Slimnīcu biedrības vadītājs: Mediķi jūtas pazemoti

Latvijas slimnīcas joprojām nav saņēmušas valdības pirms četriem mēnešiem apsolītās piemaksas par mediķu darbu Covid-19 epidēmijas apstākļos. “Tas ir vēl trakāk nekā absurds,” Neatkarīgajai saka Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs, “jo pirms vēl piešķirta nauda piemaksām par mediķu darbu sarežģītos apstākļos, slimnīcas jau kontrolē inspektori, pārbaudot, vai tiešām mediķi ir strādājuši. Tik lielu neuzticību pret medicīnas jomu vēl neesam redzējuši.”
07.07.2020. Inga Paparde
 
ATSPĒKO. Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs norāda, ka avansā piešķirto naudu slimnīcu darbībai nevar izmantot piemaksām, kurām finansējumu valdība apsolījusi pirms četriem mēnešiem un no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Situācija veselības aprūpē ir nokaitēta, jo šis piemaksu jautājums tiek risināts nemākulīgi un ļoti ilgi. Jau martā valdība atbalstīja divdesmit procentu piemaksas mediķiem, kuri tieši iesaistīti darbā ar Covid-19 izplatības seku novēršanu un strādājuši ārkārtas apstākļos. Veselības ministrija prognozēja, ka piemaksas slimnīcas saviem darbiniekiem varēs maksāt pa mēnešiem kopā ar darba samaksu, līdz ar to, kā domāja Slimnīcu biedrība, pirmajām piemaksām par martu vajadzēja būt jau aprīļa sākumā. Taču pēc trīs mēnešu solījumiem valsts finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nav ticis piešķirts nevienai no neatliekamās medicīniskās palīdzības pašvaldību slimnīcām. Latvijas Slimnīcu biedrības apkopotā informācija liecina, ka piemaksas par paveikto darbu no saviem līdzekļiem spējušas izmaksāt vien puse pašvaldību slimnīcu. Veselības ministrijā Neatkarīgajai paskaidroja, ka slimnīcām ir pieejami avansa maksājumi katru mēnesi 1/12 gada finansējuma daļa, ko varot izmantot piemaksām, savukārt Slimnīcu biedrība norāda, ka šī nauda ir domāta slimnīcas nepārtrauktas darbības nodrošināšanai, ne piemaksām.

SOLĪT APSOLA. Diskusijās ar Veselības ministrijas augstākajiem ierēdņiem acīmredzot pašvaldību slimnīcas nav uzklausītas (Jevgēņijs Kalējs un Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško) / Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Neatkarīgā uz sarunu par situāciju pašvaldību slimnīcās aicināja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītāju Jevgēņiju Kalēju.

Kāda ir situācija pašlaik ar piemaksām mediķiem par darbu Covid-19 epidēmijas laikā?

Diemžēl nekas nav mainījies. Neviena Latvijas pašvaldību slimnīca līdz šim (saruna notiek 6. jūlijā) nav saņēmusi valsts solītās piemaksas mediķiem. Mēs labi zinām, ka ārkārtas situācija sākās jau martā un premjerministrs jau uzreiz izziņoja, ka mediķiem, kuri strādās epidēmijas pirmajās rindās būs piemaksas par šo darbu. Tagad ir pagājuši jau gandrīz pieci mēneši, bet šī nauda piemaksām vēl nav piešķirta. Slimnīcu biedrība jau vairākas reizes par to publiski ir ziņojusi, taču nauda piemaksām tā arī nav saņemta. Tā vietā ir publiski paziņojumi, ka slimnīcām ir pieejams finansējums viena divpadsmitā daļa no gada finansējuma.

Veselības ministrija norāda, ka slimnīcas var izmantot piemaksām tām piešķirtos avansus, tomēr, vai šī finansējuma mērķis nav pavisam cits un to nemaz nedrīkst tērēt piemaksām?

Tieši tā. Domāju, Valsts kontrole būtu pirmā, kas pēc tam atklātu nepilnības un par to aizrādītu, ka finansējumu, kas primāri domāts slimnīcas nepārtrauktas darbības nodrošināšanai, izlietotu piemaksām. Šis finansējuma izlietošanas mērķis nav paredzēts valdības solīto 20 procentu piemaksu veikšanai mediķiem par darbu ārkārtas situācijas apstākļos. Finansējums tam tiks piešķirts, vismaz tā vienojās valdība un šādu lēmumu paziņoja arī mums, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Daļa slimnīcu ir izmaksājušas piemaksas darbiniekiem, tiesa, izmantojot citus finanšu avotus.

Mēs apkopojām datus un secinājām, ka puse slimnīcu ir uzņēmušās risku, es tieši vēlos uzsvērt, uzņēmušās risku, un no valdības nesaņemto finansējumu izmaksājušas no saviem līdzekļiem. Tās ir slimnīcas, kurām bijām brīvi līdzekļi. Taču 47 procenti slimnīcu darbinieki piemaksas par padarīto darbu vēl turpina gaidīt.

Jūsuprāt, kāpēc tik ilgi šis jautājums tiek risināts un vēl joprojām nav atrisināts?

Tas jums jājautā Veselības ministrijai vai Finanšu ministrijai, tomēr es vēlētos uzsvērt, ka pašvaldību slimnīcas Nacionālajam veselības dienestam ir iesniegušas atskaites gan par veikto darba apjomu ārkārtas situācijas apstākļos, gan par iegādātajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, taču joprojām nav skaidrs, cik liela daļa tiks kompensēta. Tajā pat laikā slimnīcas visu laiku tiek kontrolētas. Faktiski tās kontrolē vēl neiedotas naudas izlietojuma likumību. Tas ir lielākais absurds, ko vispār esmu pieredzējis! Četru cilvēku sastāvā inspekcija pārbauda, vai ārsts ir tajā dienā, kad viņam ierakstīta dežūra, ir strādājis un vai viņam pienākas piemaksa, kura vēl nemaz nav piešķirta. Slimnīcām prasa ļoti sīkas un detalizētas atskaites.

Tieši atskaites no Veselības ministrijas cita - Finanšu ministrija - min kā iemeslu, kāpēc piemaksu naudas piešķiršana kavējas.

Tas ir jājautā Veselības ministrijai, bet slimnīcas no savas puses informāciju iesniedza (Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Āris Kasparāns teicis, ka situāciju sarežģī tas, ka jāpārbauda vairāk nekā tūkstoš mediķu un tūkstošiem pavadzīmju - aut.). Esmu pārliecināts, ka ļoti daudzās jomās, kur izmaksātas kompensācijas saistībā ar Covid-19 krīzi, tādas atskaites, kādas prasa slimnīcām, netiek prasītas. Turklāt šis finansējums, kas nepieciešams slimnīcām piemaksām, salīdzinoši ir ļoti neliels, tas nesasniedz pat miljonu eiro. 20 procenti pie darba algas - tā kopumā nav liela piemaksas, bet par katru mediķi jāsniedz detalizētu informāciju. Tajā pat laikā mēs redzam, kā viena valsts subsidēta kompānija var saņemt “uz sitienu” ap 240 miljonus eiro. Premjers nolemju un šī nauda ir un tiek piešķirta, domāju, bez tādas detalizācijas pakāpes atskaitēm, kādas prasa slimnīcām.

Kā šādā situācijā jūtas mediķi, kuriem vārdos pasakās par darbu, bet ar piemaksām nesteidzas?

Mediķi jūtas slikti, un šāda situācija tikai vairo neticību valdības lēmumiem. Tas nav lojāli ne pret mediķiem, ne slimnīcām, kuras tagad spilgti izjūt neuzticēšanos to darbam, lēmumiem, lai gan krīzes sākumā bija uzmundrinoši vārdi, cik mediķi un slimnīcas ir svarīgas Covid-19 krīzes novēršanā. Tā ir neticība pašu cilvēkiem, jo arī slimnīcas būtu pelnījušas tādu attieksmi kā atsevišķi lieli uzņēmumi, kuri krīzē bez jebkādām atskaitēm saņem simtus miljonus atbalstam. Domāju, ka visa šī situācija nemotivē mediķus pašaizliedzīgam darbam un darbam pirmajās epidēmijas rindās, īpaši, ja mēs runājam par iespējamo otro Covid-19 vilni rudenī. Valsts no mediķiem sagaida pašaizliedzīgu darbošanos bīstamas infekcijas izplatīšanās apstākļos, taču nepilda solīto un pat likumā ietverto algu reformu, kā arī neizmaksā mediķiem paredzētās piemaksas. Tā vietā, kā jau teicu, notiek pārbaudes par slimnīcu iesniegto atskaišu darba apjoma pamatotību.

MEDIĶI un citi slimnīcu darbinieki pēc izskanējušajiem solījumiem joprojām cer uz piemaksām, jo tikai daļa slimnīcu, vēl nesaņēmušas valsts naudu, izmaksājušas piemaksas / Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Kā, jūsuprāt, vajadzēja rīkoties valdībai un Veselības ministrijai piemaksu jautājumā?

Ja valdība piešķīra finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tieši slimnīcām un tieši piemaksām, tad šo naudu slimnīcām vajadzēja piešķirt nekavējoties. Nepieciešamo finansējumu slimnīcu vadītāji varēja nosaukt uzreiz, kāpēc neuzticēties viņu teiktajam? Savukārt pēc tam vērtēt, pārbaudīt, kontrolēt, ja būtu aizdomas, ka kādam piemaksas nav izmaksātas. Ministrijās acīmredzot nesaprot, ka tie ir reāli cilvēki, mediķi, kuri strādāja un joprojām strādā epidēmijas apstākļos. Mediķi ir pelnījuši ne tikai piemaksas, bet arī uzticēšanos.

Veselības ministrijas atbilde

Lai slimnīcām būtu pieejami brīvi finanšu līdzekļi un maksājumus būtu iespējams veikt, slimnīcām ir pieejami avansa maksājumi katru mēnesi 1/12 gada finansējuma daļa, ko pārskaita Nacionālais veselības dienests. Vienlaikus slimnīcām ir jāveic uzskaite par izmaksātajām piemaksām Covid-19 izplatības novēršanā iesaistītajam personālam. Pēc visu slimnīcu izmaksu apkopošanas šis finansējums tiks kompensēts atbilstoši Ministru kabinetā lemtajam. Par martu un aprīli aprēķinātais finansējums ir iesniegts Finanšu ministrijā un plānots, ka slimnīcām finansējums būtu jāsaņem tuvākajā laikā. Par maiju kompensācijas no Finanšu ministrijas vēl tiks prasītas.

VIEDOKLIS

Grigorijs Semjonovs, Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis

Slimnīcas personālam kompensācijas plānojam izmaksāt tikai tad, kad būs zināms kādu papildu finansējumu mums piešķirs no kopējiem līdzekļiem, kas domāti neparedzētiem gadījumiem. Šajā laikā jau esam ieguldījuši ļoti apjomīgus pašu līdzekļus slimnīcas nepārtrauktas darbības nodrošināšanā un visu pandēmijas apstākļos noteikto vadlīniju izpildē. Vēl joprojām nav zināms, kāda daļa no tiem tiks faktiski atgūta un kāda daļa no tiem paliks piemaksu izmaksāšanai. Piemaksu aprēķināšanas metodika neietver sevī to “neredzamo” darbu, ko paveica gan slimnīcas ārstniecības personāls, gan citi darbinieki, kas iesaistījās visa veida iekšējās reorganizācijās, vienību un nodaļu pārvietošanās, pacientu plūsmu pārvirzīšanā un sadalē. Tas palīdzēja nodrošināt, piemēram, ārstēšanas, izolācijas un šķirošanas procesus, un visu to, kas paliek neredzams un neatspoguļojams atsevišķās darba laika uzskaites tabulās, līdz ar to nav klasificējams saskaņā ar metodikas kritērijiem. Slimnīcu darbinieku sajūta par esošo situāciju ir slikta, jo cilvēki kārtējo reizi vīlušies valdības solījumos. Daļa no personāla izrāda neuzticību slimnīcas valdei, uzskatot, ka papildu finansējums slimnīcām jau ir saņemts un sadalīts, taču nav nonācis pie darbiniekiem. To kultivē arī fakts, ka masu medijos izskanējušie solījumi atšķiras no reālās situācijas. Diemžēl esošajā situācijā Daugavpils reģionālā slimnīca nevar atļauties izmaksāt piemaksas mediķiem, gaidot solītus līdzekļus, kuru apmērs ir tikpat neskaidrs kā kompensāciju piešķiršanas brīdis.