Skolu direktori: Rīgas skolās ir izveidojusies ārkārtas situācija, jārīkojas nekavējoties

Galvenā problēma, pēc Rīgas skolu direktoru teiktā, ir katastrofāls pedagogu trūkums. Turklāt tā nav tikai šā brīža situācija. Skolas ar šo problēmu cīnās jau vairākus gadus. Portāls NRA jau rakstīja, ka pērn augustā - mēnesi pirms mācību gada sākuma - Rīgā un Pierīgā izglītības iestādēs bija brīvas 495 vakances, kurās meklēja gan pedagogus, gan tehniskos darbiniekus, to skaitā pirmsskolas skolotāju trūka 98 vietās. Pirms trim gadiem - 2019. gada augustā - Rīgā brīvas bija 385 pedagogu darba vietas.

“Katru gadu pedagogiem pieaug prasības - nāk klāt arvien jaunas funkcijas. Piemēram, sadarbība pedagogu grupās, plānojot mācību saturu; savstarpējā mācību stundu vērošana un stundu analīze; metodisko materiālu veidošana atbilstoši jaunā satura prasībām; mācību satura, procesa diferenciācija un individualizācija (arī klasēs ar 30 skolēniem un bez pedagoga palīga), atbalsta sniegšana jaunajiem pedagogiem; kovida pandēmijas laikā arī skolēnu testēšana, klašu vēdināšana, kas saglabāsies; virsmu dezinficēšana utt.). Tas situāciju tikai pasliktina. Tāpat joprojām notiek dažādu līmeņu - gan valsts, gan pašvaldības - reformas un noteikumu maiņa gan izglītības saturā, gan procesā, gan arī skolu pārvaldībā un administrēšanā, neņemot vērā izglītībā esošo krīzes situāciju,” skaidro skolu direktori.

Skolu vadība, lai nodrošinātu mācību procesu, pedagogu trūkumu risina, krietni palielinot jau esošo pedagogu slodzes. Tas, protams, veido strādājošo pedagogu pārslodzi, līdz ar to arī izdegšanu. Rezultātā no skolām aiziet arī tie pedagogi, kas normālos darba apstākļos turpinātu darbu.

“Sabiedrībā, masu medijos par pedagogu trūkumu, pārslodzi runā jau tik sen, ka tas tiek uztverts par normu. Rīgas skolu direktori zvana trauksmes zvanus un aicina atbildīgās institūcijas problēmu risināt nekavējoties - izglītība ir nonākusi ārkārtas situācijā,” vēstulē raksta Rīgas skolu direktori.

Viņi lūdz Izglītības un zinātnes ministriju, pirmkārt, nodrošināt Darba likuma 40. panta 2. daļas 6. punkta ievērošanu arī attiecībā pret pedagogiem. (Šis pants paredz darba līgumā ietvert darba samaksas apmēru un izmaksas laiku.)

Otrkārt, lemt par bezmaksas studiju iespējām pedagoģijā, tajā skaitā 72 stundu kursiem pedagogiem citas specialitātes un arī pedagoga kvalifikācijas iegūšanai ne tikai Latvijas Universitātē, bet arī citās Latvijas augstskolās; budžeta studiju vietu skaita palielināšanu topošajiem skolotājiem/pedagogiem.

Skolu direktori arī aicina Rīgas valstspilsētas pašvaldību, pirmkārt, noteikt, kā to paredz Izglītības likuma 17. panta 3. punkta 25. apakšpunkts, “no pašvaldības budžeta līdzekļiem apmaksāto vietu skaitu augstskolās”, otrkārt, nodrošināt izglītības iestādēs pedagogu mentoru un mācīšanās konsultantu slodzes/likmes un, treškārt, palielināt izglītības iestādēm pašvaldības piemaksu no 7,11 eiro uz 35 eiro par likmi, kā arī lemt par stipendijām Rīgā strādājošiem studentiem; nekustamā īpašuma nodokļa samazināšanu pedagogiem; 100% atlaidi sabiedriskajā transportā; atlaidēm pedagogiem komunālajiem pakalpojumiem; programmu, kursu organizēšanu (sadarbībā ar Rīgas Izglītības informatīvi metodisko centru) vidusskolēniem, kas motivētu studēt pedagoģiju.

“Lielu daļu problēmu ir iespējams risināt sadarbībā. Rīgas skolu direktori ir atvērti sarunām, sadarbībai, lai kopīgi rastu labāko risinājumu,” vēstules noslēgumā uzsver skolu direktori.

Portāls NRA jau rakstīja par galvenajiem skolu pedagogu trūkuma cēloņiem. Tie, pēc Latvijas izglītības vadītāju asociācijas un Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības domām, ir skolotāja profesijas prestiža trūkums, zemās algas un nepilnīga pedagogu sagatavošana.

Pirmdien plānota tikšanās

Nākamajā pirmdienā, 20.jūnijā, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā notiks sanāksme ar Rīgas skolu skolu direktoriem par viņu izvirzītajām prasībām, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē.

Pašvaldībā norāda, ka ir jāveic aprēķini, lai precīzi noteiktu, kādu iespaidu prasības atstātu uz Rīgas 2023.gada budžetu, kā arī jāturpina dialogs ar Izglītības un zinātnes ministriju par pedagogu atalgojuma sistēmas maiņu.

Tomēr jau šobrīd mēs redzam, ka papildu finansējums nepieciešams ne vien pedagogu atalgojuma palielināšanai, bet augošo energoresursu cenu dēļ ievērojami līdzekļi - vismaz 9 miljoni eiro - būs nepieciešami arī skolu ēku uzturēšanai,

norāda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Iveta Ratinīka (LA).

Ratinīkas ieskatā, skolu direktoru vēstulē norādītās prasības skaidri iezīmē problēmas, kas šajā jomā pastāv nacionālā līmenī. Liela problēma visā Latvijā esot gan jaunu pedagogu sagatavošana, gan vakanču aizpildīšana, kā arī nevienlīdzīgās mērķdotācijas skolotāju algām Rīgā un citās pašvaldībās.

Rīgai daudzu gadu garumā pēc spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem tiek piemērota tāda proporcija, kuras rezultātā Rīgas skolas pedagogu darba samaksas izdevumu segšanai saņem par 6% mazāku finansējumu nekā citas valstspilsētas un par 15% mazāk nekā Pierīgas pašvaldības.

Arī paredzētā skolotāju atalgojumu sistēmas maiņa aktualizētās problēmas risinās tikai daļēji, vērtē Ratinīka.

Fakti:

Pedagogu izglītība: izglītojamo skaits mācību gada sākumā un beigušo skaits

Avots: CSP

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā