Bez mantas novērtēšanas nevar pabeigt t.s. Lemberga lietas iztiesāšanu

Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāts Māris Grudulis, rakstiski atbildot uz Neatkarīgās jautājumiem par kriminālprocesā arestētu mantu, kuru pašlaik glabāšanā uzdots pārņemt Nodrošinājuma valsts aģentūrai, skaidro - ja tiek arestēts tas, kas nemaz nav manta, tiek pārkāpts likums. Ja protokolā par aresta uzlikšanu mantai ir atspoguļots tas, kas nemaz nav noticis, šis protokols ir viltots.
PROTOKOLS PAR TO, KĀ 2007. GADĀ TĀ DEVĒTAJĀ LEMBERGA KRIMINĀLPROCESĀ TIKA UZLIKTS ARESTS “MANTAI”. No protokola skaidri ir redzams, ka arestētā “manta”, kas diezin vai vispār ir “manta, aresta brīdī nav novērtēta. Tāpat nav ticams, ka ir pārbaudīts, vai šī manta vispār eksistē – 45 minūtēs tas nemaz nav izdarāms un krimināllietas materiālos nav arī “mantas” (“turētāja akciju”, trasta līgumu u.tml.) kopiju. Iztiesāšanas laikā tiesa ignorēja neskaitāmus lūgumus pieprasīt atskaites no Rudolfa Meroni par arestētās mantas stāvokli, kas šobrīd ļautu kaut vai aptuveni nojaust tās vērtību ©Kolāža

Publiska informācija liecina, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) nevar pārņemt arestēto mantu, jo iepriekšējais mantas glabātājs - Rudolfs Meroni - netaisās sadarboties ar Latvijas valsti un netaisās šo mantu atdot. Kā, jūsuprāt, NVA būtu jārīkojas, lai kaut kā aizstāvētu Latvijas valsts godu?



Domāju, ka es galīgi neesmu tā persona, kurai mācīt to, kā rīkoties NVA.



Ir redzams, ka ir piepildījies viss, par ko tiesu un prokuratūru iepriekšējo 12 tiesvedības gadu laikā brīdināja ne tikai aizstāvība, bet arī cietušā pārstāvis un personas, kuras bija saistītas ar arestēto mantu(Olafs Berķis un citi AS Ventbunkers akcionāri). Tiesa pilnībā ignorēja šos brīdinājumus. Piemēram, tika ignorēts brīdinājums, ka “patiesā labuma guvēja tiesības” nemaz nav manta. Ko tagad darīt NVA?

“Patiesā labuma guvēja tiesības” Latvijas likumos tiešām nemaz nepastāv, kā dēļ to mantisko vai nemantisko raksturu ir jāvērtē saskaņā ar tās valsts tiesībām, kuras jurisdikcijā šī “manta” pastāv. Ja reiz procesa virzītājs “patiesā labuma guvēja tiesībām” uzlika arestu, tad tās atbilda mantas juridiskajam statusam. Nevar būt, ka procesa virzītājs arestē kaut ko vairāk vai kaut ko citu, kā tikai to, ko paredz un atļauj arestēt likums.

Ja likums arestēt ļauj mantu, tad, arestējot kaut ko, kas netiek aptverts ar mantas jēdzienu, tiek pārkāpts likums.



Vairākkārt tiesas procesa laikā tika brīdināts, ka “manta” ārvalstīs nemaz nav arestēta, jo nav nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi par reālu aresta uzlikšanu. Tiesa ignorēja šos lūgumus, tostarp Aivara Lemberga lūgumu, lai manta beidzot tiktu tiešām arestēta. Ko tagad darīt NVA?



Saskaņā ar protokolos par aresta uzlikšanu ietverto informāciju, “mantas” arests ir ticis izpildīts Latvijā, jo ir ticis sastādīts protokols par arestētās mantas nodošanu glabāšanā R.Meroni. Protokols var atspoguļot tikai to, kas ir izdarīts attiecīgajā procesuālajā darbībā. Ja protokols satur ziņas, ka arestētā manta ir nodota glabāšanā R.Meroni, tad tas tā arī ir ticis izdarīts, un lēmums par aresta uzlikšanu mantai ir ticis izpildīts tepat Latvijā. Pretējā gadījumā protokols ir viltots.



Domāju, ka NVA nav un nevajag daudz tiesisko instrumentu, kā pārņemt mantu.

Ja mantas glabātājs to nenodod, tad atliek tikai informēt tiesību aizsardzības iestādes par to, ka mantas glabātājs mantu neatdod.

Tālāk jau kompetentai iestādei ir jāizmanto tās rīcībā esošie tiesiskie instrumenti, lai pārliecinātos, vai manta nav izšķērdēta, vai arī to nav piesavinājusies persona, kurai glabāšana bija uzticēta. Nekāds jauns velosipēds šeit nav jāizgudro.



NVA savās atbildēs Neatkarīgajai norāda, ka tiesa viņiem nav likusi mainīt uzņēmumu valdes un padomes, kuras līdz šim kontrolēja R. Meroni. Kā NVA varēs pārņemt arestēto mantu, ja nepārņems uzņēmumu valdes un padomes?



NVA ir jāpārņem tikai tas, kas ir ticis arestēts. Nekādas tiesības, kas izriet no arestētās mantas, saskaņā ar procesuālajiem lēmumiem, nav tikušas arestētas. Ja tiek arestētas akcijas, tad tas nenozīmē, ka akcionārs tiek ierobežots realizēt savas akcionāra tiesības, tajā skaitā iecelt uzņēmumu padomes un valdes. Pārņemot glabāšanā arestētās akcijas, NVA neiegūst nekādas tiesības, kas ir akciju īpašniekam. NVA uzdevums ir glabāt arestēto mantu, nevis veikt komercdarbību, izmantojot arestēto mantu.



Jūs un citi speciālisti nepārprotami apgalvo, ka “patiesā labuma guvēja tiesības”, kas it kā esot arestētas, nemaz nav “manta”. It sevišķi jau Latvijas uzņēmumos, jo Latvijas likumdošanā vispār šāda termina nav. Kā šīs “tiesības” varētu pārņemt NVA?

/ Kolāža

Patiesā labuma guvēja tiesības no civiltiesību teorijas viedokļa ir personiska tiesība ar mantisku raksturu. Tas nozīmē, ka tiesība ir saistīta ar konkrētu personu un tās nodošana (tajā skaitā konfiskācija) citai personai nav īstenojama, izmantojot piespiedu mehānismus. Salīdzinājumā - tā ir līdzīga tiesībām uz pensiju, kurām arī ir mantisks raksturs, tomēr tā ir saistīta ar konkrēto personu - pensijas saņēmēju. Tiesības saņemt pensiju nevar nedz arestēt, nedz konfiscēt; piedziņa ir vēršama uz konkrētu naudas summu, kuru konkrētā brīdī saņem konkrēta persona. Kamēr Latvijas likumos netiks noteikts speciāls tiesisks režīms patiesā labuma guvēja tiesībām (pašlaik šādu tiesību Latvijas likumos vēl nemaz nav), tikmēr nekāda to arestēšana pat teorētiski notikt nevar.

Domāju, ka patiesībā jau nekādas “patiesā labuma guvēja tiesības” arestētas nemaz netika un protokols par aresta uzlikšanu mantai, daļā par patiesā labuma guvēja tiesībām nemaz neatspoguļo to nodošanu glabāšanā R.Meroni. Nevaru pat iedomāties, kā protokola sastādīšanas laikā prokurori “nodeva” un R.Meroni “saņēma” glabāšanā “patiesā labuma guvēja tiesības”.



Uzņēmumu reģistrā R. Meroni reģistrēts kā patiesais labuma guvējs virknē uzņēmumu, balstoties uz, citēju, “Aresta Lēmumiem.”

Vai Uzņēmumu reģistram tagad Dr. R. Meroni nav jāsvītro no patiesajiem labuma guvējiem?



Uzņēmumu reģistrs reģistrē patiesā labuma guvējus, balstoties uz uzņēmumu valdes iesniegto informāciju. Tieši uzņēmumu valdes locekļi ir atbildīgi par patiesas informācijas iesniegšanu, kuru Uzņēmumu reģistram nav pienākums pārbaudīt.



Advokāts Mārtiņš Kvēps apgalvo, ka arestētās mantas sarakstu sagatavojis R.Meroni un Latvijas prokurori mantas reālo esamību visticamāk nav pat pārbaudījuši. Tādējādi visi esot apvesti ap stūri, jo nav sapratuši, kas notiek. Bet vēlāk jau taču nāca apskaidrība, kas notiek. Tad kāpēc nekas netika darīts, piemēram, kaut vai netika prasītas atskaites par mantas stāvokli no R. Meroni?



Ir jānošķir arestētās mantas saraksts, ko iesniedzis R.Meroni, no protokola par aresta uzlikšanu mantai. Protokols var atspoguļot tikai un vienīgi to, kas patiesībā ir noticis procesuālās darbības laikā. Saskaņā ar protokolu, procesa virzītājs ir nodevis R.Meroni glabāšanā gan uzrādītāja akcijas, gan “patiesā labuma guvēja tiesības” . Tas nozīmē tikai to, ka gan vienas, gan otras ir nodotas no vienām rokām otrās. Par akcijām it kā viss ir skaidrs - prokurori nodeva attiecīgās akciju apliecības R.Meroni un izdarīja par to atzīmi protokolā. Kā tika nodotas “patieso labuma guvēju tiesības”, man ir grūti iedomāties, labprāt dzirdētu šajā procesuālajā darbībā klātesošo personu stāstu.

Nevar pastāvēt tāda situācija, ka protokola parakstītāji ar saviem parakstiem būtu apliecinājuši to, kas patiesībā nav noticis - tā jau būtu protokola viltošana.



Kāpēc netika novērtēta šī manta, kas tika nodota glabāšanā R. Meroni? Kriminālprocesa likuma 364.pantā teikts: “Mantas vērtību nosaka aresta uzlikšanas brīdī. Ja tas nav iespējams, mantas vērtību pirmstiesas procesā nosaka ne vēlāk kā līdz pirmstiesas procesa pabeigšanai, bet iztiesāšanā — līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu.”

Protokolā ir aprakstīta mantas vērtība, tātad novērtēšana ir tikusi veikta. Kā tas ir noticis, jāprasa tiem procesa dalībniekiem, kuri piedalījās konkrētajās darbībās. Protams, ja protokolā ir pozīcijas par mantu, kurai nav noteikta vērtība, tad tiešām -saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 364.panta otro daļu, tiesai ir pienākums to novērtēt līdz aiziešanai uz apspriežu istabu. Tas nozīmē, ka tiesai šis pienākums ir jāizpilda līdz sprieduma taisīšanai. Bez tā izpildes nevar pabeigt lietas iztiesāšanu.