Kāpēc ērču encefalīta vakcīnas apmaksā tikai piecos novados?

Šajos piecos novados, no kuriem četri ir Kurzemes novadi, bet viens Vidzemes, kopumā dzīvo vairāk nekā 27 000 bērnu. Vakcinācija pret ērču encefalītu ir pilnībā brīvprātīga, nav iekļauta vakcinācijas kalendārā, bet ieteicama visiem bērniem, kuri pavada laiku svaigā gaisā, arī pilsētas parkos.

Endēmiskajos novados saslimstība četras reizes augstāka

Slimību profilakses un kontroles centrs nupat publicējis šā gada ērču encefalīta endēmisko teritoriju sarakstu. Šogad sarakstā iekļauti pieci novadi - Kuldīgas novads, Dienvidkurzemes novads, Ventspils novads, Talsu novads un Cēsu novads. “Šīs teritorijas ar visaugstāko saslimstības līmeni, kurās 2024. gadā tiek nodrošināta bērnu bezmaksas vakcinācija pret ērču encefalītu, tika noteiktas, veicot epidemioloģiskās uzraudzības datu analīzi par saslimstību ar ērču encefalītu piecu gadu periodā,” “Neatkarīgajai” pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra speciāliste Ilze Arāja. No 2019. līdz 2023. gadam visvairāk ērču encefalīta saslimšanas gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju bija Kuldīgas novadā - 90,5 saslimšanas gadījumi, Dienvidkurzemes novadā - 74,5, Ventspils novadā - 70,4, Talsu novadā - 60 un Cēsu novadā - 32,5.

Šajās teritorijās pēdējo piecu gadu laikā reģistrēti 462 saslimšanas gadījumi ar ērču encefalītu (tie ir 37,8 procenti no kopējā valstī reģistrēto gadījumu skaita). Piecu novadu teritoriju īpatsvars ir 11,6 procenti no kopējā Latvijas administratīvo teritoriju skaita, un šajās teritorijās dzīvo 7,9 procenti no kopējās Latvijas populācijas, aprēķinājuši epidemiologi. Vidējā saslimstība šajos novados iepriekšējo piecu gadu laikā 4,1 reizi pārsniedza vidējo saslimstību pārējās Latvijas teritorijās. Vidējā saslimstība valstī bija 16 uz 100 000 iedzīvotāju, bet endēmiskajos novados - 65,5 uz 100 000 iedzīvotāju.

Lēmums par konkrēto novadu bērnu vakcināciju pieņemts, ņemot vērā 2024. gadā pieejamo vakcīnas pret ērču encefalītu daudzumu (kopumā 20 469 devas). Kopumā šajos novados ir deklarēti vairāk nekā 27 000 bērnu, visvairāk Cēsu novadā - 8041, Dienvidkurzemes novadā - 6183 bērni, Talsu novadā - 6411 bērni, Ventspils novadā - 1991 bērns, bet novadā, kur piecu gadu laikā saslimstība ar ērču encefalītu bijusi visaugstākā - 5129 bērni.

Saslimstība ar ērču encefalītu un citām ērču pārnēsājamām slimībām

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

Vai taisnīgi: apmaksā tikai nelielai daļai bērnu

Jau daudzus gadus Latvijā vakcinācija pret ērču encefalītu no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksāta tikai daļai Latvijas bērnu. Sākotnēji šāda taktika tika izvēlēta, ņemot vērā ierobežoto veselības aprūpes finansējumu - visiem Latvijas bērniem nebija iespējams nosegt vakcinācijas izmaksas. Kā labākais variants, kā rīkoties finansiāli spiedīgos apstākļos, tika izvēlēts noteikt endēmiskos reģionus, kuros inficējas ar ērču encefalītu visvairāk, un to apdzīvo vietu bērniem vakcīnas apmaksāt. “Neatkarīgā” jau vairākkārt rakstījusi par šo zināmā mērā netaisnību, jo bērni neuzturas tikai savā deklarētajā vietā, īpaši vasarā, ceļo, atpūšas laukos un nometnēs, tomēr saņemt valsts apmaksātu vakcināciju var tikai tad, ja esi deklarēts endēmiskajā novadā.

To arī šogad apstiprina Slimību profilakses un kontroles centrā: valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu var saņemt bērni no viena gada līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja bērna deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā. “Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts, kura pamatprakse ir attiecīgajā teritorijā. Ja bērns ir reģistrēts endēmiskajā teritorijā, bet viņa ģimenes ārsta prakse neatrodas šajā teritorijā, vakcinācija jāveic pie cita ģimenes ārsta - pie tāda, kura prakse atrodas kādā no endēmiskajām teritorijām,” izskaidro Slimību profilakses un kontroles centrā.

Tomēr vakcinācija ar valsts apmaksāto vakcīnu pret ērču encefalītu neatkarīgi no dzīvesvietas ir nodrošināta bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts. Bērnu aprūpes iestādēs un internātskolās bērnu vakcināciju plāno un organizē attiecīgās iestādes administrācija.

Ērces aktivizējas, nokūstot sniegam

Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti norāda, ka ērču aktivitātes sezona sākas, kad sniegs nokūst un gaisa temperatūra pārsniedz +3..+5 °C, tāpēc ir svarīgi vakcinēties laikus. Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos var būt garāka.

Latvijā sastopamas trīs epidemioloģiski nozīmīgas ērču sugas - ganību ērce (visā Latvijas teritorijā, mazāk austrumdaļā, aktīvas no marta beigām līdz novembrim, ar masveida aktivitātes pacēlumiem aptuveni maijā-jūnijā un septembrī), taigas ērce (Latvijas austrumdaļā, aktīvas no marta beigām līdz jūlija sākumam, ar masveida aktivitātes pacēlumu aprīlī-maijā) un pēdējos gados arvien biežāk sastopamā ornamentētā pļavu ērce (Latvijas dienvidu un rietumdaļā, arī Rīgas reģionā). Ornamentētajām pļavu ērcēm masveida aktivitāte tiek reģistrēta galvenokārt agri pavasarī un vēlu rudenī, bet salīdzinoši retāk tās sastopamas pārējā sezonas laikā.

Jāatgādina, ka vakcinācija nodrošina aizsardzību tikai un vienīgi pret ērču encefalītu, bet nepasargā no citām ērču pārnestām slimībām, piemēram, Laimas slimības un ērlihiozes. Dati liecina, ka saslimstība ar Laimas slimību ir pat augstāka par saslimstību ar ērču encefalītu, savukārt ar ērlihiozi saslimušo skaits pēdējos gados bijis neliels.

Ērču aktivitātes sezonas laikā dabā savāktās nepiesūkušās ērcēs ērču encefalīta vīrusu klātbūtne pēdējo gadu laikā svārstījusies no viena līdz trim procentiem, Laimas slimības ierosinātāju borēliju klātbūtne - no 20 līdz 70 procentiem, un ērlihiozes ierosinātāju klātbūtne - no viena līdz deviņiem procentiem, liecina Latvijas Infektoloģijas centra references laboratorijas dati.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā