Premjere Evika Siliņa – daudziem būs labi - tikai ne valstij un tautai

Valsts prezidents Edgars Rinkevičs ir informēts par trešdien gaidāmo slēgto JV valdes sēdi. Valsts prezidentam teikts, ka valde kā vienu no variantiem izskatot premjera amatam virzīt E. Siliņu. No tā, pēc JV delegātu klāstītā, būšot vieni vienīgi ieguvumi. Proti, E Siliņa savas premjerēšanas laikā sadarbībā ar Valsts prezidentu darīšot visu iespējamo, lai partijas biedrs Krišjānis Kariņš pēc Eiroparlamenta vēlēšanām nonāktu eirokomisāra krēslā. Šāds pavērsiens varētu būt Eiropas Savienībai pieņemams, jo K.Kariņš, daudzu gadu garumā vadot Latvijas valdības, ir sevi apliecinājis kā stingrs ekonomiskās lejupslīdes kursa piekritējs.

Nākamais ieguvums līdz ar E. Siliņas nonākšanu premjera krēslā ir A. Ašeradena palikšana finanšu ministra amatā. Tā esot svarīga vairāku apsvērumu dēļ. Pirmais un galvenais - būs iespēja realizēt līdz šim no sabiedrības acīm zem deķa turēto nodokļu reformu. Tai paredzēts glābt valsti no bankrota un valsts amatpersonu atalgojumu no stagnācijas. Kā pārsteigums un mierinājums sabiedrībai tikšot piedāvāts uzlikt bankām solidaritātes nodokli. Taču, lai bankām vienām nebūtu jājūtas nelāgi, palielināts tiks pievienotās vērtības nodoklis (PVN) līdz 23% līdzšinējo 21% vietā. Reforma paredzot likvidēt arī samazināto PVN, jo īpaši grāmatām. Atbilstoši reformas autoru iecerei, nodokļu reforma piespiedīs cilvēkus daudz čaklāk strādāt un tad jau arī grāmatas nebūs laika lasīt. Tiks celti arī citi uzņēmējdarbību bremzējoši nodokļi.

Ekrānšāviņš

Bez tam JV simpātiska šķietot A.Ašeradena degsme skubināt sabiedrību uz valsts krājobligāciju iegādi. Zem ministra lupas izstrādāts krājobligāciju tirdzniecības jaunais dizains, kurš, pēc izstrādātāju ieceres, ielīksmos ļaužu prātus iegādāties aizvien vairāk krājobligācijas. Rūpes par hipotekāro kredītu ņēmējiem, kas jau grimst procentu maksājumu slogā un mājsaimniecībām, kurām vēl jālaiž bērni uz skolu, salīdzinot ar krājobligāciju projektu - tīrais nieks.

Visbeidzot no Siliņas-Ašeradena tandēma būšot vēl viens ļoti būtisks ieguvums. Šobrīd pili pametusī bijusī Valsts prezidenta padomnieku korpusa vadītāja un A. Ašeradena līdzgaitniece daudzu gadu garumā Sarmīte Ēlerte gūs jaunu pielietojumu. Viena lieta komandēt Valsts prezidentu un viņa kanceleju, pavisam cita lieta vadīt valsti un tās valdības ministrus. Jaunajā valdībā vieta atradīsies gan S. Ēlertei, gan viņas padomnieku korpusam.

Protams, ka viens no galvenajiem jautājumiem - valdības sastāvs. Valsts prezidenta uzstādījums bijis - valdībā noteikti jābūt “Progresīviem”. JV pārstāvji pauduši gatavību valdībā uzaicināt "Progresīvos", Apvienoto sarakstu un ZZS. Runātāji īpaši uzsvēruši ZZS degsmi būt valdībā un atbalstīt Stambulas konvencijas ratificēšanu. Tikmēr acīgie sociāo tīklu lietotāji pamanījši, ka darbam jaunajā valdībā čakli gatavojas arī “Progresīvie”. Viņi no saviem sociālajiem tīkliem izdzēsuši visus savus ierakstus no Saeimas vēlēšanu laika un pēcvēlēšanu diskusijām par neiešanu valdībā ar ZZS, lai nepieļautu oligarhu varas turpināšanos.

JV ir ļoti izdevīga “Progresīvo” ienākšana valdībā arī citu apsvērumu dēļ. Proti, “Progresīvie” ir nepieredzējuši valdības darbā bez tam ar viņiem īpaši cieši neviens no pārējiem koalīcijas partneriem nav izrādījis vēlēšanos komunicēt. Tas nozīmē, ka "Progresīvo" bloķēšanās ar kādu no koalīcijas partneriem, lai traucētu JV realizēt ieceres, nav iespējama. Tādējādi JV būs iespēja pilnībā noteikt valdības darbu.

Tomēr ir viena problēma. Apvienotais saraksts, konkrēti trīs tās vadošie biedri - Māris Kučinskis, Edgars Tavars un Didzis Šmits valdībā nevēlas redzēt ZZS. Katram no viņiem ir savas pamats to nevēlēties. M. Kučinskim un E. Tavaram ir mieles par pašu sarunāto par ZZS, savukāt D.Šmitam tīri pragmatiskas intereses. Skaidrs, ka ZZS sev pieprasīs Zemkopības ministriju, līdz ar to D.Šmitam ministra krēslu nāksies zaudēt.

Diemžēl šajās spraigajās diskusijās piemirsies viens aspekts - Latvijas ekonomika un tās straujā lejupslīde. Latvijai šā gada otrajā ceturksnī redzams IKP samazinājums - izskatās, tā būs arī trešajā kvartālā. Ja notiek IKP samazināšanās divus kvartālus pēc kārtas, tad trešajā kvartālā jau sākas recesija. IKP kritums pie augošām procentu likmēm nozīmē būtisku dzīves kvalitātes pazemināšanos. Lai segtu parādus, jābūt IKP pieaugumam. Valdības veidotāji par to pagaidām nedomā. Neviens no esošajiem un potenciālajiem topošajiem ministriem nav pat uzdrīkstējies izvirzīt jelkādu ideju ko darīt un kā glābt valsti. Ideju un rīcības trūkums ir dramatiska Latvijas politikas īpašība. Traģiski, bet izskatās, ka nekas nemainīsies.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā