Pauls ar Paulu aicina uz "Riga Jazz Stage"

Savulaik laureātos arī Busulis, Stībelis un Kerēvica

Starptautiskais džeza mākslinieku konkurss “Riga Jazz Stage” (RJS) izveidots 2004. gadā, taču pēdējos pāris gadus rīkotāji tā norisi bija spiesti pārcelt pandēmijas dēļ. “Lai arī laiki ir sarežģīti, džeza svētkus vairs nedrīkstēja atlikt,” atzina RJS mākslinieciskais direktors Māris Briežkalns. Pie pasākuma organizēšanas radošā komanda ķērusies jau novembrī, tobrīd apņemoties RJS atdzīvināt “vienalga kādā formātā”, par pamatu ņemot tiešsaistes koncertus jeb “live stream”, tomēr pašreizējie epidemioloģiskie nosacījumi ļauj rīkot pasākumus ar klātienes publikas piesaisti, kas, protams, ir vēl patīkamāk.

Uzrunāti 2020. gada konkursam pieteikušies dalībnieki, un neviens (!) nav atteicies braukt uz Rīgu, pamatojoties uz bažām par situāciju reģionā vai kādu citu iemeslu dēļ. Pieteikušies 68 konkursanti no 17 valstīm, bet RJS finālā tikuši un uz Latviju brauks 23 jaunie mūziķi no 13 valstīm. “Rīgā ieradīsies arī prominenta starptautiskā žūrija, kā arī prestižu ārvalstu džeza un kultūras preses izdevumu pārstāvji, turklāt “koncertus “strīmos”, tātad tos varēs redzēt visā pasaulē - konkurss aug un attīstās!” palepojās Māris Briežkalns. Viņš atgādināja, ka pirmā RJS uzvarētājs bija šobrīd komentārus vairs neprasošais Intars Busulis, savukārt pēc Kristīnes Prauliņas uzvaras komponists Raimonds Pauls “speciāli viņai sarakstīja desmit skaņdarbus, kas šobrīd jau ir džeza klasika”. RJS laureātu godā bijuši arī Ieva Kerēvica, Jānis Stībelis, Daumants Kalniņš, Andris Buiķis, Kristaps Vanadziņš, Toms Rudzinskis u.c.

Maestro vērtēs jaunos, sēžot žūrijā

Šo gadu laikā konkurss ir kalpojis par iespēju jaunajiem māksliniekiem skaļi pieteikt sevi ekspertu un plašākas auditorijas priekšā. Turklāt, tā kā starptautiskā žūrija sastāv no atzītiem džeza ekspertiem, producentiem un kritiķiem, jaunajiem censoņiem rodas iespēja saņemt uzaicinājumus arī uz “Rīgas ritmiem”, “Venezia Jazz”, “Jazz Time”, “Ronnie Scott’s Jazz Club”, “Lincoln Center” un citām slavenām uzstāšanās vietām. Jāpiebilst, ka RJS katru gadu risinās divās kategorijās - nemainīgi “Džeza vokālā” un kādā no septiņu instrumentālistu kategorijām. Šogad izredzēto skaitā tikuši bundzinieki.

“Man ir tāda sajūta, ka lēnā garā mums atkal sākusies atmoda,” prātoja RJS žūrijas pārstāvis Raimonds Pauls. “Mēs divus gadus bijām izslēgti no koncertdzīves - patīkami nebija, bet mēs to pārdzīvojām, un jāsāk rīkoties. Nesen bija tas gods atkal ieraudzīt ar klausītājiem pilnu zāli. Un džezā ir sasniegts negaidīti labs līmenis. Man patīk, ka “Riga Jazz Stage” piedalās arī mūsu pašu jaunie izpildītāji - es ceru, ka Paulai [Saijai] veiksies, bet tas jau gan būs no žūrijas atkarīgs, redzēs, kā viņa uzstāsies. Mēs esam uz pareizā ceļa. Galvenais ir spēlēt un darboties, ko arī visiem novēlu,” sev raksturīgajā manierē izteicās Maestro.

Paulai Saijai konkurss kā sports

Konkursantu skaitā ir vairāki mūsējie (Karīna Laugale, Katrīna Kabeņecka, Mareks Logins, Sanijs Bondars, Pauls Pokratnieks, Kristaps Sokolovs), taču Paula Saija ir īpašāka ar to, ka viņai ar Raimondu Paulu nupat mūzikas namā “Daile” izskanēja kopīga programma “Pauls un Paula”. Savs aizbildnis žūrijas krēslā? “Maestro ir godīgs vīrs, viņš to neņems vērā!” smejas dziedātāja. Rodas jautājums, ko viņai meklēt šādā konkursā - Paula sevi tomēr jau labi pierādījusi gan džeza mūzikā, gan muzicējot kopā ar grupu “Very Cool People”. “Man šķiet, ka konkurss ir ļoti labs sportiņš - veids, kā uzturēt sevi formā. Piemēram, ikdienā tagad es jau vairāk esmu fankmūzikā, uzstājoties kopā ar “Very Cool People”, bet šeit ir ļoti laba platforma, kur atrādīties arī džeza sfērā - tas ir forši!” skaidro Paula. Džezs būtībā ir demokrātisks mūzikas stils, kurā iekoptās improvizācijas prasmes palīdz, uzstājoties jebkurā žanrā. “Jā, tā tiešām ir, jo džezs dod brīvību! Džezs ir brīvības izpausme. Nav tikai viens veids, kādā tajā drīkst dziedāt, līdz ar to var dziedāt gan fanku, gan gospeli, gan džezu un nebūt nav aizliegts to visu savienot.”

Savulaik džezs tika uzskatīts par elitāru mūzikas stilu, ko amatieriem nav pat vērts mēģināt izprast. “Mūsdienu džezā ir saintegrēts tik daudz un dažādu mūzikas stilu, ka, lai gan tas joprojām skaitās elitārs, manuprāt, tas ir arī ļoti labs veids, kā klausītājam savā ziņā patrenēt ausi. Mēģināt izprast un saklausīt to, kas notiek šādā mūzikā,” domā Paula. Viņa piekrīt tam, ka džeza (un arī blūza) lielākie trumpji ir improvizācijas plašumi un līdz ar to iespējas dot pārsteiguma momentu: “Nekad nezini, ko gaidīt un ko sagaidīsi no džeza programmas - tas arī ir tas skaistākais.”

Svētki no ceturtdienas līdz sestdienai

Par RJS programmu. Jau ceturtdien, 7. aprīlī, norisināsies pirmais konkursa koncerts, savukārt 8. aprīlī notiks fināls, kurā publikai uzstāsies 12 labākie. Viņus, tāpat kā pirmajā konkursa dienā, pavadīs “Riga Jazz Quartet” jeb pianists Kristaps Vanadziņš, ģitārists Rihards Goba, basists Jānis Rubiks un bundzinieks Miķelis Vīte. Par pasākuma “hedlaineru” varētu dēvēt Džeimisonu Rosu (viņš būs arī žūrijā), “Grammy” balvas nominantu, komponistu, dziedātāju un bundzinieku, kurš ar savu trio “Splendid Palace” telpās uzstāsies 9. aprīlī, bet koncertdienas rītā turpat pasniegs arī publisku meistarklasi. Biļetes gan klātienes, gan tiešsaistes koncertiem nopērkamas aula.lv. Jāpiebilst, ka viesnīcā “Radisson Blu Latvija” pēc konkursa koncertiem notiks arī oficiālie “Riga Jazz Lounge” “jam session” kopā ar “AG trio”.

Nobeigumā šā gada konkursa muzikālā virsvadītāja un kādreizējā tā laureāta Kristapa Vanadziņa teiktais: “Mana loma ir aiznest džeza mīlestību no konkursantiem uz publiku, lai cilvēki vairāk saprot izpildīto mūziku un lai tā kļūst vēl pievilcīgāka. Esmu iepazinies ar iesniegto nošu materiālu un varu teikt, ka lielākoties dzirdēsim Amerikas mūziku, bet būs arī padaudz oriģināldarbu. Šis konkurss vienmēr ir svētki, jo tajā ir laba jaunības, degšanas enerģija.”

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā