderu vērtējumu par saņemtā finansējuma lietderību un adekvātumu, taču pārējie divu procentu barjeru pārvarējušie politiskie spēki par valsts naudu ir pateicīgi un nenoliedz tās nozīmi partijas konkurētspējas uzturēšanai.
“Tas ļoti palīdz, jo savādāk pašiem viss jāsavāc no ziedojumiem un biedru naudām. Mums nav lielu sponsoru, mēs turamies uz mazajiem ziedojumiem un biedru naudām. Mēs varam rēķināties ar valsts finansējumu, varam algot cilvēkus, nedomājot, ka kādā mēnesī nebūs ziedojumi ienākuši vai biedra naudas. Tas tomēr iedod stabilitāti partijai plānot minimālo budžetu vai minimālo kampaņu. Tas priekš mums bija ļoti, ļoti svarīgi,” saka “Progresīvo” līdere Antoņina Ņenaševa.
Arī Latvijas Reģionu apvienības līderis Edvards Smiltēns atzīst, ka valsts budžeta nauda, lai cik arī maz tās būtu, lieti noder, lai partija spētu konkurēt ar Saeimā ievēlētajām partijām.
“Jebkurš eiro, kas palīdz kaut nedaudz, kaut par 20% iegūt to pašu komunikatīvo jaudu, kas ir valdības partijām (pat nerēķinot viņu administratīvo resursu - Kariņš katru dienu ir televīzijā), mums rada iespēju konkurēt. Ja tas tā nebūtu, būtu dramatisks konkurences kropļojums, mēs vienkārši nespētu sasniegt tos kampaņas apjomus,” saka E. Smiltēns.
Vienlaikus abu partiju līderi pauž neizpratni par to, kāpēc likums nosaka, ka Saeimā iekļuvušajām partijām blakus naudai par katru balsi tiek piešķirti vēl papildu 100 tūkstoši eiro.
A. Ņenaševa: “Tur es nesaprotu loģiku, jo tiem, kas ir Saeimā, jau ir platforma. Ja par demokrātiju, te ir jautājums: vai tiem, kas ir ārpus Saeimas, nevajadzētu lielāku atbalstu. Manuprāt, tas līdz galam nav pārdomāts.”
Šajā atšķirībā bijušo partiju - “Jauno Vienotību” - vaino E. Smiltēns. Viņš norāda, ka priekšlikums par papildu 100 tūkstošiem eiro Saeimā ievēlētajām partijām nācis tieši no organizācijas, kuru viņš pirms dažiem gadiem ar skandālu pametis. Latvijas Reģionu apvienībai tas ir īpaši sāpīgi, jo 13. Saeimas vēlēšanās to no 5% barjeras šķīra tikai 0,86 procentpunkti, bet “Jaunā Vienotība” slieksni pārkāpa vien ar 1,69 procentpunktiem jeb 20 tūkstošu balsu pārsvaru. “Balsu ziņā starpība ir tikai 20 tūkstoši, bet naudas ziņā 100 tūkstoši,” neapmierināts ar esošo kārtību ir E. Smiltēns.
Politologs Filips Rajevskis gan uzskata, ka esošā kārtība ir gana laba. Ja tā tiktu pielāgota divprocentu partiju vēlmēm, rastos risks, ka uz politiskās skatuves parādītos tādas organizācijas, kas budžeta naudu vienkārši izsaimniekotu un pat necenstos iekļūt Saeimā.
Taču arī politologa redzējumā sistēmu var uzlabot, pielīdzinot to Francijas prezidenta vēlēšanu kārtībai. Proti, Francijā valsts atmaksā noteiktu daļu priekšvēlēšanu kampaņā ieguldīto līdzekļu tiem kandidātiem, kas vēlēšanās pārsniedz noteiktu procentu barjeru. “Arī Latvijā varētu darīt līdzīgi, saglabājot līdzšinējo finansēšanas kārtību divprocentu partijām, tām varētu tos 100 tūkstošus piešķirt, ja nākamajās vēlēšanās tās pārvar 5% barjeru,” saka F. Rajevskis.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
