Brilles ar masku nedraudzējas

Uz Baltā spieķa dienu briļļainajiem, vājredzīgajiem un neredzīgajiem Latvijas iedzīvotājiem valdība sarūpējusi nelāgu dāvanu. Var jau teikt, ka masku valkāšana visiem ir neērta. Taču briļļainiem cilvēkiem brilles svīst ciet – jo tuvāk ziema, jo vairāk. Savukārt redzes invalīdiem maskas ir sarežģīts papildu šķērslis, orientējoties vidē, jo traucē lietot alternatīvās maņas ‒ ožu un dzirdi.
15.10.2020. Imants Vīksne
 
©Dmitrijs Suļžics/F64

Pēc optometristu veiktiem pētījumiem, 57% Latvijas iedzīvotāju līdz 50 gadiem ir redzes problēmas, un uz vecumu tās tikai saasinās. Cilvēkiem nākas sadzīvot ar tuvredzību un tālredzību. Jāvalkā brilles vai lēcas. Pēc CSDD datiem, no visiem 869 216 Latvijas autovadītājiem (uz 1. oktobri), vairāk nekā piektajai daļai pie stūres jālieto redzes korekcijas līdzekļi. Šāda atzīme ir 22% jeb 196 037 apliecībās. No minētās statistikas izriet, ka redzes problēmas ir ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Tas ir būtiski, jo brilles ar maskām nekādi nedraudzējas.

Šī nav niķošanās

Briļļainiem cilvēkiem masku lietošana ir krietni sarežģītāka, jo tās pasliktina redzamību. Maskā izelpotais gaiss neizkliedējas. Ja uz stikliem tiek pūsta karsta elpa, stikli aizsvīst. Jo lielāka ārējās vides temperatūras un stikla temperatūras starpība, jo vairāk svīst. Mitrums arī ietekmē. Turklāt lielā daļā nopērkamo masku nemaz nav iestrādāta stīpiņa maskas piespiešanai pie deguna, kas kaut nedaudz tomēr mazina stiklu svīšanu.

Briļļu alternatīva ir kontaktlēcas. Tās valkā aptuveni 100 000 iedzīvotāju. Lēcas ir dārgas, ne visi tās var atļauties, un ne visi tās drīkst valkāt.

Cilvēki, kas brilles nevalkā, briļļaino problēmas nesaprot, tāpēc no viņu puses diža līdzjūtība nav sagaidāma arī lēmumu pieņēmēju vidū.

Ir pat dzirdēti kaitinoši ieteikumi paciesties, jo visiem taču ir neērti. Taisnība jau ir ‒ neērti visiem, taču briļļainajiem daudz neērtāk. Un tikpat labi paciesties varētu ieteikt arī cilvēkiem ratiņkrēslā, kuri nevar uzbraukt uz ietves vai ierausties vilcienā, jo tāda, lūk, pie mums ir vides (ne)pieejamība. Protams, maskošanās atbalstītāji svīstošās brilles var uzskatīt par tādu sīku problēmu - briļļaino niķošanos. Taču ir cilvēku kategorija, kam obligātā masku valkāšana ne tikai traucē, bet arī nopietni ierobežo pārvietošanās brīvību. Tie ir vājredzīgie un neredzīgie. Latvijā ir vairāk nekā 12 000 cilvēku, kuri, daļēji vai pilnībā zaudējot redzi, kļuvuši par invalīdiem.

Cietīs oža un dzirde

Par problēmām, ar kurām, maskas valkājot, saskaras redzes invalīdi, Neatkarīgajai pastāstīja Liepājas neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Ceirulis. Viņa organizācija apvieno 830 biedrus ar dažādām redzes invaliditātēm. Ir neredzīgie, ir vājredzīgie, ir tādi, kam klāt vēl kombinējas citi traucējumi, piemēram, mentālie, funkcionālie, diabēts. Un, ja tagad viņiem visur obligāti jāvalkā maskas, uzturēšanās publiskajā telpā tiek padarīta teju neiespējama. Un te nav runas tikai par briļļu svīšanu. Jā - notīri un steberē tālāk, ar balto spieķi bedres bakstīdams. Ar trauksmi tikt galā ir grūtāk. Redzes trūkumu neredzīgajiem kompensē citas maņas - oža un dzirde. Taču maska apgrūtina arī tās. Pirmkārt, aizklāts deguns sliktāk sajūt smaržas, elpošana ir apgrūtināta. Otrkārt, cilvēkam ar aizklātu muti ir sliktāka dikcija. Tātad neredzīgam cilvēkam ir grūtāk saprast, ko viņam saka, piemēram, pārdevējs veikalā.

Invalīdus vajadzēja atbrīvot

“Cilvēkiem ar redzes invaliditāti jau tāpat ir grūti komunicēt, jo nav acu kontakta. Bet tagad arī ar ausīm skatīties, kā mēs sakām, būs grūtāk,” skaidro Māris Ceirulis. Visvairāk viņš noraizējies, ka daudzi neredzīgie šī apgrūtinājuma dēļ izlems palikt četrās sienās, un tas jau draud ar depresiju. Viņš to zina no personiskās pieredzes.

Valdības izdotajā masku valkāšanas regulējumā gan ir noteikts izņēmums - “Sejas maskas var nelietot bērni līdz 13 gadu vecumam. Tāpat sejas masku var nevalkāt medicīnisku iemeslu dēļ, piemēram, ja personai kustību traucējumu dēļ ir apgrūtināta maskas uzlikšana vai personai ir psihiskās veselības traucējumi”. Neatkarīgā pārvaicāja Veselības ministrijā, vai tiešām runa ir tikai par fiziskiem kustību traucējumiem un uz redzes invalīdiem šis izņēmums neattiecas. Preses dienests atbildēja apstiprinoši. Neattiecas viss. Māris Ceirulis uzskata, ka tas ir absurds. Pareizi būtu, ja visiem invalīdiem būtu atļauts maskas nevalkāt, ja viņi to paši nevēlas ‒ uzrādi apliecību un apsargs, kontrolieris vai policists liekas mierā. Bet tagad grūti pat iedomāties, kā notiks šī uzraudzība. Vai tiešām cilvēkiem būs publiski jāatklāj savas diagnozes? Kāpēc jūs bez maskas? Sirgstu ar šizofrēniju.

Klāt Baltā spieķa diena

Liepājnieka paziņu lokā ir daudz cilvēku, kurus jaunais regulējums ļoti satrauc. Bet, protams, arī neredzīgo sabiedrībā ir atšķirīgi viedokļi masku jautājumā. Piemēram, Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētāja Svetlana Sproģe ir ieskatā, ka publiski apspriest masku nēsāšanu vispār nav lietderīgi: “Ir lietas, kas vienkārši jādara. Ja liek, tātad jāvalkā.” Turklāt vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem esot arī smagāka problēma, ko izcelt šodien - Baltā spieķa dienā. Tā ir vides nepieejamība - bedrainas ietves un marķējumu trūkums traucē orientēties. Šķērsot gājēju pāreju četrās joslās vai iekāpt transportā bez asistenta palīdzības ir faktiski neiespējami. “Būtu labi, ja masku nēsāšana mums neredzīgajiem būtu tā lielākā problēma,” secina biedrības vadītāja, aicinot vājredzīgos, neredzīgos un visus briļļainos samierināties ar jauno traucēkli - pienākumu valkāt masku.

Brilles pasargā labāk!

Pētot cilvēku uzņēmību pret Covid-19 izraisītāju, Ķīnas epidemiologi Ķīnā konstatējuši zīmīgu sakarību. Hubei provincē 31,5% iedzīvotāju regulāri valkā brilles. Taču saslimušo vidū Suidžou pilsētas slimnīcā, kuras datus analizēja pētnieki, tikai 5,8% pacientu regulāri valkājuši brilles. Pētījums pieejams ŠEIT.

Pētnieki izvirza hipotēzi, ka saslimstība briļļainu cilvēku vidū ir caurmērā mazāka, jo brilles viņus attur no biežas pieskaršanās acīm, tādējādi arī kavējot vīrusa iekļūšanu organismā caur acu gļotādu. Nav gan dzirdēts, ka šī pētījuma rezultātā epidemiologi būtu izdevuši rekomendāciju nēsāt brilles arī visiem nebriļļainajiem. Turpretim sejas aizsargmaskas liek nēsāt visiem.