Tiesa negrib dzirdēt par pašas pieļautajiem pārkāpumiem t.s. Lemberga prāvā

Tiesa t.s. Lemberga prāvā aizstāvja debašu runā nevēlas neko dzirdēt par pašas pieļautajiem aizstāvības tiesību ierobežojumiem, liecina šā gada 27. aprīļa sēdes audioieraksts.
12.05.2020. Ritums Rozenbergs , Uldis Dreiblats
 
Tiesa liedz advokātam runāt par to, ko aizstāvība vēlējusies noskaidrot, bet tiesa nav ļāvusi to darīt ©Jānis Saliņš/F64

Tiesa liedz advokātam atsaukties uz gadījumiem, kad tiesa nav ļāvusi iegūt pierādījumus liecinieku pratināšanas laikā, nepamatoti noņemot advokāta uzdotos jautājumus; liedz citēt šos jautājumus un runāt par to, ko aizstāvība vēlējusies noskaidrot, bet tiesa nav ļāvusi to darīt. Ņemot vērā, ka tiesa liecinieku pratināšanas un rakstveida pierādījumu pārbaudes laikā jo bieži minēja, ka aizstāvība tam vai citam ar apsūdzību saistītam apstāklim plašāk drīkstēšot pieskarties tieši debatēs, tālāk minētais fragments spilgti raksturo šajā procesā piekopto liekulību. Cita starpā, publiskotajā dialogā pamanāms, kā ģenerālprokurora amata kandidāts prokurors Juris Juriss neslēpj, ka gaida Saeimai cauri dzītās izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas ļaus tiesai ierobežot debašu runas garumu.

Tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone: ‒ Aizstāvi, es jūs pārtraukšu!

Aivara Lemberga advokāts Māris Grudulis: ‒ Jā!

Jansone: ‒ Jūs tagad veselu lapas pusi lasīsiet par to, kā notika dialogs starp prokuroru…

Grudulis: ‒ Jā!

Jansone: ‒ … un aizstāvi, un finālā tiesa bija noņēmusi šo jautājumu?

Grudulis: ‒ Jā, un mans…

Jansone: ‒ Kāds tam sakars uz pierādījumu vērtēšanu šobrīd?

Grudulis: ‒ Sakars ir tāds, ka es pēc tam izdaru secinājumus par to, ka prokurors negribēja, lai liecinieks sniegtu liecību par šiem jautājumiem un ar visām varēm centās šo jautājumu noņemt. Tiesa beigās viņam piekrita. Tāpēc es šo fragmentu arī esmu ievietojis šeit. Ja jūs negribat, es viņu varu nelasīt.

Jansone: ‒ Mēs tagad saprotam, ko jūs gribējāt mums pateikt.

Grudulis: ‒ Jā!

Jansone: ‒ Bet vai tiešām to lapas pusi, kā te ״labrīt˝ un vēlreiz ״labrīt˝ te ir ierakstīts…

Grudulis: ‒ Nē, ״labrīt˝ es nesaku.

Jansone: ‒ …priekš kam tas ir vajadzīgs?

Grudulis: ‒ Nē, ״labrīt˝ es nelasīšu, godātā tiesa.

Jansone: ‒ Bet jūs to esat iesniedzis rakstveida debašu runā?

Grudulis: ‒ Esmu, godātā tiesa…

Jansone: ‒ Visus ״labrītus˝, visas strīpiņas, klusēšanas. Vai tiešām ir jāpiesārņo lietas materiāli ar liekām lapaspusēm, kuros nav pat teksta iekšā?

Grudulis: ‒ Godātā tiesa! Kā es jau jums esmu teicis, es to esmu iesniedzis vārds vārdā un burts burtā tāpēc, ka tas ir audio ierakstā, lai jūs tiešām redzētu, lasot, kas tur ir bijis. Pat šo ״labrīt˝, kas norāda uz to atmosfēru, kāda ir tiesas sēdē.

Jansone: ‒ Mēs piedalījāmies šajā tiesas sēdē! Mēs zinām visas tās atmosfēras jau te divpadsmit gadu garumā!

Grudulis: ‒ Jūs noteikti atceraties, tad man nav vajadzīgs jums to rakstveidā uzlikt? Tas ir darīts tikai un vienīgi, lai atvieglotu jums darbu.

Jansone: ‒ Tas neatvieglo darbu, ja ir tik daudz liekas informācijas saliktas rakstveidā. Sējumu sējumi tagad būs atkal pievienoti - otrs tiesas sēdes protokola dublikāts!

Grudulis: ‒ Jā, tieši tā! Rakstveidā! Lai jums nav jāklausās vēlreiz audio ieraksts. Tas ir tas mērķis, un tāpēc arī, godātā tiesa, es to rakstveidā iesniedzu. Tas man arī jānolasa.

Jansone: ‒ Ņemiet vērā tiesas izteiktos iebildumus jums par šo, ka liekvārdība nav nepieciešama tik lielā procesā kā šis, ar tik ilgstošu debašu runas saturu.

