Strauji pieaug ar Covid-19 nesaistītām infekcijām slimo bērnu skaits

Bērnu slimnīcā strauji pieaudzis ar dažādām zarnu infekcijām saslimušo bērnu skaits, un, kā uzsver eksperti, viens no iemesliem dažādu infekcijas slimību izplatībai ir roku higiēnas neievērošana. Mediķi uzskata, ka sabiedrība, tostarp bērnu vecāki, zaudējuši modrību un aizmirsuši tik elementāru, bet veselībai svarīgu lietu kā regulāru roku mazgāšanu. Tās varētu būt arī sekas ilgstošai dzīvei koronavīrusa pandēmijā un nogurumam no nepārtrauktiem atgādinājumiem dezinficēt rokas.
23.07.2021. Inga Paparde
 
JĀMAZGĀ ROKAS. Epidemiologi un mediķi vēlreiz atgādina, ka pret dažādām vīrusa infekcijām strādā regulāra un pareiza roku mazgāšana, turklāt ar ziepēm. Jāatceras – uzturā lietot mazgātus augļus un dārzeņus, kā arī sekot līdzi pārtikas derīguma termiņam ©F64

Neievēro higiēnu un izturas neprātīgi

Bērnu slimnīca šovasar piedzīvo ļoti strauju mazo pacientu skaita pieaugumu, kuri saslimuši ar dažādām infekcijas slimībām. Mediķi norāda, ka infekcijas slimību pacientu skaits ir nepieredzēti un neadekvāti augsts. Kāpēc tā noticis? Mediķiem ir vairāki skaidrojumi. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas virsārste Gunta Laizāne norāda, ka vasaras sezonai ar infekciju slimībām sasirgušo bērnu skaits ir neadekvāti augsts. Slimnīcā nonākuši bērni ar dažādām infekciju slimībām - gan tādām, kuras raksturīgas vasarai un karstajam laikam, gan tādām, kas vasarai nav raksturīgas, piemēram, norovīrusi un rotavīrusi. Bērnu slimnīcā ārstējas bērni arī ar enterovīrusu. Pēc ārstes domām,

galvenie iemesli zarnu infekciju izplatības pieaugumam ir cieši saistīti ar roku nemazgāšanu, peldēšanos sastāvējušā ūdenī, kā arī nemazgātu augļu un dārzeņu lietošana.

G. Laizāne norāda, ka ar zarnu infekcijām bērni inficējušies katru gadu, tomēr pagājušajā gadā saistībā ar Covid-19 drošības pasākumiem cilvēki par savu veselību un roku higiēnu rūpējās vairāk, tāpēc infekcijas slimību pacientu bija daudz mazāk. Infekcijas slimībām izplatīties ļauj nepietiekamā roku higiēna, piemēram, jau inficēts cilvēks ar nemazgātām rokām pieskaras augļiem, dārzeņiem, tā izplatot infekciju tālāk. Nenomazgātie dārzeņi un augļi aiznes infekciju kādam citam, kurš tos apēd, iepriekš nenomazgājot. Karstais laiks ietekmē arī ūdens cirkulāciju, tāpēc risks inficēties ir arī peldoties, īpaši tas skar mazos bērnus, kuri peldas turpat krastā vai seklās ūdenstilpēs, kur ūdens nonāk mazuļiem mutē vai degunā. Mediķi arī pieļauj, ka pašlaik sabiedrībā ir zudusi modrība ievērot visus drošības pasākumus, jo primāri ir iziet sabiedrībā, kontaktēties vienam ar otru, ir zināms nogurums no šiem drošības pasākumiem. Arī mediķi novērojuši, ka publiskās vietās samazinājies cilvēku skaits, kuri dezinficē rokas.

Mediķi pieļauj, ka šovasar varētu izplatīties arī serozais meningīts, ar ko var inficēties, uzturā lietojot ar enterovīrusiem inficētu ūdeni (skaļākais gadījums reģistrēts pirms vairākiem gadiem Latgalē, kad cilvēki inficējās karstas vasaras laikā, dzerot piesārņotu ūdeni no akas).

Bērnu slimnīcas Intensīvās terapijas klīnikas vadītāja Arta Bārzdiņa papildina savu kolēģi. “Bērnu skaits, kas saslimuši ar infekcijas slimībām, pašlaik ir nenormāls,” intervijā Latvijas Televīzijai sacīja ārste. Bērnu slimnīcas dati rāda: ja iepriekšējos gadus slimnīcā vienas dienas laikā nonāca ap 80 bērnu, tad pašlaik vairāk nekā 200. Pagājušās nedēļas laikā reģistrēts rekords - 250 bērnu vienas dienas laikā. Lielākoties bērni saslimuši ar dažādām zarnu trakta infekcijām, kuras plaši izplatās, neievērojot higiēnas prasības, un tā nav tikai roku nemazgāšana, bet arī saulē, karstumā sabojātas pārtikas lietošana uzturā.

PELDĒTIES ieteicams īpaši tam paredzētās peldvietās, jo, peldoties neatbilstošās ūdenstilpēs, pastāv risks inficēties ar dažādām infekcijas slimībām, - ūdens tādās vietās var būt piesārņots / Aivars Ķesteris/F64

Slimību profilakses centrs: nav ziņu par infekciju uzliesmojumu

Interesanti, ka Slimību profilakses un kontroles centra datos par infekcijas slimībām gan nevar konstatēt, ka būtu kāds īpašs infekciju, piemēram, salmonelozes vai citu slimību pacēlums. “Nekādu ārkārtas situāciju mēs savos oficiāli reģistrētajos datos neredzam,” norāda Slimību profilakses un kontroles centra speciāliste Ilze Arāja. Nav reģistrēts arī epidēmisks pacēlums, kā tas, piemēram, bijis pēdējās vasarās ar salmonelozi. Taču tas neizslēdz to, ka bērni slimo un nonāk Bērnu slimnīcā ar infekcijas slimību pazīmēm. Tās varētu būt diagnosticētas klīniski, savukārt Slimību profilakses un kontroles centrs saņem informāciju par laboratoriski apstiprinātiem inficēšanās gadījumiem. Ja parādās infekcijas slimības izplatība kādā noteiktā vietā, piemēram, vairāki saslimušie vienā ģimenē, bērnu aprūpes iestādē, tiek uzsākta epidemioloģiskā izmeklēšana.

Tajā pašā laikā epidemiologi norāda, ka vasara patiešām ir laiks, kad izplatās tieši karstajam laikam un vasarai raksturīgās infekciju slimības. Pavasarī centrs ziņoja par norovīrusu infekcijas grupveida uzliesmojumiem vairākās Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs, ārstniecības iestādēs un arī sociālās aprūpes centrā. Norovīrusu saslimšanas sezonālais pacēlums parasti tiek novērots gada aukstajos mēnešos, lai gan kopumā šīs slimības gadījumi tiek reģistrēti visa gada garumā.

Vasarai raksturīgās infekcijas

Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti atgādina, ka vasarā pieaug saslimstība ar zarnu trakta infekcijām - salmonelozi, kampilobakteriozi, pārtikas toksikoinfekciju un citām.

Infekcijas slimību izplatības tendence ir cieši saistīta ar pārtikas pagatavošanu nepiemērotos apstākļos ārā, neatbilstošu pagatavotā ēdiena uzglabāšanu un nepietiekamu personiskās higiēnas prasību ievērošanu.

Piemēram, ar salmonelozi saslimšanas gadījumi tiek reģistrēti visa gada garumā, taču biežāk ar salmonelozi slimo vasaras siltajos mēnešos. Epidemiologi atgādina, ka inficēšanās ar salmonelozi notiek, lietojot uzturā nepietiekami termiski apstrādātus dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus (gaļu, olas, pienu un piena produktus, zivis, garneles) vai ar ēdienu, kas pagatavots no šiem termiski neapstrādātajiem produktiem, kā arī lietojot uzturā tādus ēdienus, kas pagatavoti, neievērojot higiēnas normas.

Vasara ir laiks, kad īpaši uzmanīgiem jābūt pārtikas iegādē, gatavošanā un uzglabāšanā. Lai nesaslimtu ar akūtām zarnu infekcijām, jāatceras, ka rokas ar ziepēm un ūdeni jāmazgā bieži un rūpīgi. Rokas vienmēr nomazgā pirms ēšanas un dzeršanas, pēc tualetes apmeklēšanas, pirms pieskaršanās acīm, degunam un mutei, pirms un pēc ievainojumu apstrādes.

UZZIŅA

KAS IR SALMONELOZE?

Salmoneloze ir akūta zarnu infekcija, kas galvenokārt skar kuņģa un zarnu traktu. Salmonelozes simptomi parādās 6 - 72 stundas pēc inficēšanās

Salmonelozes pazīmes ir drudzis, slikta dūša, vemšana, krampji un sāpēs vēderā, caureja, galvassāpes. Ja slimība noris smagā formā vai ja saslimušais ir mazs bērns, liels šķidruma zudums var izraisīt organisma atūdeņošanos, kas var būt dzīvībai bīstams stāvoklis.

KAS IR NOROVĪRUSU INFEKCIJA?

Norovīrusu infekcija ir akūta vīrusu infekcijas slimība, kurai raksturīga caureja, spontāna vemšana, sāpes vēderā, neliela ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, slikta dūša. Norovīrusu daudzums, kas spēj inficēt cilvēku, ir niecīgs, tāpēc slimība ir ļoti “lipīga”

Norovīrusu etioloģijas saslimšanas gadījumi tiek reģistrēti visa gada garumā, bet sezonālais pacēlums tiek novērots gada aukstajos mēnešos

KAS IR ENTEROVĪRUSI?

Enterovīrusi ir vīrusu grupa, kas izraisa virkni infekcijas slimību, kuras parasti izpaužas vieglā formā

Nosaukums „enterovīrusi” ieviests, lai apvienotu lielu vīrusu grupu, kuriem dabiskā dzīves vieta ir cilvēku zarnu trakts. Tie var izraisīt arī citas saslimšanas

Parasti saslimstība ar enterovīrusu infekciju pieaug vasaras beigās - rudens sākumā. Biežāk slimo bērni un jaunieši

Enterovīrusi viegli izplatās, ja netiek ievērota personiskā higiēna. Slimības uzliesmojumi ar lielu saslimušo skaitu var izcelties, ja tiek piesārņots ūdens vai pārtikas produkti

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs