Tiesa atzīst, ka nevēlas dzirdēt Lemberga aizstāvības runu

Kārtējā strīdā par to, ko drīkst un ko nedrīkst teikt Aivara Lemberga aizstāvības runā, tiesa faktiski atzina, ka advokātu sagatavoto Aivara Lemberga aizstāvības argumentāciju nemaz nevēlas dzirdēt – pietiekot vien pateikt, ir vai nav viņu klients vainojams izvirzītājās apsūdzībās.
TIESAS SASTĀVS T.S. LEMBERGA LIETĀ regulāri mēģina Aivara Lemberga aizstāvi izsist no domas. No malas rodas iespaids, ka tas tiek darīts tieši tajās situācijās, kad aizstāvis parāda ‒ prokurori un ieinteresētie cietušie šo lietu ir fabricējuši (attēlā priekšplānā – tiesnese Irīna Jansone, otrā – tiesnese Ligita Kuzmane, trešā – tiesnese Ārija Ždanova) ©Ģirts Ozoliņš/F64

Šā gada 11. maija tiesas sēdē A. Lemberga advokāts Māris Grudulis turpināja debašu runu saistībā ar apsūdzības sadaļu par SIA “Puses” epizodi, kurā A. Lembergs tiek vainots kukuļa ‒ SIA “Puses” kapitāla daļu ‒ izspiešanā 1993. gadā no miljonāra Valentīna Kokaļa.

Advokāts analizēja prokuroru vairākkārt veiktos koriģējumus apsūdzībā. Viņš atgādināja, ka līdz 2016. gada jūnijam A. Lembergs netika apsūdzēts par to, ka “kā kukuli esot pieprasījis V. Kokalim “proporcionāli 20%” no SIA “Puses” kapitāla daļām”. Advokāts uzsvēra, ka acīm redzams ‒ par tieši šāda apmēra kukuļa pieprasīšanu A. Lembergs tika apsūdzēts 23 gadus pēc it kā notikušā kukuļa izspiešanas brīža. Jāatgādina, ka apmēram no 2007. gada pavasara līdz apsūdzības grozīšanai 2016. gada jūnijā A. Lembergs tika apsūdzēts par 5% SIA “Puses” kapitāla daļu izspiešanu no V. Kokaļa.

Advokāts M. Grudulis aizstāvības runā citēja V. Kokaļa sniegtās liecības, lai parādītu, ka bijušais Ventspils prokurors vienā gadījumā atminas pat vissīkākās detaļas (piemēram, kāda zupa ēsta pusdienās 1993. gadā, kārtojot darījumus Šveicē; kāds viskijs dzerts “bāriņā pie recepcijas” pirms došanās iepazīties ar advokātu Rudolfu Meroni 1993. gadā u.tml.), bet citā gadījumā, kad viņam un pārējiem A. Lemberga apsūdzētājiem tas nav izdevīgi, V. Kokalis visu ir aizmirsis (piemēram, kāda bija SIA “Puses” saimnieciskā darbība; kādi bija V. Kokaļa pienākumi VAS “Ventspils nafta” valdē un kādi SIA “Puses” u.tml.).

Tiesai šāds advokāta domu gājiens acīmredzami nepatika.

Grudulis: ‒ …Kokalis liecina: “Turpat, turpat dienesta kabinetā šī saruna notika. Ja stādās priekšā, kā izskatījās dienesta kabinets, tad dienesta kabinets izskatījās sekojoši: tur, kur tagad Aivars Lembergs sēž, tur bija viņa datora galds; bija stūrītis pie durvīm, tāpat kā te, no durvīm pa labi. Ja tagad skatās, ejot iekšā bija mīkstais stūrītis, bija ādas mēbeles, bija zemais galds, bija lielais dīvāns, divi krēsli...

Tiesnese Ligita Kuzmane: ‒ Cik var šito klausīties…

Grudulis: ‒ …un tad mēs tur palikām un tur arī runājām…

Kuzmane: ‒ …par krēsliem un skapīšiem...

Tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone: ‒ Tā ir, aizstāvi!

Grudulis: ‒ Jā!

Jansone: ‒ Jūs runājat par lietām, par kurām Krastiņš (advokāts Raimonds Krastiņš) te runāja n-tās tiesas sēdes, Kauke (advokāte Irīna Kauke) runāja. Mums nāksies jūs ierobežot šajā aizstāvības runas daļā…

Grudulis: ‒ Kā mēs tad darīsim, godātā tiesa?

Jansone: ‒ …ja mēs vēl dzirdēsim, ja mēs vēl dzirdēsim tos pašus teikumus, kurus mēs dzirdējām gadu atpakaļ.

Grudulis: ‒ Godātā tiesa, es diemžēl precīzi nezinu, kurus jūs teikumus precīzi dzirdējāt gadu atpakaļ.

Jansone: ‒ Pirms jūs gatavojāt runu šajā apsūdzības epizodē, vajadzēja varbūt iepazīties ar jūsu kolēģu runām. To, ka viņi nav iesnieguši savas runas rakstveidā, tad tā ir droši vien jūsu aizstāvības kārtējā pozīcija, ja jūs pats nevarat iepazīties. Tiesa neklausīsies vēlreiz gadu iepriekš runātos teikumus!

Grudulis: ‒ Godātā tiesa, es precīzi nezinu, ko kolēģi ir runājuši…

Jansone: ‒ Mēs zinām precīzi, līdz ar ko mēs to visu dzirdējām.

Grudulis: ‒ Kā mēs tad darīsim?

Jansone: ‒ Mēs jūs ierobežosim, ja mēs dzirdēsim. Un tā ļoti vērā ņemami!

Grudulis: ‒ Godātā tiesa, šis laiks man ir ļoti ierobežots, lai to visu sakopotu. Es to speciāli neatkārtoju, ko ir teicis Krastiņa kungs vai nav teicis. Lai noklausītos visu to, ko Krastiņa kungs ir teicis, man ir nepieciešams laiks. Noklausīties audioierakstu - tas iet tik ātri, cik viņš ātri ir lasījis. Krastiņa kungs runāja diezgan daudz. Lai to visu noklausītos, man arī laiks ir vajadzīgs. Loģiski ir saprotams tas, ka šajā laika periodā es to vienkārši fiziski nevaru izdarīt. Tam taču jūs man piekritīsiet? Tagad sanāk tā ‒ es esmu izveidojis savu pozīciju, un, ja jūs ik pa brīdim teiksiet, ka jūs to esat dzirdējuši, es to nerunāšu, tad sanāks tā mana pozīcija ļoti saraustīta.

Jansone: ‒ Tāpēc, lūdzu, koncentrēti! Nokoncentrējiet savu domu! Priekš kam lasīt liecības par galdu, diviem krēsliem vai vēl kaut ko? Ko tas dod apsūdzībai?

Grudulis: ‒ Godātā tiesa …

Jansone: ‒ Ko tas dod jūsu runai? Es nesaprotu! Ko jūs gribat pateikt ar to?

Grudulis: ‒ Ka Kokalis ļoti labi atceras vietu, kur notika šī saruna. Viņš var aprakstīt vietu, kur notika šī saruna. Tas ir svarīgi! Tāpēc es šos faktus lasu…

Jansone: ‒ Bet šos faktus jau minēja citi aizstāvji! Par šiem galdiem, krēsliem medībām un tā tālāk.

Grudulis: ‒ Nezinu, ko viņi ir minējuši, ko viņi nav minējuši.

Jansone: ‒ Jūs nevarat runāt to pašu, aizbildinoties, ka jūs nezināt, ko runāja citi aizstāvji! Tas jau nu gan nebūs pamatojums!

Prokurors Juris Juriss: ‒ Kā, tiesa pasaka, kas ir atkārtots, un viss! Ko tur diskutēt?

Jansone: ‒ Mēs jūs klausāmies, un tiesa pati izdarīs secinājumus par to, cik tālu mēs jūs klausīsimies.

Grudulis: ‒ Sanāks ļoti saraustīta pozīcija no manas puses. Ar jūsu laipnu dalību. Labi!

Jansone: ‒ Jūs varat kādā citā daļā savu runu teikt, ja neesat noklausījies savu aizstāvju runas.

Grudulis: ‒ Godātā tiesa! Tāpat mēs tad agri vai vēlu pienāksim pie tā laika, kad es pats sevi būšu panācis lasīšanā par gatavošanu. Tagad sanāks tā, ka es moku jūs un jūs mocīsiet mani? Ja kolēģis par to ir runājis un pie tam lietojis tādus pašus argumentus, man vēl par to atkārtoties laikam nebūtu vajadzības. Lai precīzi saprastu, to, ko kolēģis ir runājis, man ar vajadzīgs laiks. Tad man ir jālūdz jums laiks sagatavoties šim jautājumam.

Jansone: ‒ Mēs nedosim jums laiku gatavoties! Mēs uzreiz jau teicām ‒ ja Lembergam ir savs aizstāvis, kad bija valsts nodrošinātais, tad nekādi laiki gatavoties netiks doti. Aizstāvība ir nodrošināta! Mēs klausīsimies to, kas ir!

Grudulis: ‒ Godātā tiesa, aizstāvība ir nodrošināta, tas nenozīmē to, kad aizstāvis ir zālē, ka viņam tiek nodrošināta …

Jansone: ‒ Bet tas nenozīmē, ka gadu atpakaļ runātās lietas mums ir jāklausās pēc gada vēlreiz un jāmēģina, tagad es nezinu, jūs pārbaudāt, vai mēs atceramies, vai mēs neatceramies, ko ir runājis jūsu kolēģis. Tā neies krastā!

Grudulis: ‒ Godātā tiesa! Es nepārbaudu, vai jūs atceraties vai neatceraties. Es jums izskaidroju, kā tas var notikt un kāpēc.

Jansone: ‒ Lūdzu! Mēs klausāmies jūsu runu!

Advokāts savu runu turpināja līdz kārtējam starpbrīdim. Pēc starpbrīža tiesa nāca klajā ar paziņojumu, ka ļauj advokātam runāt par tēmām, kuras skāruši līdzšinējie A. Lemberga aizstāvji, vēl aptuveni stundu - līdz pusdienas pārtraukumam. M. Grudulis brīdināja, ka viņam par priekšgājēju skartajām tēmām runājams vēl pāris dienas un par citām tēmām pēc pusdienas laika viņš nevarēs turpināt runāt.

Kad M. Grudulim atvēlētais laiks bija beidzies, advokāts lūdza tiesas sēdi atlikt līdz nākamajai dienai. Tiesa norādīja, ka debašu turpināšanai zālē atrodas A. Lembergam piestiprinātais valsts apmaksātais advokāts Genādijs Ivankins.

Pēc pusdienas pārtraukuma atsākās viedokļu apmaiņa starp tiesu un aizstāvjiem par viņu iespējām turpināt debates.

Jansone (vēršoties pie M. Gruduļa): ‒ Jums nav neko citu ko teikt? Labi. Skaidrs! Ivankina kungs, lūdzu! Jūs! Debatēs jūs teicāt, ka klients nav vainīgs. Jūs vēl kaut ko vēlaties?

Ivankins: ‒ Par klientu es nerunāju ‒ viņš vainīgs vai nē. Par apsūdzēto es runāju. Bet klients nav vainīgs pie šīs situācijas. Es šodien neesmu gatavs runāt un turpināt debašu runu. Ja tiesu interesē, paskaidrošu, kāpēc. Es arī nevaru un neesmu tiesīgs to darīt. Pirmkārt, nav mainījusies juridiskā situācija attiecībā uz aizstāvjiem. Kā es atceros, lemjot par manu piedalīšanos, leģitimitāti šajā procesā, bija noruna, ka, ja apsūdzētajam Aivaram Lembergam nebūs savs aicināts advokāts kādu iemeslu dēļ, pieņemsim, slimības vai vienošanās laušanas dēļ, tad pēc sapratīga laika iestāsies valsts nodrošinātais advokāts, proti, es. Kā es atceros, bija vienošanās vai vismaz izteicu lūgumu, ka mani savlaicīgi brīdinās, jau dienu iepriekš, ka man jābūt gatavam runāt. Kā jau iepriekš arī pateicu, man bija sagatavota runa pārsvarā par kukuļa došanu, kukuļa izspiešanu. Tagad situācija ir savādāka. Tā debašu runas daļa vairs nav derīga tāpēc, ka kolēģis Grudulis ilgi stāstīja savu viedokli šajā daļā. Viņš netika apturēts arī tajā daļā, par ko es paspēju runāt, tas ir, par “Multinord” epizodi. Mums nav pretrunas ar advokātu Gruduli, bet katram ir savs skatījums. Kontaktējoties starpbrīžos, es sapratu, ka nebūs apmierināts apsūdzētais ar dažiem maniem viedokļiem uz lietu. Ir jāsaskaņo, ko es varēšu runāt, lai tas nebūtu pretrunā ar klienta vai aizstāvamā interesēm. Es varu mierīgi izklāstīt savu viedokli. Man vienmēr ir savs viedoklis, bet ne šajā gadījumā, kad visu, ko negrib dzirdēt arī Aivars Lembergs. Kā es tiesu informēju, diemžēl nav mums savstarpējas komunikācijas tādēļ, ka Lemberga kungs neuzskata mani par savu advokātu. Man arī nav zināma tā aizstāvības runa, kura ir tiesai iesniegta rakstveidā. Lai runātu un neatkārtotos, lai neiekļūtu situācijā, kādā mans kolēģis šodien iekļuva, ka viņam tiesa pārmet, ka viņš atkārtojas, es vispār nezinu, ko advokāti runājuši, jo fiziski tas nebija iespējams iepazīties pilnā apjomā. Tā runa ir rakstveidā. Ja tiesa man dos laiku, es varu iepazīties ar šiem materiāliem. Ja tā būs nokopēta vai kāda citā veidā, tad 18. datumā es būtu ar mieru runāt. Tehniski es šodien arī nevaru to darīt. Man ir pārnēsājamais dators un tikai zibatmiņa, kuru es izmantoju, lai turpinātu savu runu. Man pilnais teksts ir citā datorā. Man nav pieredzes runāt no datora ekrāna. Es atvainojos. Galvenais, manā skatījumā, zināt apsūdzētā viedokli par šo procesuālo situāciju, kura ir izveidojusies. Vajag zināt, vai viņam ir savs advokāts vai nav. Manuprāt, viņam ir savs advokāts, kurš vienkārši lūdz laiku, jo tiesa vēlas citu tekstu dzirdēt. Lai kolēģis sagatavojas. Kāda vaina, ka viņš rīt varēs runāt? Līdz rītam, nezinu, ko es būtu gatavs runāt. Teikšu tā, zinu, ko es varu runāt, bet neuzskatu par lietderīgu šajā posmā to darīt. Paldies!

Jansone: ‒ Teiksim tā, aizstāvi, nekāda vairs diskutēšana par to ‒ jūs esat vai neesat te aizstāvis ‒ no procesuālā viedokļa nevar būt! Šis jautājums ir izlemts! Tiesa jūs ir pieaicinājusi un nolēmusi, ka jūs esat. Līdz ar to nekādas vairs tur piekrišanas, atļaujas vai, es nezinu, kādas atbildes. Mēs vairs neko negaidīsim. Pēdējo atbildi, ko tiesa jums ir sniegusi, tas bija šā gada 9. martā, kur izskaidroja saistībā ar jūsu vēršanos Zvērinātu advokātu padomē šajā jautājumā par to, ka jūs šo aizstāvību šeit nodrošināt. Vēl viens jautājums! Jūs pirms pārtraukuma arī norādījāt, ka vienīgo, ko jūs varat norādīt par Aivaru Lembergu, ka viņš nav vainīgs? Uz ko tiesa, savukārt, grib vēl atsaukties uz 265. sējumu, 111. lapaspusi, kurā ir tāds iesniegums no Aivara Lemberga, kurš ir adresēts jums, aizstāvi, un Aivars Lembergs šeit norāda, viņš te norāda visādi, kad vēl tur ir viņam vienošanās slēgta, bet galvenais teikums, kas ir adresēts aizstāvim Ivankinam, pamatojoties uz iepriekš minēto: “Es aizliedzu jums uzstāties tiesas debatēs ar aizstāvības runu.” Līdz ar ko, jūsu frāze par to, ka jūsu klients nav vainīgs, ir pilnīgi atbilstoša tai vienošanās apjomā, kāds jums ir ar Aivaru Lembergu. Pēc idejas neko vairāk no jums …

Ivankins: ‒ Neviens negaida?

Jansone: ‒ Mēs varam arī neklausīties. Ja nevienam vairs debatēs nav ko teikt, mēs varētu lemt arī par repliku izteikšanu un aicināt vēl advokātu Rozenbergu uz nākamo tiesas sēdi.

Ivankins: ‒ Debatēt ar tiesu ir neprātīgi. To es nedarīšu. Es jau vienu tādu rupju vai pareizu vārdu par farsu izmantoju. Neatkārtošos. Kā tiesa …

Jansone: ‒ Rupjus vārdus zālē nevajag teikt, un attiecībā uz procesa dalībniekiem ‒ vēl jo mazāk. Šodien tiesas sēde slēgta. Nākamā tiesas sēde rīt pulksten 10.00. Mēs paziņosim advokātam Rozenbergam par nākamo tiesas sēdi. Viss! Tiesas sēde slēgta!