Menopauze. Laiks harmoniskai dzīvei

Kā jau sievietēm zināms, par menopauzi ir runa tad, kad kopš pēdējām mēnešreizēm ir pagājis viens gads un arī izmeklējumos konstatē olnīcu funkcijas izbeigšanos. Dabiskais menopauzes vecums lielā mērā saistīts ar ģenētiskiem faktoriem, vienas ģimenes sievietēm menopauze iestājas aptuveni līdzīgā vecumā. Sievietes organismā samazinās estrogēnu daudzums, līdz ar to maksts gļotāda kļūst plānāka, trauslāka, rodas izteikts maksts sausums, kam bieži pievienojas kairinājums, nieze, var veidoties pastiprināti izdalījumi un nepatīkams aromāts, mēdz būt sāpes dzimumakta laikā. Daļai sieviešu traucē klimaktēriskais sindroms, kas izpaužas ar karstuma viļņiem, svīšanu, biežām garastāvokļa pārmaiņām un emocionālām svārstībām, miega traucējumiem, depresīvām sajūtām u.c. Ja pa dienu jāstrādā, bet naktīs karstuma viļņu dēļ regulāri nevar izgulēties, tas iztukšo emocionāli un novārdzina fiziski, liek slikti justies un slikti izskatīties. Par to jāapspriežas ar ginekologu, kurš veiks izmeklējumus, izvērtēs situāciju un, iespējams, piedāvās menopauzes hormonu terapiju. Daļa sieviešu jūtas labi, veiksmīgi sakombinējot dabiskus augu valsts preparātus.

Pieņemt nav viegli

Ārsti nereti iesaka gatavoties menopauzei jau laikus, tomēr redzams, ka pat sievietes, kuras labi apzinās gaidāmās pārmaiņas, vairs nejūtas tik droši, kad tās skar viņas personiski. Te ir runa arī par to, kā cilvēks kopumā spēj samierināties ar savu novecošanu. Mūsdienās, kad lielā sabiedrības daļā valda jaunības kults, tas var būt ārkārtīgi grūti, un cilvēki ir psiholoģiski tendēti pierādīt, ka vecuma izmaiņas viņus neskar, tipisks piemērs ir tā dēvētā četrdesmitgadnieku krīze. Vīriešiem un pēdējā laikā arvien biežāk arī sievietēm tas var izpausties attiecību meklēšanā ar jaunāku partneri. Par nespēju atzīt, ka jaunība pagājusi, signalizē arī pārmērīga aizraušanās ar estētisko medicīnu. Spēja harmoniski novecot un to pieņemt liecina par cilvēka psihisko veselību.

Dzīves kvalitātei

Gandrīz jebkurā sarunā ar ārstiem izskan ieteikums dzīvot veselīgi, bet ko tas nozīmē sievietei, kurai tuvojas vai ir jau iestājusies menopauze? Jāņem vērā, ka pēc 40 gadu vecuma vielmaiņa kļūst lēnāka, tāpēc jāēd gudrāk - mazāk, bet toties pilnvērtīgāk. Vēlams ievērot vispārējos veselīga uztura ieteikumus, samazināt sāls, dzīvnieku tauku, alkohola, kafijas un kofeīnu saturošu produktu patēriņu, vairāk ēst piena produktus, zivis, augļus un dārzeņus. Ir pietiekami jāizguļas un jāatpūšas, jākontrolē asinsspiediens. Būtiski ir arī nesmēķēt. Ieteicama fiziskā aktivitāte, jo tā uzlabo gan asinsriti, gan vispārējo pašsajūtu, ne mazāk svarīga ir arī aktīva sociālā dzīve, jo komunikācija ar līdzcilvēkiem, pat ja tā notiek attālināti, arī nāk par labu veselībai. Taču nekāda labā komunikācija nesanāk, ja cilvēks fiziski jūtas slikti. Ja sieviete šajā dzīves posmā ir atradusi objektīvi labu risinājumu medicīniskajām sūdzībām, tad arī citas lietas kaut kādā mērā uzlabojas un sakārtojas. Ļoti vēlams atrast kādu nodarbošanos, kas sniedz harmoniju - pirts rituāli, biodejas, dārzkopība u.c.

Sekss - vēlams, bet ne obligāts

Cilvēks ir seksuāla būtne visa mūža garumā, un kvalitatīva intīmā dzīve nāk par labu jebkurā vecumā. Tiek apgalvots, ka dzimumakts 1-2 reizes nedēļā veicina imunitāti stiprinošu vielu veidošanos organismā, paaugstinot to koncentrāciju asinīs pat par vienu trešdaļu, mazina galvassāpes, sievietēm regulāri dzimumakti ļauj vingrināt mazā iegurņa muskuļus, kas cita starpā atbildīgi par urīna saturēšanu, sekss ir arī sava veida vingrošana utt. Cita lieta, ka sievietei šajā vecumā ne vienmēr tas ir iespējams - vai nu nav partnera, vai viņam ir veselības problēmas, varbūt abu starpā iestājies emocionāls atsalums utt. Bet tīri fizisks akts ar gadījuma partneri diez vai nesīs cerēto veselīgo, pozitīvo sajūtu.

Gļotādu veselība

Viena no problēmām, ar ko saskaras sievietes menopauzē un periodā pirms menopauzes iestāšanās, ir maksts gļotādas sausums. Līdz ar to mazinās vēlme pēc intīmās tuvības ar partneri, cieš dzīves kvalitāte gan fiziski, gan emocionāli. Ar gadiem sevi liek manīt arī acu, deguna un mutes gļotādu sausums. Sausās acs sindroms izraisa redzes diskomfortu, kas izpaužas kā graušana, asarošana, dedzināšana un miglošanās. Ja sausums piemeklējis deguna gļotādu, tas vairs nevar normāli pildīt savu uzdevumu - attīrīt, sasildīt un mitrināt ieelpoto gaisu, tā pasargājot mūs no iekaisumiem dziļākos elpceļos. Ja deguns nestrādā, cilvēks sāk elpot caur muti, līdz ar to cieš mutes gļotāda - tā izžūst, tāpēc mutes dobumā netiek uzturēta normāla vide, līdz ar to vieglāk rodas smaganu, mēles un citu mutes dobuma orgānu iekaisumi, biežāk attīstās arī kariess, jo trūkst siekalu, kas aizskalo skābās baktērijas.

Lai saglabātu normālu gļotādu stāvokli, īpaši svarīgs ir A vitamīns. Tas labvēlīgi ietekmē arī ādu un redzi. Viens no dabā esošajiem bagātākajiem A vitamīna avotiem ir smiltsērkšķu ogas un sēklas. Smiltsērkšķi, kuru dzimtene ir Himalaju kalnos, labi pazīstami un iecienīti arī Latvijā. Smiltsērkšķu eļļa satur vērtīgas nepiesātinātās taukskābes omega-3, -6, -7, -9 un A vitamīnu betakarotīna veidā. No smiltsērkšķu ogām un sēklām iegūtā eļļa ir iekļauta produkta Bioactive Omega 7 sastāvā, tā palīdz nodrošināt un uzturēt nepieciešamo A vitamīna daudzumu bioloģiski viegli pieejamā formā. Saudzīgajā ražošanas procesā nenotiek bioloģiski aktīvo vielu zudums, tam lieto videi draudzīgu, organisku ekstrakcijas metodi, kas neietver šķīdinātāja izmantošanu.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā