Pacienti ietaupa miljonus, bet zāļu budžetā veidojas deficīts

Kopš Latvijā ir spēkā jaunā kārtība kompensējamo zāļu izrakstīšanā, pacienti līdzmaksājumos par zālēm katru mēnesi ietaupa vairāk nekā miljonu eiro, kas kopumā pirmajos piecos mēnešos ļāvis pacientiem ietaupīt 5,05 miljonus eiro, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.
21.09.2020. Inga Paparde
 
SAMAZINA. Zāļu valsts aģentūra apkopojusi datus par jaunās kārtības darbību un uzsver, ka katru mēnesi zāļu ražotāji samazina cenu vairāk nekā 40 medikamentiem ©Vladislavs Proškins/F64

No šāgada 1. aprīļa ir mainīta valsts kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība - ārsts receptē tagad norāda aktīvo vielu, nevis konkrēta medikamenta nosaukumu, savukārt aptiekas no vienādas iedarbības zālēm izsniedz kompensējamās zāles ar zemāko cenu. Tās ir tikpat kvalitatīvas, efektīvas un drošas, norāda Zāļu valsts aģentūrā. Veselības ministre Ilze Viņķele Neatkarīgajai atzina, ka lēmums veikt šo reformu šā gada pavasarī, kad Latvijā sākās jaunā koronavīrusa epidēmija, tomēr bijis pareizs, jo, atliekot jaunās kārtības ieviešanu uz nenoteiktu laiku, pastāvēja bažas, ka to neieviestu nekad. Pēc ministres teiktā, ieguvumi ir acīm redzami, jo būtiski samazinās pacientu līdzmaksājumi, iegādājoties tādas pašas efektivitātes zāles, bet nepārmaksājot. Ietaupījums, ko rada šī jaunā sistēma, ļauj pacientiem ietaupīt, bet vienlaikus ietaupījums, kas rodas valsts pusē, ļaus papildināt kompensējamo zāļu sarakstu ar jauniem medikamentiem. Veselības ministre atzīst, ka arī šogad veidojas budžeta deficīts kompensējamo zāļu “makā”, jo arvien vairāk pacientu ir nepieciešams un tiesības saņemt valsts kompensētus medikamentus.

Līdzmaksājums mazāks uz pusi

Zāļu valsts aģentūra apkopojusi datus par zāļu izrakstīšanas jauno kārtību. Galvenais secinājums ‒ pacienti līdzmaksājumos par valsts kompensējamajām zālēm ik mēnesi ietaupa vairāk nekā vienu miljonu eiro. Kopumā kopš 1. aprīļa pacienti līdzmaksājumos ir ietaupījuši 5,05 miljonus eiro, bet pacientu līdzmaksājums par vienu recepti vidēji samazinājies par 1,60 eiro.

Pacientu vidējais papildus veiktais maksājums jeb līdzmaksājums par vienu recepti jūnijā samazinājies par 45 procentiem, jūlijā - par 46 procentiem, bet augustā - par 48 procentiem.

Piemēram, augustā tas ir samazinājies no 3,60 eiro uz 1,88 eiro, salīdzinot ar 2019. gada augustu. Pacientu līdzmaksājums par vienu recepti laikā no šī gada 1. aprīļa līdz 1. septembrim vidēji samazinājies par 1,60 eiro.

Brīdī, kad tapa zināms, ka no 1. aprīļa stāsies spēkā jaunā kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība, 250 kompensējamajiem medikamentiem ražotājs samazināja cenu, tai skaitā 50 medikamentiem, kuriem jau pirms tam bija zemākā cena,” stāsta Zāļu valsts aģentūras speciāliste Dita Okmane. Šā gada 2020. gada 1. maijā cenas tika samazinātas vēl 18 medikamentiem, 1. jūlijā - vēl 75 medikamentiem, bet 1. septembrī - vēl 45 medikamentiem.

Izsvītrots, bet arī iekļauts

Laikā no 2019. gada 1. februāra līdz 2019. gada 1. jūlijam pirms sistēmas maiņas no kompensējamo zāļu saraksta svītrots 81 medikaments, bet pēc sistēmas maiņas laikā no 2020. gada 1. februāra līdz 2020. gada 1. jūlijam - 99 medikamenti. Savukārt 70 jauni medikamenti ir iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā. Līdz ar to nav apstiprinājušās bažas, ka jaunā kārtība veicinās zāļu svītrošanu no kompensējamo zāļu saraksta. Gluži pretēji, tā veicinājusi zāļu cenu samazinājumu un zemākas cenas zāļu pieejamību.

