"Attīstībai/Par!" nespēja tikt galā ar izaicinājumiem

Sekojot dāsnajiem priekšvēlēšanu solījumiem, pilsoņi nu jau aizejošajā 13. Saeimā ievēlēja trīs jaunus politiskos spēkus – tajā skaitā “Attīstībai/Par!”. Tā, 2019. gada sākumā neko ļaunu nenojauzdama, uzņēmās atbildību par veselības nozari. Tieši par darbību tajā politiskais spēks guvis visvairāk kritikas. Tam bija jāsaskaras arī ar citiem izaicinājumiem, kas deva iespēju pierādīt savu rīcībspēju, taču ne vienmēr organizācija un tās līderi mācēja šo iespēju izmantot.
©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

13. Saeimā iegūstot 13 mandātus, A/P ieguva trīs ministru portfeļus - aizsardzības, vides aizsardzības un reģionālās attīstības un veselības ministru amatus. Šādā veidā daudzi no priekšvēlēšanu solījumiem palika ārpus A/P ietekmes zonas. Vairāki no tiem gan pārklājās ar konkurentu solījumiem.

Aizsardzības ministrs, kura amatu ieguva Artis Pabriks, tradicionāli bauda vēlētāju mīlestību, un dažādas nebūšanas, kuras izraisa mūsu austrumu kaimiņš, šo mīlestību tikai palīdz audzēt. Tādēļ A. Pabrikam aizvadītie četri gadi bijuši ne tikai pietiekami sarežģīti, bet arī gana ienesīgi politisko dividenžu ziņā, kaut vai īsi pirms vēlēšanām pēkšņi izvirzot ideju par obligātā militārā dienesta izveidi. Ne velti viņš tiek virzīts premjerministra amatam.

Ne tik ļoti bezrūpīgas dienas bijušas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadītājiem. Šīs ministrijas politiskās vadības stūre sākotnēji nonāca Jura Pūces rokās, bet situācija strauji mainījās pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, kad atklājās, ka J. Pūce vēlējies iegūt privilēģijas, kas ministram nepienākas, turklāt vēlāk meloja, ka šādi centieni nav bijuši.

Rezultātā viņš zaudēja amatu un ministrijas vadību pārņēma Artūrs Toms Plešs, kuram bija jāpabeidz J. Pūces iesāktā administratīvi teritoriālā reforma. Tā, saņemot kritiku no daudziem novadiem, kuriem nepatika apvienošanas plāni, tika pabeigta un uzskatāma par nopietnāko A/P paveikto darbu. Tiesa - kaut arī teritoriālā reforma patiešām ir pabeigta, to, vai un cik lielu labumu tā nesīs iedzīvotājiem, vēl rādīs laiks.

Šo plusiņu gan atšķaida jaunā ministra un organizācijas kopumā neveiksmīgā komunikācija azartspēļu jautājumā. Jau pēc ārkārtas Rīgas domes vēlēšanām, kurās savu vietu guva arī A/P, organizācijai nācās atgaiņāties no pārmetumiem par azartspēļu biznesa lobēšanu, bet, nesniedzot pārliecinošu skaidrojumu, iesaistoties strīdā ar Ķekavas pašvaldību, kas vēlējās savā teritorijā azartspēles aizliegt vispār, publiskās apsūdzības par sabiedrības skaļākās daļas melnajā sarakstā nonākušā biznesa pārmērīgu lobēšanu tikai pieņēmās spēkā un joprojām nav aizmirstas.

Taču par pamatīgu nastu, vismaz vēlētāju vērtējumā, A/P kļuva jau tā sarežģītā veselības nozares politiskā vadība. Laikā, kad neviens īsti nenojauta, kādas sekas nesīs Covid-19 parādīšanās Ķīnā, Veselības ministrijas vadība tika uzticēta parlamentā neievēlētajai Ilzei Viņķelei. Viņas sniegums, kovidam jau kļūstot par taustāmu realitāti, vakcīnu iegādes procesā nepārliecināja ne sabiedrību, ne premjeru, un pēdējais izteica ministrei neuzticību. I. Viņķeles atbildību par neveiksmīgo vakcīnu iegādes procesu pašlaik vērtē kriminālprocesa ietvaros.

Stafeti no I. Viņķeles pārņēma Daniels Pavļuts. Arī viņam nācās uzklausīt ne vienu vien pārmetumu par vakcinācijas procesu un tā organizēšanai izveidoto vakcinācijas biroju, kuru pēc sabiedrības kritikas nācās likvidēt jeb, izmantojot eifēmismu - reorganizēt.

Veselības ministrs, kas vienlaikus ir arī viens no redzamākajiem A/P līderiem, gan uzskata, ka pandēmijas vadība esot viens no veiksmīgākajiem partijas darbiem. “Būdama viena no vājāk finansētajām veselības aprūpes sistēmām, esam to pārvarējuši, iznākot no krīzes stiprāki,” apgalvo D. Pavļuts.

Viņš arī norāda, ka daudzas priekšvēlēšanu programmā solītās lietas tieši pandēmijas dēļ neesot bijis iespējams realizēt vai vismaz uzsākt darbu pie tām. Palīdzējis nav arī fakts, ka koalīcijā tika ieaustas vairākas ideoloģiski nesavietojamas partijas.

2021. gadā, kad pie pandēmijas un tās ierobežošanas pasākumiem, sejas maskām un vakcinēšanās lielākā daļa sabiedrības jau bija pieradusi, premjerministrs K. Kariņš, apspriežoties ar Valsts prezidentu, nolēma reorganizēt valdību un atbrīvoties no “KPV LV”, kas jau vairs nebija uzskatāma par pilnvērtīgu politisko organizāciju. Rezultātā Ministru kabinetā parādījās trīs vakances - neizdevīgais labklājības ministra, salīdzinoši prognozējamais iekšlietu ministra un tolaik šķietami lielākās iespējamās ķibeles jau pārdzīvojušais ekonomikas ministra amats.

A/P Marijas Golubevas personā atkal tika amats ar iebūvētu laika degli - iekšlietu ministra portfelis. Savā priekšvēlēšanu programmā organizācija iekšlietām praktiski nebija pievērsusies, bet tās drīz vien savā aktualitātē ja ne pārspēja pandēmiju, tad pielīdzinājās tai noteikti.

Ieskandinot Krievijas pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, jau pērnā gada vasarā no Baltkrievijas Lietuvā un Latvijā sāka ieplūst nelegālie imigranti, kas kaimiņvalstī pārsvarā bija iekļuvuši ar tūrisma vīzām. M. Golubevas vadībā Iekšlietu ministrija un tās dienesti nespēja pietiekami adekvāti novērtēt situāciju uz Lietuvas robežas, kuru nelegāļi bija apsēduši pirms Latvijas, lai rīkotos proaktīvi. Žogs uz Baltkrievijas robežas, par kura būvniecību Latvija runā jau kopš pagājušā gada rudens, joprojām nav uzcelts.

Krievijas uzsāktais karš Ukrainā situāciju saasināja vēl vairāk, un, pienākot tradicionālajām 9. maija svinībām pie nu jau nogāztā pieminekļa Pārdaugavā, M. Golubevas vadītās ministrijas pārraudzībā esošā policija nespēja nodrošināt likuma, kas pasākumu organizēšanu pie šī pieminekļa liedza, ievērošanu. Sekas? Nesagaidot premjerministru izsakām neuzticību, M. Golubeva no amata atkāpās.

Kopumā vērtējot A/P sniegumu organizācijas politiskās atbildības robežās, jāatzīst, ka tai nepaveicās ar notikumiem, kas nebija atkarīgi no tās lēmumiem. Vienlaikus nevar noliegt, ka problemātisko ministriju vadība sniedz lielisku iespēju pierādīt partijas un tās līderu rīcībspēju, kurā no šeit uzskaitītajiem lēmumu pieņēmējiem pārāk bieži varēja vēlēties vairāk.

Par citu partiju spēju īstenot priekšvēlēšanu solījumus var izlasīt šeit:

"Jaunajai Vienotībai", neskatoties uz valdības vadīšanu, ne īpaši sekmējies ar solītā pildīšanu

Nacionālā apvienība izgāzusies ekonomikas jomā