Koksaki vīruss: vai bērnu vecākiem jāuztraucas?

Slimību profilakses un kontroles centrā, kā arī Bērnu slimnīcā mierina: Koksaki vīrusa izplatības pacēlums vasarā nav nekas nebijis. Tas izplatās cilvēku kontaktu ceļā, bet tā izpausmes ir līdzīgas vējbaku slimībai. Bērnu ārsti saka: lielākoties slimība norit vieglā formā.

Koksaki no enterovīrusu grupas

Šī vasara atnākusi ar ziņām par dažādām vīrusu slimībām, kuras satrauc bērnu vecākus un arī citus pieaugušos - tās ir gan pērtiķu bakas, gan Koksaki vīruss. Pēc būtiska slimības izplatības krituma atkal sevi piesaka arī koronavīruss. Kas ir šis mazāk zināmais Koksaki vīruss? Tas atklāts jau 19. gadsimta beigās un savu nosaukumu ieguvis no nelielas Amerikas Savienoto Valstu pilsētas Koksaki (Coxsackie), kur tas pirmoreiz izolēts jeb atklāts.

Koksaki vīrusi ir plašu vīrusu grupas - enterovīrusu - pārstāvji. Enterovīrusi savukārt ir vīrusu grupa, kas izraisa virkni infekcijas slimību, kas parasti izpaužas vieglā formā. Nosaukums “enterovīrusi” ieviests 1957. gadā, lai apvienotu lielu vīrusu grupu, kuriem dabiskā dzīves vieta ir cilvēku zarnu trakts.

Visbiežāk ir sastopami ECHO un Koksaki vīrusi. Enterovīrusu grupai pieder arī poliomielīta izraisītājs.

Pašlaik ir zināmi vairāk nekā 60 dažādu enterovīrusu, un to saraksts, it sevišķi ECHO vīrusu grupa, tiek regulāri papildināts, stāsta Slimību profilakses un kontroles centra eksperti.

Enterovīrusi, piemēram, Koksaki un ECHO, izraisa apmēram 90 procentus no seroziem meningītiem. Līdztekus seroziem meningītiem enterovīrusi var izraisīt arī citas patoloģijas: encefalītu, paralīzes, miokardītu, perikardītu, elpceļu infekcijas, konjunktivītu, plaukstu, pēdu un mutes ierosinātu slimību un citas slimības.

Vairāk slimo bērni, īpaši ja novājināta imunitāte

Koksaki vīrusi ir visbiežāk sastopamie enterovīrusi. Nereti tie izraisa konjunktivītu (acu iekaisumu), faringītu (kakla iekaisumu), plaukstu-pēdu-mutes slimības uzliesmojumus (A grupas Koksaki vīrusi) vai miokardītu vai perikardītu uzliesmojumus (B grupas koksaki vīrusi). Pārsvarā ar to slimo bērni līdz 10 gadu vecumam. Lielāka iespēja saslimt ir zīdaiņiem, bērniem un pusaudžiem, jo viņiem vēl nav izveidojusies imunitāte no iepriekšējām inficēšanās reizēm kā pieaugušajiem. Zīdaiņiem un cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu iespējamas smagas infekcijas izpausmes un arī komplikācijas. Ar to arī ir izskaidrojams fakts, ka tieši šovasar visvairāk saslimšanas gadījumu ir bērniem.

Lielākā daļa cilvēku pēc inficēšanās ar enterovīrusiem nesaslimst vai viņiem parādās simptomi, kas līdzīgi vieglai saaukstēšanās slimībai. Tomēr atsevišķos gadījumos enterovīrusi var izraisīt vidēji smagas vai smagas slimības.

Izplatās no cilvēka uz cilvēku

Šķietami, tieši šovasar ar Koksaki vīrusu saslimuši vairāk bērnu, taču pagaidām tam epidemioloģisku pierādījumu nav. Enterovīrusi aktivizējas vasarā, un tā tas noticis arī šogad. Tiesa, ir bijuši gadījumi, kad pat Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs izplata īpašus atgādinājumus, ja kādā no valstīm parādījies Koksaki uzliesmojums.

Bērnu slimnīcas pediatre Gunta Laizāne norāda, ka bērnu vidū šis vīruss izplatās vairāk, jo bērni ciešāk kontaktējas, kā arī to ietekmē jau minētās bērnu imūnsistēmas īpatnības. Koksaki vīruss izplatās, gan lietojot inficēta cilvēka sadzīves priekšmetus un pēc tam pieliekot nemazgātas rokas pie mutes vai acīm, gan sarunājoties ar saslimušo, ja viņš klepo vai šķauda. Ar vīrusu var arī inficēties, lietojot piesārņotu ūdeni vai pārtikas produktus, arī peldoties piesārņotā ūdenī.

Tipiskākās Koksaki vīrusa pazīmes ir izsitumi uz ādas, kas lielākoties parādās uz plaukstām, pēdām, arī mutē. Šo izsitumu dēļ Koksaki vīrusa infekciju nereti sajauc ar vējbakām. Bērniem slimība var noritēt vidēji smagi, jo sākumā bērnam var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes kaklā, iesnas. Pediatri iesaka: ja ir augsta temperatūra, jālieto ģimenes ārsta ieteiktie temperatūru mazinošie līdzekļi. Bērns ir jāizolē, jo pacients var būt infekciozs nedēļu līdz trīs nedēļas. Pediatri iesaka būt saziņā ar ģimenes ārstu, uzraugot mazā pacienta stāvokli, jo var būt situācijas, kad bērns slimības dēļ nepietiekami lieto šķidrumu, kas var novest pie atūdeņošanās.

FAKTI

Kā izplatās Koksaki vīruss?

• no cilvēka uz cilvēku tieša kontakta ceļā
• kontaktējoties ar infekciozās personas piesārņotajiem sadzīves vai koplietošanas priekšmetiem gan mājās, gan sabiedriskajās vietās un pēc tam pieskaroties ar nemazgātām rokām acīm, degunam vai mutei
• dzerot piesārņotu ūdeni vai lietojot uzturā produktus, kas satur vīrusu (pagatavoti nedrošos apstākļos)
• peldoties ūdenskrātuvēs un peldbaseinos, kas piesārņoti ar notekūdeņiem
• ar elpceļu izdalījumiem, kad inficētā persona runā, klepo vai šķauda

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā