Atbruņos nepilsoņus, Krievijas un Baltkrievijas pavalstniekus
Spēkā esošais ieroču aprites likums nepilsoņiem un personām, kas uzturas Latvijā ar pastāvīgās uzturēšanas atļaujām, neļauj iegādāties un nēsāt pusautomātiskos pašaizsardzības īsstobra ieročus - jeb pistoles un revolverus, kuru kalibrs nepārsniedz deviņus milimetrus. Taču likums ir gana dāsns citu ieroču ziņā - nepilsoņi un citu valstu pilsoņi Latvijā drīkst iegādāties un nēsāt gludstobra un vītņstobra medību ieročus, kā arī pašaizsardzības garstobra-gludstobra šaujamieročus un to munīciju.
Sekojot līdzi Krievijas uzsāktā kara Ukrainā gaitai, politiķi secinājuši, ka tiesības uz jebkādiem ieročiem nepilsoņiem, Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, uz neierobežotu laiku ir jāliedz.
Iekšlietu ministrija ir uzskaitījusi, ka ieroču atļaujas ir 193 no 55 225 Latvijā dzīvojošajiem Baltkrievijas un Krievijas pilsoņiem, taču cik nepilsoņiem ir ieroču atļaujas, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš Saeimas atbildīgajai komisijai noziņot nevarēja. “Neatkarīgā” gan noskaidroja, ka šādi dati Iekšlietu ministrijai, protams, ir, taču to apkopošanai Iekšlietu ministrijas Informācijas centram bija nepieciešams vairāk laika. Savukārt Latvijas mednieku asociācijas priekšsēdētājs Haralds Barviks zina stāstīt, ka starp 22 tūkstošiem mednieku Latvijā ir aptuveni 1200 nepilsoņu.
Saskaņā ar valsts drošības iestāžu vērtējumu, uz kuru atsaucās likumprojekta autori, ir identificēti riski, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, kuru rīcībā Latvijā ir šaujamieroči, potenciāli var radīt apdraudējumu Latvijas valsts un sabiedriskajai drošībai. Tādēļ ar mērķi aizsargāt cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu un sabiedrības drošību, ņemot vērā Krievijas izvērsto karadarbību Ukrainā un pret Latviju ilgstoši vērstās izlūkošanas un informatīvās ietekmes aktivitātes, ar ieroču aprites likuma grozījumiem iecerēts noteikt, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem Latvijā šaujamieroči un munīcija nav pieejama.
Savukārt vēlmi tiesības uz ieročiem liegt arī nepilsoņiem koalīcijas pārstāvji pamato cita starpā ar pirms vairākiem gadiem Aizsardzības akadēmijas veikto pētījumu, kurā atklājās, ka Latgalē, kurā ir ievērojams nepilsoņu skaits, proporcionāli lielāks ir atbalsts Krievijas politikai.
Saskaņā ar Saeimas vairākuma atbalstītajiem grozījumiem, kurus iecerēts apstiprināt steidzamības kārtā, Baltkrievijas un Krievijas pilsoņiem, kā arī nepilsoņiem izsniegtās ieroču atļaujas tiks anulētas nākamā gada 1. jūnijā.
Līdz tam laikam likuma grozījumu skartajiem Latvijas iedzīvotājiem ir jāpārdod savi ieroči vai arī naturalizācijas kārtībā jākļūst par Latvijas pilsoni, kas iespējams, ja Latvijā nodzīvoti vismaz pieci pēdējie gadi un persona māk latviešu valodu.
To, ka tiesību uz ieroci atņemšana nepilsoņos veicinās vēlmi kļūt par pilsoni, apšauba likumprojektu neatbalstošās “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs. “Viņi ir Latvijai piederīgie, vai mums vajag viņus kacināt? Viņus kaut kādā veidā atkal savās tiesībās apskādēs. Domāju, ka vairāk vajadzētu domāt, kā motivēt pārvarēt valodas zināšanu barjeru un kļūt par pilsoņiem. Bet, ierobežojot tiesības, vai mēs motivējam uz pilsonību? Drīzāk šaubos, ja viņi paši līdz šim līdz tam nav nonākuši. Man sabiedrības integrācijā pātagas politika nepatīk,” saka J. Urbanovičs.
Iebildumi ir arī H. Barvikam, kurš norāda, ka, mednieku saimei samazinoties par 1200 biedriem, meža dzīvniekiem būs mazāk šķēršļu, lai nodarītu kaitējumu mežsaimniekiem un lauksaimniekiem. Jau tagad “Latvijas valsts meži” dzīvnieku postījumu novēršanai tērējot piecus miljonus eiro gadā, bet zemnieki krietni vairāk. Līdz ar likuma spēkā stāšanos šie izdevumi un nodarītie postījumi pieaugšot. Vienlaikus mednieku kopienas līderis atzīst, ka saprot politiķu izvēli.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