Grudulis: ‒ Godātā tiesa, es saprotu jūsu noskaņojumu tajā visā, bet, kā es jums saku, es savu darbu daru pēc labākās sirdsapziņas. Es viņu arī mēģinu tādu izdarīt, un jūs jau redzat arī tagad, cik ļoti nepatīk prokurora kungiem, kad es atspoguļoju šo situāciju, kā viņi cenšas noņemt jautājumus, un ka advokāts cenšas tos uzstādīt. Tam tomēr ir liela nozīme, ja prokurori, kā saka, cenšas iebilst pret to, ko es šeit lasu debatēs. Tātad es, realizējot sacīksti, jūtu, ka tas ir tas, kam ir jāskan šajā tiesas sēdē.

Jansone: ‒ Jums tomēr būtu tā kā jāievēro arī tiesas norādījums. Ja mēs sakām, ka jūs lieki esat norādījis, tad, vai jums tas patīk vai jums tas nepatīk, jums ir jāpilda mūsu norādījumi!

Grudulis: ‒ Jā! Bet, godātā tiesa, kā es varu saprast, kad es esmu, jūsuprāt, darījis kaut ko lieku?

Jansone: ‒ Vai tiešām ir jāieliek fragments uz pusi lapas ar strīpiņām, ״labrītiem״ un tā tālāk?

Grudulis: ‒ Tas ir vārds vārdā vienkārši atspoguļota debašu runa.

Jansone: ‒ Bet ko tas pierāda? Jūs pateicāt vienā teikumā, ko tas pierāda?

Grudulis: ‒ Jā! Labi, godātā tiesa! Ko man tagad darīt?

Jansone: ‒ Turpinām debates!

Grudulis: ‒ Turpināsim debates.

Jansone: ‒ Jā!

Grudulis: ‒ Kārtējo reizi esam apmainījušies ar domām, palikuši katrs pie savas pārliecības un turpinām debates. Jūs mani atkal izsitāt no sliedēm!

Jansone: ‒ Te nākamajā lapā es atkal redzu, ir kaut kāds jautājums, garš un plašs sarakstīts.

Grudulis: ‒ Jā.

Jansone: ‒ Un atkal tiesa noņem šo jautājumu. Viss! Viss! Tālāk ejam!

Grudulis: ‒ Bet redziet, tam ir procesuāla nozīme, ka tiesa to ir noņēmusi, jo tam tomēr ir bijusi saistība ar lietu.

Jansone: ‒ To, ka tiesa noņem jautājumu, kāds tam sakars ar debatēm? Jūs varat savus secinājumus izteikt par to, kas jums nepatīk, es nezinu, bet ne jau tagad jūs mums tur…

Grudulis: ‒ Godātā tiesa!

Jansone: ‒ …citēsiet otrreiz tiesas sēdes protokolu.

Grudulis: ‒ Man bija svarīgs jautājums, kuru uzdeva. Tiesa noņēma šo jautājumu. Ja es pēc tam gribu pateikt, ka tiesa ir noņēmusi jautājumu, kurš bija svarīgs procesa rezultātam, man taču tas jautājums ir jānocitē un pēc tam man ir jāpasaka, ka tiesa noņēma!

Jansone: ‒ Ja šis jautājums bija noņemts, tad viņam vairs nav nekādas nozīmes!

Grudulis: ‒ Bet svarīgi ir tas, ka nav bijusi iespēja nopratināt liecinieku!

Jansone: ‒ Bet par to jau jūs mums nerunājat! Jūs mums norādāt, te citējat, ka tiesa noņem jautājumu!

Grudulis: ‒ Bet pēc tam es par to runāšu!

Jansone: ‒ Tad runājiet par to uzreiz! Nevajag runāt par to un citēt tiesas sēdes protokolu fragmentus, kur tiesa ir kaut ko teikusi!

Grudulis: ‒ Godātā tiesa, ja mana pozīcija ir izveidota tāda, ka pa priekšu…

Jansone: ‒ Nestrīdēsimies, aizstāvi!

Grudulis: ‒ Nestrīdēsimies!

Jansone: ‒ Jums norādījums ir dots! Vai tiešām nav skaidrs?

Grudulis: ‒ Godātā tiesa, jūsu norādījums grauj manas tiesības veidot un paust aizstāvības pozīciju!

Jansone: ‒ Mūsu norādījums nevar graut jūsu tiesības, jo mūsu norādījums jums ir jāizpilda! Pantu pateikt?

Grudulis: ‒ Nē! Zinu!

Jansone: ‒ Tad nav!

Grudulis: ‒ Procesuālais norādījums, bet nevis tas, kas attiecās uz debašu saturu!

Jansone: ‒ Debatēs nevar attiekties uz lietu tiesneša frāze, kurā viņš norāda, ka tiek noņemts jautājums. Viss tas, kas skāra ar šo jautājumu, kas tika noņemts, nevar attiekties uz debatēm.

Grudulis: ‒ Bet, godātā tiesa, ir tāds 517. pants, ja es nemaldos …

Jansone: ‒ Nestrīdamies! Turpinām debates!

Tiesnese Ligita Kuzmane: ‒ Prokurors kaut ko grib teikt.

Grudulis: ‒ Vēl kāds grib strīdēties?

Jansone: ‒ Mums prokurors vēlējās kaut ko.

Juriss: ‒ Es vēlējos jautāt par likuma pārkāpuma nepieļaujamību. Mēs esam vienmēr teikuši, ka prokuroram ir ne tikai tiesības, bet pienākums uz to norādīt. Gruduļa kungam vēršam uzmanību uz 506. panta ״Tiesu debašu saturs˝ 4. daļu, kas nosaka - tiesu debašu dalībnieki savus secinājumus var motivēt tikai ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītajiem pierādījumiem, nevis ar tiem, kas nav pārbaudīti. To, ko tiesa ir noņēmusi nost, vai tas, kas nav iesniegts, tiesa ir atgriezusi atpakaļ, kāds no dalībniekiem, tie nav pārbaudītie, ar tiem nedrīkst motivēt. Tā jau ir tā tiesvedības ideja un loģika. Savādāk jebkas, ko tiesa atteiktos pieņemt, noraidītu jautājumu, tiesas dalībnieki sāktu izmantot, un process pārvērstos par haosu. Nebūtu nekāda jēga organizatoriskam jautājumam vai tiesvedības vešanai vispār Kriminālprocesā. Nevar to, ko es gribēju iesniegt, kaut kādu dokumentu, tiesa man nepieņēma viņu, ‒ es nevaru uz viņu vairs atsaukties. Es gribēju uzdot jautājumu, tiesa noņēma jautājumu, kas neattiecas. Es nevaru šo jautājumu izmantot, to skaidri un gaiši pasaka Kriminālprocesa likums. Mūsu ieskatā, valsts apsūdzības uzturētāju, tiesai jānodrošina, ka nedrīkst pārkāpt Kriminālprocesa noteikto regulējumu. Tāds viņš šobrīd ir! Būs cits - savādāk būs! Paldies!

Jansone: ‒ Pilnīgi precīzi!

Grudulis: ‒ Man ir tiesības uz atbildi?

Jansone: ‒ Jums ir tiesības uz debašu runu. Mēs klausāmies jūs!

Grudulis: ‒ Redziet, godātā tiesa, ko kolēģis minēja, tas ir regulējums, kas attiecas uz pierādījumiem. Man debašu runā neviens nevar aizliegt paust pozīciju, kad ir ierobežotas bijušas tiesības iegūt šos pierādījumus. Viens no tiem veidiem ir arī manas debates par to, kā noritēja process, par to, vai tiesības uz aizstāvību bija ievērotas vai nebija ievērotas. Tas ir arī jautājums, kas tiesai būtu jālemj, taisot šo spriedumu tiesu apspriežu telpā. Tas pats 517. pants parāda, ka ir opcija atgriezties, ja tiesa redz, ka nebija tiesības uz aizstāvību nodrošinātas. Turklāt, tas ir tiesas pienākums nodrošināt tiesības uz aizstāvību! To paredz likums ״Par tiesu varu״. Tātad mans uzdevums ir vērst tiesas uzmanību uz to, ka aizstāvībai nebija nodrošinātas šīs tiesības, nevarēja iegūt pierādījumus. Tātad 48. pants Kriminālprocesa likumā, kas paredz aizstāvības tiesības iegūt pierādījumus, un tiesa nedrīkst to traucēt. Šeit ir klasiska situācija, kad, nopratinot liecinieku, tika liegtas tiesības iegūt pierādījumus. Tas ir tas, kāpēc es gribu tiesai vērst uz šo jautājumu uzmanību. Tā bija mana atbilde!

Jansone: ‒ Līdz tiesas izmeklēšanas pabeigšanai jūs varējāt vērst uzmanību uz visiem šiem apstākļiem, vai ir iegūti pierādījumi vai nav iegūti pierādījumi, bet ne jau tagad debatēs jūs tagad izteiksiet lūgumus par to, ka tagad kaut kādi pierādījumi vēl ir jāiegūst!

Grudulis: ‒ Es lūgumus neizsaku, godātā tiesa! Es tikai …

Jansone: ‒ Nu, tad jūs nevarat atsaukties uz tiem faktiem, kurus tiesa jums norādīja, kad ir noņemti jautājumi un nav pārbaudāmi! Viennozīmīgi!

Grudulis: ‒ Bet es jau tieši sūdzos par to, ka jautājumi tika nepamatoti noņemti, ka man nebija tiesības iegūt pierādījumus. Jā! Labi, godātā tiesa, es saprotu, ka man ir jāturpina pēc šīs diskusijas, izdarot attiecīgus secinājumus.

Jansone: ‒ Jā!

Grudulis: ‒ Tad es, ņemot vērā to, ka visas tās frāzes, ko es gribēju šeit citēt, ir ļoti svarīgas šim procesa rezultātam, svarīgas manas aizstāvības pozīcijas realizēšanai, un ņemot vērā to, ka tiesa kategoriski man norādīja, ka es nedrīkstu uz to atsaukties debatēs, tad man atliek tikai izteikt viedokli, ka es nevaru nepakļauties tiesas norādījumiem.