Kad ūdens smeļas mutē, sola mediķiem 100 procentu piemaksas

Līdz šim mediķiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 seku novēršanu piemaksas valdība piešķīra, gluži kā skopojoties – divdesmit līdz piecdesmit procentu apmērā. Turklāt dažos gadījumos tās izmaksāja ar kavēšanos un tikai tad, kad bija skrupulozi pārbaudītas visas slimnīcu sniegtās atskaites.
01.12.2020. Inga Paparde
 
JĀATBALSTA. Mediķus darbā vada misija palīdzēt saslimušajiem, tomēr “frontes pirmajās līnijās” strādājošiem valdība varētu arī ne tikai pateikties, bet arī piešķirt piemaksas, kas būtu adekvātas stresa un atbildības pilnajam darbam pašlaik slimnīcās ©Dmitrijs Suļžics/F64

Veselības ministre Ilze Viņķele tikai pirmdien, un jau pēc premjerministra Krišjāņa Kariņa uzrunas televīzijā, kur viņš uzsvēra, ka mediķi strādā “frontes pirmajās līnijās”, paziņoja, ka rosinās piemaksas par darbu Covid-19 apstākļos noteikt simts procentu apmērā.

Vai beidzot saprot, kādā situācijā veselības aprūpe?

Premjerministrs Krišjānis Kariņš uzrunā tautai norādīja, ka Latvijas Covid-19 saslimstības rādītāji ir pārsnieguši Vācijas rādītājus un nav indikāciju, ka Covid-19 saslimstības pieaugums Latvijā samazinātos. Premjers arī uzsvēra, ka Vācijas veselības aprūpes sistēma ir ļoti bagāta un spēj tikt galā ar šādu uzliesmojumu, taču Latvijas veselības aprūpes sistēma ir uz izdzīvošanas robežas. Jau tagad slimnīcas un ārsti ir pārslogoti, tāpēc nepieciešams rīkoties, teica K. Kariņš, norādot, ka vislabākais veids, kā uzvarēt šo vīrusu, ir ievērot drošības pasākumus, lai vispār nesaslimtu.

Jāsecina, ka Covid-19 izplatība ir atvērusi acis daudziem politiķiem, kuri nu saprot to, ko mediķi un citu nozaru eksperti, tostarp starptautiska mēroga, vairāku gadu garumā ir akcentējuši - Latvijas veselības aprūpes budžeta finansējums ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, kas ietekmē ne tikai pacientus, kuri nevar saņemt sev nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus un kompensējamas zāles, bet arī mediķus un slimnīcu infrastruktūru. Covid-19 apstākļos īpaši saprotam mediķu darba nozīmi, un diemžēl ir jāsecina, ka ārstu, māsu un citu profesionāļu resursi ir tiktāl noplicināti, cik vien ir iespējams. Par cilvēkresursu trūkumu medicīnā vairākkārt ziņojusi Valsts kontrole un mediķu profesionālās organizācijas.

Ārsti prasa ne tikai sev, bet arī pacientiem

PIEMAKSAS. Vairākās valstīs par darbu Covid-19 apstākļos noteiktas piemaksas 100% apmērā, taču Latvija līdz šim ar piemaksām skopojusies / Dmitrijs Suļžics/F64

Latvijas Ārstu biedrība valsts amatpersonām nosūtījusi vēstuli, kurā aicina pārskatīt veselības nozares nākamā gada finansējumu un piemaksu apmēru mediķiem. Latvijas Ārstu biedrība norāda, ka kaimiņvalstīs un citās Eiropas valstīs veselības aprūpei un pacientu ārstēšanai tiek novirzīti daudz lielāki līdzekļi, arī piemaksas par darbu Covid-19 apstākļos ir ievērojami lielākas nekā Latvijā. Biedrības prezidente Ilze Aizsilniece stāsta, ka Lietuvā piemaksas slimnīcās strādājošajiem mediķiem ir pat līdz 100 procentiem, bet Latvijā tās nav lielākas par 20 procentiem jeb vidēji tie ir pāris desmiti līdz 100 eiro vienam cilvēkam. “Latvijas mediķi pašlaik strādā uz spēku izsīkuma un izdegšanas robežas, tāpēc niecīgais atlīdzības palielinājums nav pieņemams un vēlreiz parāda politiķu attieksmi pret veselības nozari un tajā strādājošajiem,” uzsver Ilze Aizsilniece.

Šī nav pirmā reize, kad ārstu un māsu organizācijas aicina pārskatīt veselības nozares finansējumu, vēl pavisam nesen mediķi tikās ar premjerministru un viņam skaidri parādīja, kādā situācijā salīdzinājumā ar citām valstīm atrodas Latvija un kā tas ietekmē ne tikai veselības nozari, bet sabiedrību kopumā. Arī tagad Ilze Aizsilniece atgādina, ka veselības aprūpes savlaicīga nodrošināšana visiem Latvijas iedzīvotājiem ir valsts drošības un attīstības jautājums.

Nekavējoties ir jārisina jautājums par nepietiekamo finansējumu visa veida pacientu izmeklējumiem, ārstēšanai un rehabilitācijai. Pašlaik nevis politiķi, bet iedzīvotāji un darba devēji paši meklē tam risinājumu, iegādājoties privātās veselības apdrošināšanas polises, bet tas nav stratēģiski pareizi,”

saka Latvijas Ārstu biedrības vadītāja. Valsts vadītājiem ir jādomā par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu visiem iedzīvotājiem, ne tikai tiem, kuru darba devējiem vai pašiem ir šāda iespēja.

Nākamā gada budžetā veselības nozarei ir paredzēts papildu finansējums - 183 miljoni eiro, tomēr tie tiks piešķirti tikai vienam mērķim - ārstniecības personu atalgojuma palielinājumam, lai izpildītu Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto.

Vai Veselības ministrijai ir konkrēts priekšlikums?

Veselības ministre Ilze Viņķele rosinās piemaksas mediķiem par darbu Covid-19 apstākļos noteikt simts procentu apmērā. To ministre paziņoja intervijā radio, tomēr pagaidām šāds priekšlikums vēl nav sagatavots un valdības darba plānā nav iekļauts.

Ministre atzina, ka Vācijā veselības tēriņi uz vienu cilvēku ir 4300 eiro, bet Latvijā ap 1300 eiro, tāpēc viņa cer, ka premjera uzruna nozīmē to, ka mēs vairs neskoposimies ar veselības aprūpes finansēšanu. “Es ceru, ka Covid-19 situācija uz palikšanu mainīs izpratni par to, ka veselības aprūpe un mediķi ir svarīgi ne tikai tad, kad ūdens smeļas mutē, bet tā ir demokrātiskas, civilizētas un sociāli atbildīgas valsts viena no pamatpazīmēm,” sacīja veselības ministre.

Piemaksas par darbu Covid-19 apstākļos mediķi (un ne tikai mediķi, jo piemaksas izmaksāja arī virknei iestāžu darbinieku Veselības ministrijā, Nacionālajā veselības dienestā un Slimību profilakses un kontroles centrā, kas ir atbalstāmi, jo darba apjoms noteikti būtiski pieauga) saņēma pavasarī, un tās bija 20 līdz 50 procentu apmērā. Arī rudenī valdība nolēma piešķirt piemaksas par darbu oktobrī, atvēlot tam 2,9 miljonus eiro. Tobrīd Veselības ministrija skaidroja, ka arī novembrī un decembrī piemaksas būs, bet nepieciešamais finansējums tiks apkopots tikai janvārī un februārī, līdz ar to apmaksai papildus nepieciešamie finanšu līdzekļi būs pieprasāmi no 2021. gada budžeta.

Slimnīcās arvien kritiskāka situācija, meklē papildspēkus

Šāds paziņojums nāk laikā, kad slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits pārsniedzis piecus simtus. Ja iepriekš par kritisku tika nosaukts ap 250 Covid-19 pacientu skaits slimnīcās, tagad tiek pieņemts, ka kritiskais punkts tiks sasniegts pie 600 pacientiem. Tas izskaidrojams ar slimnīcu spēju arvien pārplānot darbu, proti, izveidot arvien jaunas gultasvietas tieši Covid-19 pacientiem. Tiesa, šāds lēmums prasa smagu lēmumu pieņemšanu slimnīcās, jo ir ne tikai jāpārplāno darbs dažādās nodaļās, bet arī atsevišķi profili jāslēdz, lai varētu ārstēt Covid -19 pacientus. Viena slimnīca pēc otras paziņo par darbības ierobežojumu - vispirms uz dažādiem plānveida medicīnas pakalpojumiem (piemēram, ķirurģijā).

Slimnīcu darbību ietekmē arī saslimušie vai pašizolācijā esošie mediķi. P. Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš pastāstīja, ka Stradiņa slimnīcā saslimšana ar Covid-19 vai kontaktpersonas statuss noteikts simt slimnīcas darbiniekiem. Tas apgrūtina darbu slimnīcā, jo ir nepārtraukti jāpārplāno slimnīcas darbs. Tomēr R. Muciņš uzskata, ka pašlaik slimnīcā situācija tiek kontrolēta. Stradiņa slimnīcas galvenā ārste Eva Strīķe papildināja, ka slimnīcas taktika ir piesaistīt katru mediķi un medicīnas studentu, kurš būtu gatavs pašlaik strādāt slimnīcā, ir uzrunāti koledžu un augstskolu studenti, kuri ir jauni un arī spēj pienest jaunu iedvesmu darbā ar pacientiem.