Evika Siliņa atklāšot detaļas par sevi, kad noskaidros, no kurienes finansējums interesei par viņas pagātni

E. Siliņa, “Neatkarīgās” vaicāta, bija vai nebija kontaktējusies ar deviņdesmito gadu vidū pazīstamo lietu kārtotāju Jāņi Kaļvu ar iesauku Klops, atbildēja: “Negribu “Neatkarīgajai” komentēt. Tad, kad man būs skaidrs, kas finansē jūsu kampaņu, tad es ar jums arī runāšu.”

“Jaunās vienotības” finanšu ministrs, partijas “Vienotība” priekšsēdētājs, partiju apvienības “Jaunā vienotība” valdes loceklis Arvils Ašeradens, vaicāts, kurš vēl bez viņa virzīja E. Siliņas kandidatūru premjera amatam, norādīja: “Tas viennozīmīgi bija koleģiāls lēmums. “Vienotībā” nekas vienpersoniski nenotiek.” Uz jautājumu, vai viņš E. Siliņu ir iztaujājis par viņas pagātnes detaļām, kuras pieminētas internetā un presē, un vai tās tika apspriestas, izvērtējot kandidatūru, A. Ašeradens teica: “Vispirms jau, ja kāds saka: es esmu gatavs kandidēt, tad tas nozīmē, ka viņš arī uzņemas atbildību par šo te (savas pagātnes jautājumu). Skaidrs, ka mēs esam diskutējuši šos jautājumus.”

Vaicāts, vai nav bažu, ka internetā apspriestās E. Siliņas pagātnes detaļas, viņai esot premjera amatā, var negodprātīgi izmantot tādi Latvijā pazīstami kompromatu vācēji, apsaimniekotāji un politisko procesu ietekmētāji kā, piemēram, bijušie operatīvie darbinieki Juris Jurašs un Aigars Sparāns, A. Ašeradens skaidroja: “Siliņas kundze ir gājusi cauri pārbaudes sietam drošības dienestos. Pie tam viņa ir strādājusi arī drošības struktūrās, kur cilvēki tiek īpaši rūpīgi vērtēti. Šeit man nebūtu nekādu šaubu.”

Uz jautājumu, vai no tā varam secināt, ka sabiedrībai nav pamata pilnīgi nekādām bažām, politiķis atbildēja: “Es uzticos Latvijas dienestiem, kas ir veikuši pārbaudes, un nav bijusi situācija, ka ir amatpersonas, kas ir parādījušās politiskā laukumā, un mums pēc tam ir bijuši kādi pārsteigumi.”

Te gan jāpiebilst, ka šādi gadījumi tomēr ir bijuši un turklāt vairāki. Latvijas valsts drošības iestāžu veiktās pārbaudes un to pozitīvie atzinumi personai nav garants spožai nevainojamai pagātnei. Kaut vai gadījums ar nu jau bijušo SAB darbinieku A. Sparānu.

“Neatkarīgā” turpina saņemt apliecinājumus arī no citiem “Jaunās vienotības” biedriem par to, ka šaubām par E. Siliņas pagātni nav vietas: “Apzinoties pieņemto lēmumu nozīmīgumu valsts pārvaldes nodrošināšanā, partiju apvienība "Jaunā vienotība" ir izvērtējusi Evikas Siliņas profesionālo darbību politikā pēdējo gadu laikā un atzinusi to par atbilstošu, lai izvirzītu kā ministru prezidenta amata kandidāti. Pilnībā uzticamies Evikai Siliņai, paļaujoties uz viņas godprātību savu pienākumu pildīšanā,” norāda Saeimas deputāte Inese Kalniņa. Atbalstu E. Siliņai iepriekš pauda arī “Jaunās vienotības” tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere un partiju apvienības valdes un Ētikas komisijas vārdā arī partiju apvienības preses sekretāre.

Arī E. Siliņas topošās koalīcijas partneris no ZZS Viktors Valainis pauda absolūtu atbalstu E. Siliņas kandidatūrai un pilnīgu uzticību viņas reputācijai. “Mēs Eviku Siliņu politikā zinām jau vairāk nekā desmit gadus, un viņa nav ienākusi kaut kur no malas. Esam ar viņu strādājuši kopā gan koalīcijā, gan opozīcijā. Viņa ir pildījusi arī dažādus amatus,” savas partiju apvienības motivāciju skaidroja V. Valainis, piebilstot, ka ar darāmajiem darbiem domāta veselības aprūpes un izglītības kvalitātes uzlabošana un darbaspēka pieejamības nodrošināšana. Iepriekšējā un esošā valdība šiem jautājumiem neesot pievērsušas pienācīgu uzmanību, un tie stagnējuši. Tāpat iecerēts pievērst uzmanību tādiem jautājumiem kā banku politika Latvijā un banku procentu likmes.

“Pēdējo trīs mēnešu laikā mēs politikā aktīvi strādājam kopā ar “Jauno vienotību”, kas premjeres amatam deleģējusi Eviku Siliņu. Mēs redzējām viņas kompetenci darbos, spēju saklausīt, uzklausīt citādus argumentus un vienoties par kompromisu,” sacīja V. Valainis.

Uz jautājumu, kā tad būs ar Aivara Lemberga virzīšanu, kuru pirms vēlēšanām ZZS taču nosauca par savu premjera amata kandidātu, V. Valainis atbildēja, ka ZZS iet pēc politiskās loģikas, ka JV ir 26 mandāti Saeimā, tā ir lielākā frakcija un uzņēmusies līderību, savukārt ZZS ir 16 mandāti.

Vēl V. Valainis piebilda, ka Saeimā redzējis, ka “ir partijas, kas arī ar 15 mandātiem kaut ko spriedelē par koalīciju. Bet jebkurš politiskais spēks, izvērtējot šo politisko loģiku, secina: ir jādod iespēja lielākajai politiskajai partijai - “Jaunajai vienotībai””. Tomēr viņš pieļāva iespēju - ja E. Siliņai neizdosies savākt nepieciešamo balsu skaitu, ZZS varētu atgriezties pie sava premjera amata kandidāta.

Jautāts, vai ZZS zina un ir izvērtējusi arī E. Siliņas pagātnes notikumus, proti, iespējamās attiecības ar autoritāti darījumu aprindās deviņdesmito gadu vidū Jāni Kaļvu un filmēšanos pieaugušo filmās, E. Valainis atbildēja, ka “esam dzirdējuši tādas baumas, bet neesam guvuši tām ne mazāko apstiprinājumu, tikai pieņēmām zināšanai”. “Līdzīgi kā ar "Apvienotā saraksta" koalīciju, ir diezgan daudz spēku, ekonomisko grupējumu, kas cenšas ietekmēt politiskos spēkus. Bet skaidrs, ka Saeimā politiski atbild tās personas, kas tur ir ievēlētas," skaidroja V. Valainis.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā