Pētījums: jaunā gadā 60% cilvēku apņemas dzīvot veselīgāk

Mazāk saldumu, vairāk fizisko aktivitāšu, kvalitatīvāks miegs un kaitīgo ieradumu ierobežošana – vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju 2022. gadā apņēmušies dzīvot veselīgāk, liecina Stresa termometra dati.
APŅEMŠANĀS. Visbiežāk cilvēki apņemas jaunajā gadā ēst veselīgāk, piemēram, lietot uzturā vairāk dārzeņu ©Aigars Jukna/F64

Visapņēmīgākie iedzīvotāji, saskaņā ar šīs aptaujas datiem, runājot par veselīgāku dzīvesveidu, ir sievietes, cilvēki vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Liela daļa iedzīvotāju savukārt ir diezgan skeptiski pret jaunu sākumu no jaunā gada, jo vairāk nekā trešajai daļai aptaujāto nav nekādu apņemšanos saistībā ar veselību un dzīvesveidu.

Vai apņemas dzīvot veselīgāk?

Tieši ar jauna gada sākumu daudzi cilvēki saista jaunas apņemšanās, tostarp arī attiecībā uz savu veselību un dzīvesveidu. Arī Latvijā jaunā gada apņemšanās ir diezgan izplatītas - kopumā 60 procenti iedzīvotāju norāda, ka viņiem 2022. gadā ir kāda veselīga apņemšanās, secināts Stresa termometra aptaujā, ko veica pētījumu kompānija “Gemius” sadarbībā ar “Benu aptiekas”. Trešdaļa iedzīvotāju skaidri zina, ka šogad patiešām ir apņēmušies kaut ko savā dzīvē mainīt veselīga dzīvesveida virzienā, bet trešdaļa - pieļauj, ka šādu apņemšanos īstenos. Tomēr pietiekami liels iedzīvotāju īpatsvars atzīst, ka nekādu jaunu veselīgu apņemšanos viņiem nav.

Visbiežākās jaunā gada apņemšanās, kuras ir saistītas ar veselīgu dzīvesveidu, ir, piemēram, sākt un regulāri īstenot fiziskās aktivitātes, ieviest veselīgākus uztura paradumus, samazināt saldumu patēriņu ikdienā, pietiekami ilgi atpūsties un gulēt, kā arī ierobežot kaitīgos ieradumus.

Sievietēm vairāk apņemšanos

Analizējot iegūtos rezultātus pēc dažādiem demogrāfiskajiem rādītājiem, pētnieki secinājuši, ka biežāk 2022. gadā veselīgākus paradumus apņēmušās ieviest sievietes - 67 procentiem sieviešu šim gadam ir kāda veselīga apņemšanās, bet arī vīrieši ir gana apņēmīgi - 53 procenti vēlas dzīvot veselīgāk. Tiesa, vīriešu vidū vairāk ir tādu, kuri pieļauj, nevis skaidri zina, ka patiešām īstenos šādu apņemšanos. Trešdaļai sieviešu un 44 procentiem vīriešu šādas apņemšanās nav.

Arī iedzīvotāju vecums nosaka to, vai būs kāda jaunā gada apņemšanās veselības ziņā vai tomēr nē. Biežāk kāda veselīga jaunā gada apņemšanās ir iedzīvotājiem vecumā no 35 līdz 44 gadiem (64 procenti), kam seko vecuma grupa no 25 līdz 34 gadiem un iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 54 un no 55 līdz 74 gadiem (katrā no grupām 58%), savukārt jauniešu vidū (no 18 līdz 24 gadiem) kāda veselīga apņemšanās 2022. gadam ir 57 procentiem aptaujāto. Pirmspensijas un pensijas vecumā noteiktu apņēmību dzīvot veselīgāk pauduši 21 procents iedzīvotāju, taču pieļāvuma formā - līdzīgi pārējo vecuma grupu cilvēkiem.

Robežas punkts starp veco un jauno es

Jauns gads tiek uztverts kā robežas punkts starp “veco un jauno es”, kur “jaunais es” tiek plānots daudz veselīgāks, veiksmīgāks un laimīgāks, skaidro psihoterapeits Andris Veselovskis. Tomēr viņš uzsver, ka uzlabojumus ikdienā ieteicams veikt arī bez jauna mēneša vai gada sagaidīšanas. “Nereti cilvēki sevi māna, cenšoties pēkšņi mainīt vairākas dzīves jomas, kā rezultātā piedzīvo lielu stresu un vilšanos, jo nav gatavi tik straujām pārmaiņām,” saka psihoterapeits. Viņš min analoģiju ar egli, kas augusi 40 gadus un pēkšņi nevar pārvērsties par bērzu. Turklāt ātri iegūtas pārmaiņas parasti ir nenoturīgas, piemēram, ātri zaudējot lieko svaru, pēc kāda laika var panākt vēl lielāku svara pieaugumu. Efektīvāk ir dzīvi mainīt pamazām, bet ar mērķi, lai izmaiņas būtu noturīgas.

Svarīgākais, lai jaunā gada apņemšanās izdotos realizēt, ir saglabāt pacietību un darba prieku. “Publiskajā vidē un reklāmās cilvēki tiek apreibināti ar grandiozām idejām, iespējamo laimi un apsolījumiem gūt tūlītējus panākumus, tomēr jāatceras, ka reālajā dzīvē labākie instrumenti piepildītai dzīvei ir pacietība, darba prieks, darba tikums, kā arī vēlme mācīties un sevi attīstīt,” norāda Andris Veselovskis.