Rīgas parādsaistības pārsniedz 710 miljonus

Ar mēneša nobīdi Rīgas dome apstiprinājusi pilsētas jauno budžetu. Pārmaiņu koalīcija to pasludinājusi par prioritāšu, nevis ambīciju budžetu. Budžeta deficīts augs, taču tas nenozīmējot, ka Rīga grimst parādos. Taču pielikums Nr. 1 paskaidrojuma rakstam un Rīgas domes priekšsēdētāja ziņojumam par Rīgas pilsētas pašvaldības 2021. gada budžetu liecina, ko citu. Galvaspilsētas parādsaistības pārsniedz 0,7 miljardus eiro.
29.01.2021. Imants Vīksne
 
©Scanpix

Finanšu departamenta direktors Uldis Rakstiņš uzsver, ka medijos atspoguļota aplama izpratne par Rīgas parādsaistībām. Pilsēta šogad aizņemas 65 miljonus eiro, taču 60 miljoni tiek atdoti Valsts kasei un citiem aizdevējiem. Tādējādi Rīgas parādsaistības palielinās tikai par 5 miljoniem eiro. Pārējo starpību starp ienākumiem un izdevumiem pilsēta sedz ar iepriekšējo gadu atlikumiem kontos.

Procentos 134 miljoni

Taču, skaidrojot deputātiem un plašākai publikai pilsētas parādu un budžeta deficīta maznozīmīgu, netiek uzsvērts kopējais Rīgas pilsētas pašvaldības aizņēmumu, galvojumu un ilgtermiņa saistību apmērs. Bet pieminēt ir vērts, jo tas ir milzīgs un parādu atmaksāšana būs daudzu gadu slogs, ja vispār kādreiz no tā izdosies atbrīvoties. Pilsētas saistību aprēķins atrodams nevis saistošajos noteikumos Nr. 392 “Par Rīgas pilsētas pašvaldības 2021. gada budžetu”, bet gan pielikumā Nr. 1. Noslēdzošajā ailītē, kur horizontāli “Pavisam kopā” satiekas ar vertikālo “Pavisam”, lasāms skaitlis 710 327 619. Tātad Rīgas aizņēmumu, galvojumu un ilgtermiņa saistību apmērs pārsniedz 710 miljonus jeb 0,71 miljardu eiro.

Saistošo noteikumu paskaidrojuma rakstā minēts, ka parādsaistību pamatsumma 2020. gada beigās veidoja 576 miljonus eiro, tātad tikai procentos ir jāsamaksā 134 miljoni eiro! Finanšu departaments gan paredz, ka 2021. gada beigās pamatsummas parāds samazināsies līdz 571 miljonam eiro jeb 62,3% no plānotajiem budžeta ieņēmumiem. Līdz gada beigām pašvaldība būs atmaksājusi ap 70% no kopējām Dienvidu tilta būvniecības un finansēšanas saistībām. Šī ir nozīmīgākā parādu pozīcija, taču vēl ir lērums citu. Kopumā pašvaldībai ir 95 spēkā esoši aizņēmumi no dažādiem avotiem - Valsts kases, pazīstamām bankām un reti dzirdētiem ārzemju aizdevēju kantoriem.

Šogad jāatdod 74 miljoni

Precīzs parādu atdošanas grafiks tiek plānots līdz 2026. gadam. Šogad jāatmaksā gandrīz 74 miljoni. Rīgas domes pārmaiņu koalīcija naktsmieru var gūt, vienīgi domājot par to, ka pārliecinoši lielāko daļu šo parādu saražojuši iepriekšējie galvaspilsētas sasaukumi. Taču ar parādiem jākaujas un arī pilsēta no pašreizējā pagrimuma jāvelk laukā tagad un tūlīt. Apstākļos, kad budžets tiek samazināts, jo valsts pārdalījusi iedzīvotāju ienākumu nodokli sev par labu, iedzīvotāju skaits samazinās un vēl kovids neatstājas, uzdevums faktiski neizpildāms.

Pilsētas budžeta ieņēmumi šogad plānoti 916 miljonu apmērā. Pilsētas budžeta izdevumi plānoti 1,040 miljardi eiro. Un abas summas ir nepietiekamas lai īstenotu Rīgā labklājības revolūciju.

Tieši tādēļ Rīgas domes 2021. gada budžets tiek reklamēts kā prioritāšu, nevis jaunu ambīciju budžets. Dievs dod tikt galā ar vecajām ambīcijām.

Valsts rāda piemēru

Rīgas pilsētas budžetā šogad noteiktas trīs prioritātes: sociālā drošība, pirmsskolas izglītība un infrastruktūras objektu attīstība. Runa primāri ir par lielāku atalgojumu pedagogiem un sociālajiem darbiniekiem, kā arī diviem tiltiem. Brasas un Deglava tiltu būvniecībā ir sadārdzinājums, nokavēti termiņi, un to pabeigšanai nepieciešami 30 miljoni eiro. Bet tikmēr arī citi Rīgas tilti turpina brukt un ielu uzturēšanai kopumā tiek atvēlēti nepietiekami līdzekļi. To budžeta preses konferencē atzina pats Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. Taču paziņojumā presei viņš izsakās optimistiskāk:

“Šis ir izglītības, sociālās jomas un infrastruktūras attīstītības budžets. Tas nozīmē pašvaldības pretimnākšanu ģimenēm ar bērniem, lai cilvēki būtu droši par savu rītdienu. Tas nozīmē arī rūpes par neaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem šajā sarežģītajā laikā. Un tas nozīmē nolaistās pilsētas infrastruktūras pakāpenisku atjaunotni un mazāk sastrēgumu ielās. Uz to ir vērsts šis budžets. Tāpat ir gandarījums, ka ir izdevies ietaupīt līdzekļus, mainot nosacījumus iepriekš noslēgtajiem un Rīgai neizdevīgajiem līgumiem!” Daudzi lieki tēriņi esot apcirpti, un tā tikšot darīts arī turpmāk.

Attiecībā uz aizņemšanās politiku Rīgai neko diži pārmest nevar, jo arī Latvijas valsts jau kopš neatkarības atgūšanas ir tērējusi vairāk, nekā patiesībā var atļauties, un saskaņā ar pēdējo pieejamo Valsts kases ceturkšņa pārskatu kopējais valsts parāds rudenī bija tuvu 13 miljardiem. No tiem pašvaldību artava ir 1,7 miljardi, un vairāk nekā trešā daļa ir tieši galvaspilsētas parāds.