Ārsti: samazinās hepatīta pacientu skaits, jo pandēmijas dēļ neiet uz pārbaudēm

Latvijā pēdējos gados jaunatklāto hronisko C hepatīta pacientu skaits samazinās, tomēr speciālistus dara bažīgus jautājums, vai C hepatīta pacientu patiešām ir mazāk vai tomēr mediķu redzeslokā nonāk arvien mazāk pacientu.
29.07.2021. Inga Paparde
 
AUGSTA IZPLATĪBA. Kaut arī salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm Latvijā joprojām ir augsta C hepatīta izplatība, pēdējos gados esam ievērojami pavirzījušies uz priekšu C hepatīta ārstēšanā. Lai sasniegtu PVO nosprausto mērķi – līdz 2030. gadam izskaustua C hepatītu kā nopietnu draudu iedzīvotāju veselībai, Latvijā ik gadu jāārstē vismaz 3000 pacientu ©Lauris Aizupietis/F64

Infektologi ir pārliecināti, ka jaunatklāto C hepatīta gadījumu skaits samazinājies arī Covid-19 pandēmijas dēļ. Tāpēc pašlaik ir ļoti svarīgi nesamazināt valsts finansējumu ne C hepatīta saslimšanas gadījumu atklāšanai, ne ārstēšanai, Pasaules C hepatīta dienai veltītā diskusijā sacīja Latvijas Infektoloģijas centra Aknu slimību nodaļas vadītāja Ieva Tolmane.

B hepatītu palīdz apturēt vakcīna, C hepatīts joprojām izplatīts

Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka kopš 2016. gada Latvijā jaunatklāto hroniskā C hepatīta gadījumu skaits samazinās: 2016. gadā hronisks C hepatīts tika atklāts gandrīz 2000 cilvēku, bet 2020. gadā - 1139 iedzīvotājiem. Neraugoties uz šo pozitīvo tendenci, speciālisti secina, ka joprojām saslimstība ar C hepatītu ir augsta. Cita situācija ir ar B hepatītu, kur būtiski samazinājušies saslimstības rādītāji, jo ir pieejama vakcinācija pret šo vīrusu. Pēc 2000. gada tika reģistrēti ap 1000 B hepatīta gadījumu, pašlaik reģistrē 20-30 akūta B hepatīta gadījumu gadā un ap 200 hroniska B hepatīta saslimšanas gadījumu gadā.

Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Raina Ņikiforova norāda, ka pašlaik ļoti retos gadījumos B hepatīts tiek atklāts bērnu vidū, jo kopš 1995. gada ir pieejama vakcinācija. Visbiežāk tie ir gadījumi, kad māte, kurai ir B hepatīts, nodod slimību mazulim. “Ja vēl 2000. gadā tika reģistrēti vairāk nekā 200 B hepatīta gadījumu bērniem, tagad tie ir viens vai divi gadījumi gadā,” uzsver epidemioloģe. Runājot par C hepatītu, speciāliste norāda, ka C hepatīta saslimstības pacēlums Latvijā bija novērojams pirms divdesmit gadiem un tas, galvenokārt, bija saistīts ar intravenozo narkotiku lietošanu jauniešu vidū. Pašlaik C hepatīts izplatās visā sabiedrībā un nav saistāms tikai un vienīgi ar vienu riska grupu.

Vīrushepatīta B un C saslimstības rādītāji atspoguļo oficiāli reģistrēto saslimstību, tomēr tā kā C hepatīts var noritēt bez jebkādām pazīmēm un cilvēks ilgstoši var nemaz nezināt, ka ir inficējies un saslimis, tad vienmēr jāņem vērā, ka reālā šīs slimības izplatība ir daudz lielāka. Speciālisti, pamatojoties uz pētījumiem, norāda, ka Latvijā varētu būt vismaz 40 000 iedzīvotāju ar C hepatītu.

Covid-19 ietekmējis arī hepatīta pacientus

VIEDOKLIS. Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi arī hroniskā C hepatīta pacientus, kuri mazāk vērsušies, lai noskaidrotu savu veselības stāvokli, uzskata infektoloģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Ieva Tolmane / Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

“Lielākajai daļai hroniska C hepatīta pacientu nav nekādas sūdzības, un liela daļa pacientu, uzzinot diagnozi, saka, ka vispār neko tādu nav spējuši iedomāties,” stāsta infektoloģe, Latvijas Infektologu, Hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas pārstāve Ieva Tolmane. Lai arī dati rāda tendenci C hepatīta saslimšanas rādītājiem samazināties, katru gadu diagnosticētie 1500 jaunie C hepatīta gadījumi tomēr ir ļoti liels skaits jaunu pacientu, kuriem, laikus neārstējot šo slimību, var attīstīties gan aknu ciroze, gan aknu vēzis.

Pasaules veselības organizācijas mērķis ir izskaust C hepatītu kā nopietnu draudu veselībai līdz 2030. gadam.

“Katrs izārstētais pacients tas ir ieguvums pašam pacientam, jo samazinās mirstība, bet tas ir arī milzīgs atslogojums sabiedrības veselības sistēmai,

jo būtiski samazina risku saslimt ar smagām un nāvējošām veselības problēmām, piemēram, aknu vēzi,” stāsta infektoloģe. Vēl viens ārstēšanās ieguvums ir infekcijas ierobežošana, jo ārstētie pacienti atšķirībā no citiem hroniska C hepatīta slimniekiem, infekciju tālāk neizplata. Tomēr vienlaikus eksperti uzskata, ka Latvijai ir pārāk agri sapriecāties par jaunatklāto C hepatīta gadījumu skaita samazināšanos, jo, visticamāk, tas nenozīmē patiešām saslimstības mazināšanos. Jaunatklāto C hepatīta gadījumu skaits varētu būt samazinājies arī Covid-19 ietekmē. Pagājušā gada martā, kad stājās spēkā ierobežojumi, tika pārtrauktas plānveida ambulatorās vizītes, līdz ar to ievērojami samazinājās hronisko pacientu apmeklētība pie ārstiem. Tie pacienti, kuri bija uzsākuši ārstēšanu, to turpināja, taču samazinājās jaunatklāto gadījumu skaits. Arī pašlaik, kad ierobežojumi ir atcelti, joprojām vērojama tendence, ka cilvēki pie speciālistiem vēršas retāk.

Latvija bez C hepatīta jau 2030. gadā - vai sasniegsim?

Lai sasniegtu Pasaules veselības organizācijas nosprausto mērķi, mums ik gadu būtu jāārstē vismaz 3000 pacientu, saka Ieva Tolmane. Tas nozīmē ne vien ārstēt tos, kas jau ir diagnosticēti, bet arī veikt pārbaudes pacientiem, kuri vēl nezina, ka viņi ir inficēti. C hepatīts vismaz vienreiz dzīvē, ideālā gadījumā reizi piecos desmit gados, būtu jāpārbauda katram Latvijas iedzīvotājam.

2020. gadā Latvijā tika ārstēti aptuveni 2800 pacientu. “Ja nebūtu bijusi pandēmija, mēs būtu ārstējuši ievērojami vairāk pacientu un, visticamāk, sasnieguši nosprausto mērķi,” saka infektoloģe. Viņa arī uzsver, ka kopā ar Veselības ministriju un citām atbildīgām institūcijām būtu pašlaik svarīgi vienoties, kā rīkoties turpmāk, piemēram, būtu nepieciešama skaidra atbilde, ka arī turpmākajos gados saglabāsies pietiekams finansējums visu pacientu ārstēšanai un tam būtu arī jāpieaug, lai aptvertu pilnīgi visus C hepatīta pacientus. Tāpat uzmanība jāpievērš jaunu gadījumu atklāšanai, jo tikai tā var uzsākt ārstēšanu un mazināt draudus, ka šī infekcija izplatīties plašāk.

Nacionālā veselības dienesta speciāliste Zinta Rugāja norāda, ka situācija ar C hepatīta ārstēšanu kļūst labāka. Ja 2018. gadā 2000 pacientu saņēma terapiju un bija ierobežojumi, proti, visi nevarēja saņemt ārstēšanos, tikai tās pacientu grupas, kuras bija smagākā veselības situācijā, tad tagad tiek ārstēti praktiski visi, kuriem ir nepieciešama terapija. “Mēs nepārtraukti runājam ar ražotājiem, lai samazinātu zāļu izmaksas, jo tās arvien ir pietiekami augstas,” uzsvēra Z. Rugāja.

“Mūsdienās 95 procentos gadījumu C hepatītu ir iespējams pilnībā izārstēt, turklāt nu jau vairākus gadus pacientiem Latvijā ir pieejama efektīva terapija, kuru apmaksā valsts. Taču problēma ir tajā, ka ārstēt iespējams tikai tos, pacientus, kuri ir informēti par savu diagnozi. Diemžēl Latvijā joprojām ir liels skaits cilvēku, kuri nezina, ka ir inficēti ar C hepatītu, jo nekad nav pārbaudījuši savu veselību,” akcentē Ieva Tolmane.

Atgādina par pārbaudēm

Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas vairākas iespējas. Anonīmi un bez maksas C hepatīta analīzes ikviens var nodot kādā no HIV profilakses punktiem. Otrs variants, kā bez maksas veikt analīzes un pie reizes izdarīt labu darbu - kā donoram nodot asinis, jo visi asins paraugi tiek rūpīgi izmeklēti.

Lai pārbaudītu C hepatītu, var vērsties pie ģimenes ārsta, kurš izvērtēs situāciju un, ja uzskatīs par nepieciešamu, nosūtīs uz analīzēm. Diemžēl ģimenes ārsts nevar C hepatītu pārbaudīt pilnīgi visiem saviem pacientiem, jo tam nav pietiekama finansējuma un valstī nav ieviests visaptverošs C hepatīta skrīnings, ko pērn aktualizēja pacientu organizācijas. Analīzes par maksu var nodot arī ikvienā Latvijas laboratorijā.