E-veselība: miljoni ripos vēl
Tikmēr neapmierinātība ar e-veselību turpina gruzdēt, jo pilnvērtīgi, pēc ārstu teiktā, nedarbojas ne e-recepte, ne arī pati sistēma. Tiesa, pašreizējā e-veselības sistēmas darboties spēja ir labāka, nekā tā bija vēl pirms pusgada.
Nevēlamies mānīt paši sevi
Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija, kā arī citas komisijas ar apskaužamu regularitāti izskata jautājumu par e-veselību, lai konstatētu sasniegumus e-veselības sistēmas attīstībā. Tomēr līdzīgi kā skan sens sakāmvārds par Rīgu, tā arī e-veselība nekad nebūs pabeigta. Šāds secinājums izriet gan no mediķu un ārstniecības iestāžu teiktā, gan no Nacionālā veselības dienesta un Veselības ministrijas secinātā.
Veselības ministre Ilze Viņķele Neatkarīgajai pastāstīja, ka Veselības ministrija pašlaik gatavo ziņojumu valdībai, kā sakārtot un pārveidot e-veselību. Diemžēl ziņojuma nodošanas termiņš jau garām, notikusi neliela aizkavēšanās ar tā sagatavošanu. “Mums bija izšķiršanās, ko mēs darām ar e-veselību, ‒ vai pērkam un veidojam visu no jauna vai izmantojam no e-veselības to, ko iespējams izmantot, un pārējo uzlabojam,” Neatkarīgajai stāsta veselības ministre.
“Nolēmām, ka mums ir nepieciešams atrast profesionāļus, kuri varētu uzzīmēt vispareizāko veidu, kā īstenot visas tās ieceres un gaidas, kas mums ir attiecībā uz e-veselību. Proti, mēs pasakām vajadzības, viņi pasaka, kā to izdarīt.”
Veselības ministre uzskata, ka sevi mānīt nav nepieciešams, un, ja kaut kas ir jāuzlabo un jāpārveido, tas ir jādara, pat veidojot kādu daļu sistēmas no jauna.
Šos profesionāļus Veselības ministrija meklē konkursa kārtībā, un viņu uzdevums būs izveidot ceļa karti e-veselībai, lai saprastu, kā tās funkcionalitātes (funkcijas, kuras e-veselība pilda, piemēram, e-recepte), kuras jau strādā, salikt kopā ar tām, kuras nepieciešamas jau tuvākajā nākotnē. Veselības ministrija pirks šos pakalpojumus no ārpuses. Pēc I. Viņķeles teiktā, ministrijai nepieciešams valdības akcepts e-veselības projekta turpinājumam, taču papildu finansējumu ministrija neprasīšot.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka Veselības ministrija turpmākajai e-veselības sistēmas attīstībai (jaunajiem projektiem) naudu no Eiropas fondiem neizmantos, lai nepārtraukti nebūtu bažu, ka šo finansējumu Eiropa var atprasīt.
Viss darbojas, bet viss jāuzlabo
Nacionālā veselības dienesta speciālisti Edgars Goba un Līga Voitkeviča atgādina par ieguvumiem no e-veselības izmantošanas, jo samazinās recepšu skaits papīra formātā, notiek darba nespējas lapu izsniegšana elektroniski. Tomēr faktiski tās ir tās pašas iespējas, ko e-veselība deva lietotājiem vēl pirms gada. Taču, piemēram, Covid-19 apstākļos par aktualitāti kļuvušas ģimenes ārstu zīmes, kuras pat par mazāko skolas kavējumu jāiesniedz skolā, un elektroniski to izdarīt nav iespējams. Ģimenes ārsti rakstu vienu izziņu pēc otras, citādāk bērni skolās netiek ielaisti, pat ja viņiem nav vīrusa saslimšanas. Šo jautājumu Veselības ministrija sola risināt.
Tomēr kritika par e-veselības lēndarbību nerimstas. Ģimenes ārsts Reinis Siliņš norāda, ka e-veselības sistēma joprojām ir nestabila un lēna, lai gan ir jūtami uzlabojumi. Pēc viņa domām, sistēma ir nolietojusies un, iespējams, pašreizējā stāvoklī nav darbotiesspējīga. Savukārt Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece pretēji tam, ka atbildīgās amatpersonas e-recepti uzlūko kā panākumu, jautā, kad beidzot e-recepte tiks sakārtota tā, lai to normāli varētu izmantot.
Nacionālā veselības dienesta eksperti norāda, ka pašlaik (un, šķiet, šis darbs ilgst jau mūžību) notiek arī e-receptes uzlabojumi. Speciāliste Līga Voitkeviča paudusi, ka e-receptes sistēmu “plānots pārstrādāt pavisam drīz”, vienu no nepieciešamajām izmaiņām ieviešot no nākamā gada. Vēl Nacionālais veselības dienests cer līdz gada beigām atjaunot e-veselības sistēmas serveru parku, no kuriem 90 procenti novembrī būs vecāki par pieciem gadiem. Speciālisti norāda, ka lētāk tomēr ir esošo sistēmu pārlikt uz jauniem serveriem nekā vienā reizē veidot gan jaunu sistēmu, gan pāriet uz jauniem serveriem. Dienests atzīst, ka ir jāpārstrādā arī lietotāju saskarne, kas pašreiz izmantošanā nav ērta.
Miljoni ripos
Dienesta sniegtā informācija vēsta, ka pašlaik e-veselībā darbojas jau minētā e-recepte, darbnespējas lapas, iespējams arī apskatīt vizuālās diagnostikas attēlus un izmeklējuma aprakstus, vēl vajadzētu būt pieejamiem medicīniskiem dokumentiem un pacienta veselības pamatdatiem. Tiesa, daļa šo datu par pacientiem diemžēl nav sistēmā ievadīti vai arī tehniski nav pieejami. Tomēr, kā uzsver Nacionālā veselības dienesta speciālisti, e-veselības lietotājiem ir pieejami e-nosūtījumi, kā arī e-veselībā aktīvāk tiek iesūtīti rezultāti (izraksti, ambulatorā apmeklējuma rezultāti, Covid-19 analīžu rezultāti). Daļēji problēmas varot būs saistītas ar vietējo, pašu mediķu medicīnisko sistēmu izmantošanu un salāgošanu ar e-veselību.
Līga Voitkeviča no Nacionālā veselības dienesta uzsver, ka e-veselības sistēmas ieviešanas 1. un 2. kārtā realizētie projekti ir akceptēti un Latvijai nebūs jāatmaksā nauda Eiropas Savienībai, lai gan bažas par to, ka Eiropa varētu neatzīt projektus par atbilstoši un laikā paveiktiem, bija ļoti lielas. E-veselībai gan naudu vajadzēs arī turpmāk, turklāt ne jau mazu. Piemēram, pašlaik notiek iepirkums, kurā izvērtē pieteikumus informācijas sistēmas uzturēšanai piecu gadu termiņā par aptuveni 4,46 miljoniem eiro. Ir zināma arī papildus piešķirtā nauda dažādiem e-veselībā veicamiem darbiem, piemēram, 2021. gadā ir piešķirts vairāk nekā pusmiljons eiro “prasību apzināšanai laboratorijas modulī e-veselības sistēmā”. Savukārt vēl viens projekts tiek finansēts no Eiropas naudas, un tā nosaukums ir “Veselības nozares informācijas sistēmu (reģistri) modernizācija, attīstība un integrācija ar e-veselības informācijas sistēmu”, iepirkums izsludināts nupat, un tā izmaksas būšot septiņi miljoni eiro.
| Kas pašreiz darbojas e-veselībā?
Avots: Nacionālais veselības dienests |
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
