Neatkarīgā iesaka: TOP 10 notikumi kultūrā no 18. līdz 22. jūnijam

Vērts redzēt, dzirdēt, izlasīt: Stībelis un Fomins, Mellis un Pļavniece, Krīgere un Pavāre, Skujiņš un brāļi Cybuļski
©Publicitātes foto

Baltā nakts mūzika

Jau šajā svētdienā, 19. jūnijā, Lūznavas muižas parkā, iezīmējot saulgriežu gaišo laiku, skanēs ērģelnieces Ivetas Apkalnas brīvdabas nakts solokoncerts «Baltā nakts mūzika».

Koncertā, kas muižas parka dabas skatuvē izskanēs ar moto «Dabas simfonija», tiks atskaņoti Johana Sebastiāna Baha, Ferenca Lista un Šarla Marijas Vidora skaņdarbi.

Ideja par brīvdabas koncertu Lūznavas muižas parkā radusies pirms diviem gadiem, kad Iveta viesojusies Lūznavas muižā. Pērn jūlija sākumā Apkalnas koncerts muižas parkā notika pirmo reizi. Cerot, ka līdz ar otro reizi ērģeļmūzikas koncerts kļūs par tradīciju, Iveta Apkalna saka: «Man ļoti gribētos, lai šī tradīcija iesakņojas. Ļoti labi jūtos Lūznavas muižā un priecājos, ka šoreiz mēs tiekamies tieši pirms vasaras saulgriežiem. Daudzi šeit, Eiropā, šo laiku pazīst un dēvē par baltajām naktīm, taču es šīs naktis un gaišos, vēlos vakarus vairāk redzu tādos rozā-violetos toņos, un man tas atgādina par Marģera Zariņa, viena no neparastākajiem latviešu rakstniekiem, prozaiķiem, komponistiem, stāstu «Saulrietu violetās ērģeles». Tādās rozā-violetu debesu krāsās es redzu arī savu programmu, ko spēlēšu šonedēļ Lūznavas muižā».

«Baltā nakts mūzika» koncerta moto šogad ir «Dabas simfonija», kura izvēli ērģelniece raksturo ar vēlmi, lai starp notīm un ērģeļu skaņām, kas izskanēs muižas parkā, visi kopā saklausītu arī mūziku, kuru rada daba.

«Tieši tādēļ koncertu sākšu ar Johana Sebastiāna Baha brīnišķīgo «Pastorāli», kas pati par sevi jau nosaukumā vilina mūs uz tādu pastorālu noskaņu dabā. Turpināšu ar Ferenca Lista «Svētā Franciska no Asīzes lūgšanu putniem», kas, starp citu, kad šis skaņdarbs izskanēja Saullēkta koncertā Dzintaru jūrmalā, vienoja neskaitāmas putnu balsis. Tas bija skaņdarbs, uz ko atsaucās putni, tā no tiesas bija sava veida lūgšana putniem ar tik daudz putnu dziesmām, kuras Lists nebija rakstījis partitūrā, bet tās tur bija. Komponists tiešām zināja, kā caur mūziku lūgt, kā caur mūziku runāt dabā un kā caur mūziku uzrunāt putnus. Ļoti gaidu un ar interesi vērošu un klausīšos, ko teiks putni Lūznavas muižas parkā, kad šis skaņdarbs tiks atskaņots. Noslēgumā lielākais smagsvars šajā programmā būs Šarla Marijas Vidora Piektā simfonija ērģelēm solo - apjomīgs, piecdaļīgs skaņdarbs, kurš savā nosaukumā jau ietver formu «simfonija». Domāju, ka pats Vidors nespētu iedomāties, kas viss vēl ir iespējams, šai simfonijai atskanot brīvā dabā,» stāsta Iveta Apkalna.

Iveta Apkalna tiek uzskatīta par vienu no pasaules vadošajām solistēm-instrumentālistēm. Viņas spēlē savienojas perfekta virtuozitāte un nevainojama stila izpratne. Apkalna ir Hamburgas Elbas filharmonijas Goda ērģelniece, saņēmusi plašu starptautisku atzinību, iegūstot balvas un uzvaras vairākos starptautiskajos konkursos, tāpat arī kļuvusi par vairākkārtēju «Latvijas Lielās Mūzikas balvas» laureāti. Ērģelnieces koncertus translē un ieskaņo radio stacijas Eiropā, Amerikā un Āzijā, viņas diskogrāfijā šobrīd šobrīd ir vairāk nekā 15 CD un DVD, māksliniece ir aizrautīga mūsdienu mūzikas interprete un regulāri tiek aicināta pirmatskaņot mūsdienu komponistu jaundarbus visā pasaulē.

Pēdējo gadu laikā Iveta Apkalna regulāri tiek aicināta būt par māksliniecisko konsultanti jaunu ērģeļu tapšanas procesā, kā arī ar savu spēli svinīgi atklāt un ieskandināt šos jaunbūvētos instrumentus. Līdz šim plašu atzinību guvuši ērģelnieces brīvdabas saullēkta koncerti Jūrmalā, bet jau otro reizi Iveta ļausies arī vakara brīvdabas noskaņai Lūznavas muižas parkā uz pērn atklātās muižas parka dabas skatuves.

 
Turpinājumu lasi nākamajā lapā