Skaistākās un aizraujošākās vietas Dobelē

Daudziem Dobeles vārds asociējas ar ceriņiem. Šobrīd ceriņu krūmi dus zem sniega segas un gaida pavasari, lai priecētu ar savu ziedu smaržu un krāšņo izskatu. Taču arī šobrīd – ziemas vidū – var doties pastaigā pa Dobeli un apskatīt vairākas interesantas vietas un objektus. Var arī atlikt šīs skaistās pilsētas apmeklējumu uz pavasari, kad Dobelē un tās apkārtnē ziedēs ne tikai ceriņi.

4.lapa

Jauna un moderna

F64

Dobeles Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Pašreizējā baznīcas ēka ir jauna - tā būvēta pagājušā gadsimta beigās un šī gadsimta sākumā.

Pirmos dievkalpojumus Dobelē noturēja Auces draudzes prāvests L. Kundziņš 1937. gadā. Tie noritējuši Dobeles tautas namā vienu reizi mēnesī. Dievkalpojumos piedalījušies līdz pat 700 ticīgajiem, tāpēc radās nepieciešamība celt dievnamu. Jau 1938. gadā Dobelē bija ieradies Kūrijas notārs V. Strelevičs, lai nolūkotu vietu celtniecībai. 1940. gadā dievkalpojumus sāka noturēt Līvbērzes draudzes prāvests, kurš dievkalpojumus noturēja īrētās telpās. Pēc Otrā pasaules kara jauna dievnama celtniecība nebija iespējama, to neļāva padomju varas funkcionāri. Tāpēc Līvbērzes priesteri Jodovaļskis un J. Pavilonis noturējuši dievkalpojumus privātā mājā. 1954. gadā Jelgavas draudzes dekāns L. Kundziņš baznīcai iegādājās nepabeigtu māju, kurai naudu - 25 000 rubļu - deva bīskaps Pēteris Strods. Līgumu par mājas pirkšanu noslēdza Līvbērzes prāvests K. Cukurs, kurš vēlāk pirmais šai mājā sācis noturēt dievkalpojumus. Galīgo mājas pārveidošanu par lūgšanu namu un piebūves celšanu veica prāvesta Jāzepa Ančevska darbības laikā. Pēc pārbūves tā bija 14 metrus gara, 9 metrus plata un 3 metrus augsta koka un betona ēka, apšūta ar baltiem ķieģeļiem. Dievnamā bija divi altāri — lielais ar Jēzus Sirds gleznu un mazais Jaunavas Marijas altāris. Lielais altāris, soli un dievgalds bija atvesti no Lamiņu baznīcas.

Dobeles Romas katoļu Vissvētās Trīsvienības baznīca celta no 1997. līdz 2003. gadam.

Atgūstot valstisko neatkarību, radās iespēja radīt jaunu dievnamu. 1997. gadā tika iesvētīts pamatakmens un pēc arhitektu J. Kukšas, I. Kārkliņa un konstruktora A. Vilmaņa projekta pilsētas centrā, skvērā aiz Kultūras nama sāka celt baznīcu. 2001. gadā tika svinēti spāru svētki un tā paša gada 9. augustā uz jumta uzstādīja dzelzs krustu. 2003. gadā iekšdarbi bija beigušies un dievnamu tā paša gada 21. septembrī bīskaps Antons Justs konsekrēja Vissvētākās Trīsvienības godam.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā

 
Turpinājumu lasi nākamajā lapā