Plāno noteikt jaunus kritērijus, lai atvērtu aptiekas

Veselības ministrija ir pārskatījusi pašlaik pastāvošos aptieku izvietojuma ģeogrāfiskos un demogrāfiskos kritērijus un secinājusi, ka aptieku skaits pēdējo deviņu gadu laikā palielinājies vismaz par desmit procentiem, lai gan efektīvas sistēmas nodrošināšanai pietiktu ar 480 aptiekām jeb par 37 procentiem mazāk, salīdzinot ar pašreizējo aptieku skaitu. Jaunu aptieku atvēršanai līdz ar to būs plānoti stingrāki noteikumi, piemēram, mazāk apdzīvotās vietās vairs nevarēs atvērt otru aptieku, ja tur jau būs viena.
24.08.2020. Inga Paparde
 
ZĀLES. Brīvais tirgus aptieku darbībā nav mazinājis zāļu cenu, ko jau norādījusi Konkurences padome un ko tagad ņems vērā Veselības ministrija ©Dāvis Ūlands/F64

Tajā pašā laikā Veselības ministrijā Neatkarīgajai skaidro, ka tās mērķis nav aptieku slēgšana. “Mēs vēlamies sakārtot aptieku darbības kritērijus, mazinot riskus individuālo aptieku darbībai un novēršot manipulatīvas darbības aptieku nozarē,” saka Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere. Viena no šādām manipulācijām ir aptieku pozicionēt kā tādu, kurā uz vietas tiek gatavotas zāles, lai tuvākā apkārtnē neatvērtos cita aptieka. Realitātē šī zāļu gatavošana nereti izrādās vairāk vai mazāk fiktīva. “Bet vienlaikus mēs nevaram arī iet pret patērētāju interesēm, tāpēc mūsu priekšlikumu mērķis nav slēgt aptiekas,” Neatkarīgajai uzsver Inese Kaupere.

Ilgu laiku darbojās bez ierobežojumiem

Latvijā līdz 2002. gadam aptieku atvēršanai nebija ierobežojumu, nebija ne demogrāfiskā, ne ģeogrāfiskā kritērija, kā norāda Inese Kaupere, faktiski pilnībā brīvs un liberalizēts tirgus. 2002. gadā tika ieviesti aptieku demogrāfiskie kritēriji, bet 2006. gadā ‒ ģeogrāfiskie kritēriji. Aptieku izvietojuma kritērijus ieviesa pēc tam, kad ļoti liels skaits aptieku Latvijā (892 aptiekas) jau bija atvērtas bez demogrāfisko un ģeogrāfisko kritēriju esamības, līdz ar to ieviestie kritēriji kalpoja esošā lielā aptieku skaita pieauguma un koncentrēšanās ierobežošanai, kaut gan iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ un atsevišķu aptieku atvēršanas dēļ mazāk apdzīvotās vietās aptieku skaits uz 100 000 iedzīvotāju katru gadu aizvien pieaug. Piemēram, 2019. gadā aptieku skaits uz 100 000 iedzīvotāju pieaudzis par 13 procentiem, salīdzinot ar 2010. gadu.

Vēl Veselības ministrija secinājusi, ka aptieku sistēma ir mazāk efektīva, un par to liecina fakts, ka aptiekās ir nelieli zāļu krājumi un izteikti pieaug mākslīgā zāļu nepieejamība, tāpat novērojams atsevišķu lieltirgotavu un to aptieku tīklu pieaugošais dominējošais stāvoklis, par ko savā ziņojumā uzsvērusi jau Konkurences padome. Tā arī secinājusi, ka ievērojamais lieltirgotavu un aptieku tīklu īpatsvars nav veicinājis zāļu cenu samazināšanos aptiekās, jo zāļu ražotāju piešķirtās atlaides zāļu lieltirgotavām pacientus nesasniedz.

Aptieku lielvalsts?

Veselības ministre Ilze Viņķele Latviju sauc par “aptieku lielvalsti”, ko apliecina arī dati. Latvijā 2019. gadā bija 766 aptiekas, bet efektīvas sistēmas nodrošināšanai būtu jābūt 480 aptiekām jeb par 37 procentiem mazāk, salīdzinot ar esošo aptieku skaitu. OECD dati rāda, ka farmaceitu skaits uz 100 000 iedzīvotāju atbilst vidējam OECD valstu rādītājam, kamēr aptieku skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir par 44 procentiem lielāks nekā vidēji OECD valstīs. Latvijā ir liels aptieku skaits ar mazāku farmaceitu skaitu un līdz ar to arī pieejamību aptiekās, radot risku kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai iedzīvotājiem. To uzsver arī veselības ministre: brīvā tirgus principi šajā farmācijas nozarē radījuši negatīvas blaknes, piemēram, aptieku licence ir kļuvusi par tirgus objektu, par preci, aizēnojot aptiekas būtību - sniegt kvalitatīvu farmaceitisku aprūpi iedzīvotājiem.

VESELĪBAS ministre Ilze Viņķele Latviju dēvē par aptieku lielvalsti, tomēr eksperti norāda, ka aptieku lielais skaits un nevienmērīgais izvietojums lielākoties ir Rīgas problēma, jo lauku novados ir pat situācijas, kad vienīgā aptieka ir spiesta pārtraukt darbu / Oksana Džadana/F64

Lai veicinātu racionālāku aptieku izvietojumu, Veselības ministrija ir pārskatījusi pastāvošos aptieku izvietojuma ģeogrāfiskos un demogrāfiskos kritērijus un pašlaik noteikumu grozījumi nodoti izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē. “Darbs pie grozījumiem bija ļoti smags, jo industrija pretim ir ļoti motivēta, spēcīga, ar pieredzi un milzīgām biznesa interesēm,” saka Ilze Viņķele. Viņa priekšlikumus kritēriju izmaiņām aptieku darbībā sauc par daļēju kompromisu, lai gan, kā atklāja ministre, “daļa nozares spēlētāju šos ierosinājumus pat ir nodēvējuši par kara pieteikumu”. Lai gan ministre uzsver, ka mērķis nav aptieku samazināšana, sarunās ar ministriju nozares pārstāvji minējuši, ka jauno ierobežojumu dēļ aptieku skaits saruks par 70 līdz 80, jo komersanti slēgšot nerentablās aptiekas.

Viena aptieka un 500 metri

Veselības ministrijas sagatavotos priekšlikumus Neatkarīgajai komentē Veselības ministrijas speciāliste Inese Kaupere. Jaunas aptiekas izveidē joprojām darbosies demogrāfiskais princips ‒ apdzīvotā vietā ar iedzīvotāju skaitu, kas nepārsniedz 4000, varēs izvietot vienu aptieku. Pašlaik var izveidot divas aptiekas.

VIEDOKLIS. Veselības ministrijas speciāliste Inese Kaupere uzsver, ka jauno aptieku darbības kritēriju mērķis nav slēgt aptiekas, bet mazināt manipulācijas ar aptieku atvēršanai nepieciešamajām formālajām prasībām / Oksana Džadana/F64

I. Kaupere kā piemēru min šādu situāciju: mazapdzīvotā vietā jau izsenis darbojas individuālam farmaceitam piederoša aptieka, par kuru viņš gādājis, attīstījis, par neraugoties uz nelielo iedzīvotāju skaitu, bet tad savu aptieku šādā vietā nolemj veidot liela aptieku ķēde. Pašreizējie noteikumi to atļauj, tā faktiski individuālo farmaceitu izstumjot “no spēles” un pat piespiežot pārdot savu aptieku, iespējams, tam pašam aptieku tīklam. Tas, pēc Veselības ministrijas domām, protams, neveicina ne konkurenci, ne arī mazākas zāļu cenas pacientiem.

Arī jaunam noteikumam par aptieku ģeogrāfisko izvietojumu ir pamatojums. Pašlaik aptieku nevar izvietot tuvāk par 500 metriem no jau esošas aptiekas, kas strādā diennakti vai kurā gatavo uz vietas zāles.

Kā norāda Inese Kaupere šis nosacījums nereti izmantots manipulatīvi, piemēram, zāļu gatavošana bijusi pat fiktīva, tikai tāpēc, lai pastāvētu šāds statuss aptiekai, lai gan faktiski šāds pakalpojums iedzīvotājiem netiek sniegts.

Jaunajos noteikumos būs jauns noteikums ‒ minimālais attālums starp aptiekām apdzīvotu vietu robežās būs 500 metru rādiuss, un šis attālums būs jāievēro arī aptiekai attiecībā pret aptiekas filiāli. Izņēmums būs pašam farmaceitam piederošas aptiekas, kam nebūs jāievēro šis nosacījums. “Individuālam farmaceitam piederošu aptieku esamība nodrošina lielāku konkurenci,” saka I. Kaupere.

Izņēmums attieksies arī uz aptieku izveidi tirdzniecības centrā, kur arī līdz šim tika veiktas dažādas manipulatīvas darbības. Piemēram, pie tirdzniecības centra tuvāk par 500 metriem esoša aptieka aptur darbību, atļaujot ienākt aptiekai lielveikalā, bet pēc tam atkal atjauno savu darbu. Paredzot šajā situācijā izņēmumu, valsts ļaus šajā tirdzniecības centrā aptiekai ienākt, jo tas ir pacientu interesēs un nevienam nevajadzēs nodarboties ar kaut kādām manipulācijām. Arī slimnīcā varēs atvērt aptieku, pat ja ārpus tās tuvāk par 500 metriem darbosies aptieka.

“Ieguvumi būs labāka farmaceitiskā aprūpe, vienmērīgāks aptieku izvietojums, un mēs ceram izskaust manipulatīvas darbības aptieku izveidē,” rezumējot ieguvumus, saka I. Kaupere.