Zāļu valsts aģentūra arī saņēmusi vairāk ziņojumu par zāļu blakusparādībām. No 2020. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam saņemti 175 ārstu un farmaceitu un 20 pacientu ziņojumi par zāļu blaknēm. Tas patiešām ir vismaz divreiz vairāk, jo 2019. gadā kopumā Zāļu valsts aģentūra saņēma tikai 61 ārstu un farmaceitu un 48 pacientu blakņu ziņojumus. “Ziņojumu analīze liecina, ka ziņotās blaknes ir jau norādītas zāļu aprakstā un lietošanas instrukcijā kā galvenokārt mazāk būtiskas blaknes, proti, tās ir jau zināmas un paredzētas,” stāsta D. Okmane. “Lai arī ziņojumu skaits palielinājies, blakņu ziņošanas aktivitāte Latvijā joprojām ir vērtējama kā zema, salīdzinot ar tādām valstīm kā Francija, Dānija un Nīderlande, kur saņemto blakņu ziņojumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem vairākkārt pārsniedz ik gadu Latvijā saņemtos ziņojumus.”

Tāpēc

Zāļu valsts aģentūra un Veselības ministrija aicina iedzīvotājus arī turpmāk par novērotajām blaknēm, ko, iespējams, izraisījušas zāles, ziņot gan ārstam vai farmaceitam, gan Zāļu valsts aģentūrai

un atgādina ‒ ja tam ir medicīnisks pamatojums, ārsts joprojām 30 procentos gadījumu var izrakstīt recepti konkrētajam kompensējamajam medikamentam, norādot zāļu komerciālo nosaukumu.

90% seko jaunajai kārtībai

Statistikas dati arī liecina, ka šā gada aprīlī, maijā un jūnijā ārstniecības personas izrakstīto kompensējamo zāļu receptēs ir lietojušas aktīvās vielas jeb starptautisko nepatentēto nosaukumu gandrīz 90 procentos gadījumu. Salīdzinājumam ‒ 2020. gada martā, kad jaunā kārtība vēl nebija stājusies spēkā, izrakstot zāles kompensācijas kārtības ietvaros, tikai 16 procentos gadījumu tika lietots aktīvās vielas nosaukums.

AICINA. Veselības ministrija aicina ārstus turpināt skaidrot jauno kārtību pacientiem, savukārt pacientus ‒ aktīvāk ziņot par zāļu blakusparādībām / Oksana Džadana/F64

Veselības ministrija aicina visus ārstus turpināt informēt iedzīvotājus par jauno kārtību, tai skaitā arī attālināti izrakstot kompensējamo zāļu receptes. “Ārsti visefektīvāk var gan sniegt nepieciešamo informāciju, gan atspēkot dažādus iedzīvotāju vidū iesakņojušos mītus, piemēram, ka dārgāki medikamenti ārstē labāk un ir iedarbīgāki, jo zāļu jomā augstāka cena nenozīmē labāku kvalitāti,” uzsver D. Okmane. Kā liecina šā gada augustā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja, sev nepieciešamo informāciju par valsts kompensētajiem medikamentiem pacienti primāri vēlas saņemt no sava ārsta vai farmaceita un tikai pēc tam no valsts iestādēm.

Latvijas ģimenes ārsti, slimnīcas un aptiekas ir nodrošināti ar nepieciešamajiem ārstiem, farmaceitiem un pacientiem paredzētajiem informatīvajiem materiāliem gan elektroniskā, gan arī drukātā formātā. Kopumā līdz šim ir izplatīts viens miljons informatīvo materiālu 1286 ģimenes ārstu praksēm, 37 Latvijas slimnīcām, 7 aptieku tīkliem visā Latvijā un profesionālajām organizācijām un asociācijām.

Kā jau Veselības ministrija minējusi iepriekš, jaunā valsts kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtība stājās spēkā no šā gada 1. aprīļa, un sistēmas izvērtējums un uzlabojumi notiks vismaz gadu no tās ieviešanas.

FAKTI

Kompensējamo zāļu izrakstīšana

* Aktīvā viela ir zāļu galvenā ārstējošā viela. Palīgvielas veido zāļu formu, krāsu, garšu un citas īpašības

* Zālēm ar vienādu aktīvo vielu un tādu pašu iedarbību var būt dažādi ražotāji, nosaukumi, izskats (krāsa, forma vai iepakojums) un var atšķirties to cena

* Ārsts kompensējamo zāļu receptē no 1. aprīļa norāda tikai zāļu aktīvās vielas nosaukumu. No zālēm ar vienādu aktīvo vielu un iedarbību valsts maksā par tām (kompensē), kurām ir zemākā cena

* Ja ir medicīnisks pamatojums, ārsts kompensējamo zāļu receptē norāda un valsts pacientam kompensē arī dārgākas zāles ar tādu pašu aktīvo vielu un iedarbību

* Ārsts un pacients sarunas laikā vienojas par to, vai pacients lietos valsts kompensētās zālēs; šādā gadījumā ārsts izrakstīs kompensējamo zāļu recepti

* Aptiekā piemaksāt par dārgākām valsts kompensējamajām zālēm vairs nevar

* Zāļu aktīvās vielas jeb starptautiskais nepatentētais nosaukums ir norādīts uz zāļu iepakojuma maziem burtiem un nereti slīprakstā, un tas ir arī lasāms visu zāļu lietošanas instrukcijās. Šis nosaukums uz iepakojuma atrodas līdzās ar lielajiem burtiem uzrakstītajam konkrēta ražotāja ieviestajam zāļu nosaukumam

Avots: Zāļu valsts aģentūra