Pacientu dusmas vijas ar izmisumu: migrēnas zālēm nauda ir, bet zāles neapmaksā

“Neatkarīgās” ziņu par migrēnas zālēm un to apmaksu no valsts budžeta daudzi pacienti uztvēra ar prieku, tomēr tas bija īss, jo konsultācijās pie saviem ārstējošiem mediķiem un pēcāk arī atbildīgajās iestādēs noskaidrojās, ka nauda ir, zāles teorētiski arī ir, bet saņemt tās kā kompensējamos medikamentus nevar.

Birokrātija netiek līdzi valdības lēmumam?

“Neatkarīgā” rakstīja par valdības lēmumu, saskaņā ar kuru zāļu kompensācijai papildus piešķirtais finansējums ļautu vēl šogad kompensējamo zāļu sarakstā iekļaut migrēnas ārstēšanai paredzētos medikamentus. Par iespēju saņemt valsts atbalstu slimības ārstēšanai un tās izraisīto galvassāpju mazināšanai migrēnas pacienti ilgstoši cīnījās. Valdības sēdē pieņemtās izmaiņas noteikumos paredz, ka migrēna ir iekļauta to diagnožu sarakstā, kuru pacientiem būtu pieejamas valsts kompensētas zāles. Vienlaikus tika minēts, ka Nacionālais veselības dienests jau ir veicis zāļu izvērtēšanu, lai tās apmaksātu no valsts budžeta. Migrēnas medikamenti tiks kompensēti simt procentu apmērā. Vairāku, tostarp migrēnas, zāļu apmaksai kopumā vēl šogad nepieciešami vairāk nekā 90 000 eiro, kas jau ir piešķirti. Kopumā kompensējamo zāļu saraksta paplašināšanai 2023. gadā ir paredzēts 993 753 eiro liels finansējums, bet diemžēl, kā atzīst Veselības ministrija, puse no šīs summas nemaz netiks izlietota konkrētajam mērķim.

Dokumentā, ko apstiprinājusi valdība, skaidri un gaiši rakstīts, ka “jaunie medikamenti kompensācijas zāļu sarakstā iekļautajām jaunajām diagnozēm būs pieejami no šā gada 1. novembra, līdz ar to plānotais pacientu skaits terapiju 2023. gadā saņems divus mēnešus”.

Taču tā diemžēl nav taisnība. Tā noteikti nav ļaunprātība, bet situācija “gribējām, kā labāk, bet sanāca…”.

Nav zināms pat aptuvens datums

“Informācija ir ļoti iepriecinoša, jo esmu viena no tiem, kas sirgst ar smagu migrēnu un ir nepieciešamas ļoti dārgās injekcijas,” “Neatkarīgajai” savu stāstu uzticēja Zaiga (vārds mainīts). Pacienti bijusi vizītē pie neirologa, kur pastāstījusi par publikāciju, dalīdamās ar priecīgajiem jaunumiem. Tomēr, kā atzina ārste, kurai, kā izrādīsies, ir taisnība, pacienti no 1. novembra un, visticamāk, arī ne no 1. decembra kompensējamas migrēnas zāles vēl nesaņems. Zaiga arī pati vaicāja Veselības ministrijai, kāpēc izveidojusies tāda situācija un kad migrēnas zāles tiks kompensētas. “Šodien saņēmu atbildi. Jāsaka, ka uz konkrētu jautājumu tāpat nav atbildēts, ir tikai paskaidrots, ka Nacionālais veselības dienests vēl tikai lems, vai zāles ar piedāvāto cenu ir iekļaujamas kompensējamo medikamentu sarakstā. Nekādu - pat ne aptuvenu - prognozējamo datumu, kad tas varētu notikt. Tuvākā mēneša laikā? Pusgada? Un tā atbilde… vērtēs, vai būs iekļaujamas [..]. Dusmas vijas ar izmisumu,” saka Zaiga.

Vislielākā neskaidrība pacientiem ir par finansējumu: ja nauda kompensējamo zāļu apmaksai ir pieejama (turklāt gandrīz viens miljons eiro), kāpēc nevar vai nevarēja pasteidzināt šo procesu ar zāļu izvērtēšanu? Ja par migrēnas zāļu kompensāciju tiek runāts jau vismaz divus gadus.

Nevar vienoties par zāļu cenu? Ministru kabinets lēmumu par migrēnas diagnozes iekļaušanu sarakstā pieņēma oktobrī, grozot atbilstošos noteikumus. Šo noteikumu anotācijā un budžeta pamatojumā patiešām ir minēts, ka nauda ir, turklāt tās ir vairāk nekā vajadzētu (tur varētu jau visu gadu kompensēt pacientiem zāles!). Arī Veselības ministrijā “Neatkarīgajai” apliecināja, ka finansējums šim mērķim ir. Kur tad ir problēma?

Nacionālajā veselības dienestā “Neatkarīgajai” paskaidroja, ka Zāļu valsts aģentūrā joprojām notiek medikamenta izvērtēšana. “Līdz ar to vēl nevaram prognozēt precīzu datumu iekļaušanai valsts kompensējamo zāļu sarakstā,” sacīja dienesta speciāliste

Evija Štālberga, aicinot par zāļu izvērtēšanas procesu interesēties jau Zāļu valsts aģentūrā. Tur savukārt “Neatkarīgajai” sacīja, ka eksperti pašlaik veic klīniskās un izmaksu efektivitātes novērtējumu vienām no migrēnas ārstēšanai paredzētajām zālēm. “Atzinums tiks sagatavots noteiktajā laikā - tuvākajā mēnesī,” tā savukārt atbildēja Zāļu valsts aģentūras speciāliste Dace Keomeģe.

Neoficiāli zināms, ka būtiski ieilgušas pārrunas ar zāļu ražotāju par cenu, par kādu valsts kompensēs zāles, jo zāļu ražotājam savas intereses, valstij - savas. Tomēr no šīm atbildēm patiešām ir grūti izprast, kāpēc zāļu izvērtēšanas process notiek tik ilgi, un, pat pieņemot, ka ir objektīvi apstākļi, kāpēc tas ir ievilcies, tad nav skaidrs, pirmkārt, kāpēc valdībā tiek ziņots, ka zāles sāks kompensēt no 1. novembra, dodot pacientiem cerības, otrkārt, kāpēc, zinot, ka ir papildu finansējums, šo procesu nevarēja pasteidzināt, lai jau šogad piešķirto naudu varētu izlietot pacientu labā? “Neatkarīgā” turpinās skaidrot šīs lietas apstākļus.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā