Aktieru virtuves kabarē "Gapoljeri" mērīsies balsīm ar Žoržu Siksnu
Pievēršas mūzikai, lai dabūtu lētāku alu
Iesākumā mazliet no vēstures. “Gapoljeru” pirmsākumi meklējami 2009. gada nogalē kādā Rīgas komunālā dzīvokļa virtuvē (tā vismaz vēsta oficiālā leģenda), kur studiju laika bohēma divu aktierstudentu un ģitārista izskatā muzikāli ļāvās brīvās apziņas plūsmai, līdz kāds šo improvizāciju piefiksējis “digitālajā skaņas ierakstmašīnā”. “Tolaik sākām spēlēt, lai studijas laikos dabūtu lētāku aliņu - ja kāp uz skatuves un muzicē, pie alus var tikt pat par brīvu!” smejas “Gapoljeru” redzamākais dalībnieks, Latvijas Nacionālā teātra ārštata aktieris, vokālists un dziesmu tekstu autors Kristians Kareļins, kurš pēdējā laikā popularitāti guvis arī kā futbola apskatnieks un futbola projektam “Pa pāris kausiem” pietuvinātā persona. “Mūzika, kas skan Tavā virtuves maģītī!” - tā tika (un tiek) pieteikti grupas muzikālie darinājumi.
Taču kopš šī puspajokam vai pat pa jokam aizsāktā projekta izveides pagājuši 14 gadi, un šis muzikālās bohēmas projekts “Ezīšfestā” uzstāsies praktiski vienā laikā ar šā brīža latvju repa karali (piedodiet, anša un Gustavo fani…) rolandu če, tikai Roļiks kāps uz Lielās skatuves, bet “Gapoljeri” - uz Liepas skatuves. “Galvenais ir pacietība! Šis būs jau kāds piektais mūsu “Ezīšfests” - mēs bijām jau pašos pirmajos, kas notika Vecrīgā un “H2O” centrā, un skat, kur esam tikuši! Atminos, ka reiz Jelgavas vecajā “balerijā” bija ieklīduši “Prāta vētras” džeki, kas teica, ka “galvenais izturēt pirmos desmit gadus, pēc tam jau aizies!” Nu re, aizgājis!” joko Kristians.
Palikuši prātā ar dziesmu par stulbo vecmāmiņu
“Gapoljeru” pirmais koncerts noticis 2010. gada augustā Dailes teātra vasaras terasē “Epikūra dārzs”, turklāt tajā pašā dienā grupai bijis arī pirmais nopietnais mēģinājums. Pirmais grupas oficiālais singls “Fetaki” jeb “Muskuļu ārija” datējams ar 2014. gada augustu, savukārt jau tā paša gada oktobrī “Gapoljeri” atvēzējās uz savas četru (vai piecu) gadu jubilejas atzīmēšanu, turklāt nevis kādā ieskrietuvē, bet leģendārajos “Četros baltos kreklos” jeb “ČBK”, kas likteņa ironijas pēc aizsaulē devušies krietni agrāk par “Gapoljeriem”, lai gan to toreiz droši vien diez vai kāds varēja iedomāties.
Par debijas albumu uzskatāms 2016. gadā izdotais “Best Off” ar leģendāro “stulbo vecmāmiņu” (nu to, kura novēlēja savu piecistabu dzīvokli pretī operai Pestīšanas armijai, nevis viņu aprūpējušajam mazdēlam), izcirtēju Viktoru un citiem nu jau nemirstīgiem hitiem. 2022. gada maijā, akurāt valsts svētkos, Kalnciema ielas “ezītī” plašākai auditorijai ar vērienu tika atrādīts “Gapoljeru” otrais studijas albums jeb EP “Kur tu esi?” ar sešām dziesmām (pazīstamākā - “Sauciet mani vārdā!”), un prezentācijas koncertā Kristians nosolījās, ka rudenī būšot arī pilnais albums, bet… Nav. Laikam jau nemaz nevajag, var spēlēt tāpat. Ik pa laikam no grupas nometnes pienāk jaunas ziņas, tas ir, jaunas dziesmas. Tā pērn decembrī klajā nāca singls “Paliek siltāk”, ko tūlīt varētu arī aktualizēt, jo tas piedāvā risinājumu augstajām apkures izmaksām. “Tuvojoties apkures sezonai, tikām sabiedēti, ka energoresursu cenas būs augstākas par Gaiziņu un būs jāizdara izvēle - ēst vai sildīties. Tas lika aizdomāties par pārziemošanu siltajās zemēs, par to, kā sevi varētu palutināt, ja visu naudu nevajadzētu iegrūst skursteņos,” par iedvesmu dziesmai stāstīja Kristians. Pavisam nesen izdota dziesma “Aperols” - arī šim sastāvam ļoti atbilstoša dziesma.
Grupā viens normāls cilvēks, bet pārējie no aktieriem
“Gapoljeru” rindās nesen notikušas izmaiņas - viens no grupas sākotnējā sastāva dalībniekiem, arī kādreizējais Nacionālā teātra aktieris, tagad bitenieks Artis Drozdovs aizņemtības dēļ savas gaitas grupā vairs nav varējis turpināt, un viņu pie basģitāras nomainījis Jānis Līde no grupas “Bad Habbits”. Turpat spēlē arī bundzinieks Normans Bārbals, līdz ar to “mums tagad vieglāk savākties uz koncertiem, vai nu tiek abi, vai neviens” - tas, protams, atkal ir no Kristiana jociņu pūra.
Grupā vēl ir ģitāristi Normunds Zālamans un Māris Kurtiņš, no kuriem pirmais ir skaņu inženieris, bet otrais ir “no mums vienīgais normālais cilvēks, kurš vienīgais nekādi nav saistīts ar teātri, un ar normālu darba vietu, un viņam bieži nākas mūs piebremzēt, sakot, ka mēģinājumu dienas vidū tomēr likt nevar, jo viņam ir jāstrādā”. Bet citādi nekas neesot mainījies - “Gapoljeri” joprojām ir labu draugu kopa, kas sanāk kopā labi pavadīt laiku un uzspēlēt, un, “ja vēl kādam tas patīk, tad ir pavisam forši, bet, ja nē, tad stresot nav vērts”, atzīst Kristians. “Esam sapratuši, ka nevajag neko mēģināt izskaitļot un spiest no sevis ārā dziesmas - jāspēlē tas, kas patīk un labāk padodas.”
Ar Kristiana Kareļina harismu trumpī
Par pērn doto solījumu izdot pilno albumu “Gapoljeri” nav aizmirsuši, tikai “šoreiz es jau vairs nesolīšu, kad tieši tas tiks izdots”, no kļūdām ir mācījies Kristians. Esot jau atlasītas tam dziesmas, kuras būšot ducis. “Vienīgā problēma - jūtams, ka šajās dziesmas būs mazāk “prikola”,” aizdomājas Kristians. “Mēs augam, aug arī mūsu muzikālā izpratne, līdz ar to arī dziesmu forma, bet tas droši vien nav tas, ko klausītājs no mums vēlas. Nē, dziesmas vienalga būs “prikolīgas”, bet taisīt jokus tikai taisīšanas pēc un izspiest no sevis ar spiešanu to, ko no tevis gaida, arī nav labi.”
Kur slēpjas “Gapoljeru” panākumu atslēga? Daudzi latvju mūzikas censoņi varētu doties pie Kristiana Kareļina mēģināt “nošpikot” skatuves harismas mācību - viņš nedara pilnīgi un absolūti neko, lai publika būtu pie viņa kājām, bet tā tomēr tur ir, tas ir kaut kāds fenomens! Līdz ar to arī “Gapoljeri” šo gadu laikā no īslaicīga un ne pārāk laba joka pārtapuši par vērā ņemamu projektu, par ko gādā melodiskās un vienkāršās dziesmiņas ar diezgan trāpīgajiem tekstiem, piemēram, pārnopietni dziedātā mīlas dziesmiņa “Elpa stājas” ar “šampanietis glāzē, bet tad tu palaid gāzi” un tad “elpa stājas, acis žilbst, es saļimstu tavā priekšā” vai “Apvedceļš” ar precīzo un visiem saprotamo “man pareizu ceļu rāda tavs miesaskārības viadukts” - šādu uzskaiti varētu turpināt. Turklāt arī muzikanti savu lietu pieprot.
Urbānās pilsētvides festivāls Tallinas kvartālā
Kas attiecas uz jau pieminēto “Ezīšfestu 2023”, tad par festivāla “hedlaineriem” vismaz formāli ir pieteikti “Pērkons” un rolands če, bet otrajā rindiņā rēgojas “Inokentijs Mārpls” un Prusax. Bez šajā apskatā jau minētajiem māksliniekiem uz sešām dažādām festivāla skatuvēm kāps arī tādi vārdi kā jaunā viļņa šlāgeris “Čipsis un Dullais”, savu vārdu hiphopa kartē trekniem burtiem jau iezīmējušais Zeļģis un pop-repa apvienība “Olas”, enerģiskā dziedātāja Diona, ekscentriskā multiinstrumentāliste un dziedātāja Elizabete Balčus, harismātiskās Evijas Vēberes un improvizētās mūzikas bundzinieka Ivara Arutjunjana duets, folkloras grupa no Igaunijas “Must Bass Laks Ule”, nenopietni nopietnā “Grupa Jānis” un daudzi, daudzi citi. Apmeklētājus izklaidēs arī vēl nebijusi dīdžeju plejāde - plānoti vairāk nekā 14 dīdžeju seti.
Pērn urbānās pilsētvides festivāls “Ezīšfests” Tallinas kvartālā pulcēja vairāk nekā 6000 dzīves prieku mīļotāju, un nav šaubu, ka šogad šis skaitlis nebūs mazāks, jo programma būs īpaši plaša, no šobrīd tik aktuālā hiphopa (turklāt biezā slānī!) līdz latviešu estrādes mūzikai, rokam, popam, panku leģendām un elektroniskajai mūzikai.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
